Tagad, kad Satversmes tiesa jau divas reizes ir uzurpējusi likumdevēja funkcijas, tautai ir beidzot jāsaka savs vārds!
Aldis Alliks02.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Otrdien, 1. februārī tikās Saeimā izveidotā darba grupa, kas izveidota Satversmes tiesas (ST) 2020.gada 12.novembra un 2021.gada 8.aprīļa spriedumu izpildei. Ar šiem spriedumiem ST ir uzlikusi Saeimai radīt homoseksuālo “ģimeņu” attiecību tiesisko regulējumu un sociālās un ekonomiskās aizsardzības un atbalsta pasākumus.
2020. gada spriedumā ST nosprieda atzīt par neatbilstošu Satversmei Darba likuma normu, kas neparedz aizsardzību un atbalstu pieteicējas – homoseksuālās mātes – tikpat homoseksuālajai partnerei sakarā ar pirmā bērna piedzimšanu, ko likums līdz šim paredzējis bērna tēvam.
Savukārt 2021. gada spriedumā par neatbilstošu Satversmei tika atzīts Ministru kabineta (MK) noteikumu par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā punkts, ciktāl tas attiecas uz citu pieteicēju – mantojuma atstājēja pārdzīvojušo tā paša dzimuma partneri, kuram ar mantojuma atstājēju bijusi izveidota “ģimene” [pēdiņu lietojums – mans].
Esmu jau daudz rakstījis par minētajiem ST spriedumiem un tajos ietvertajiem zilajiem brīnumiem. Joprojām uzskatu, ka ar tiem ir rupji pārkāpts varas dalīšanas princips, ko tolaik asi kritizēja arī Jaunās konservatīvās partijas deputāts Juris Rancāns. ST rīcību esmu raksturojis līdzībās – tā gluži kā āzis ielēca ne savā, bet likumdevēja ekskluzīvās kompetences dārziņā un ne tikai piešmucēja to, bet arī cenšas palikt tajā par dārznieku uz visiem laikiem ...
TM izstrādātajā “Civilās savienības likuma” projektā ir noteikts, ka “civilā savienība” (CS) ir “divu fizisku pilngadīgu personu notariāli noslēgta vienošanās, kas nodibina vai izbeidz personu savstarpējās nemantiskās un mantiskās tiesības un pienākumus”.
Paredzēts, ka CS var noslēgt divas fiziskas pilngadīgas personas. Likumprojekta 7.pantā ir uzskaitīti CS noslēgšanas šķēršļi, proti, noteikts, kam ir aizliegts noslēgt CS. Šajā pants ir paslēpts arī tas, kas paver durvis homoseksuālu personu “ģimenes” surogāta legalizēšanai, jo – atšķirībā no Civillikuma, kurš aizliedz laulību starp viena dzimuma personām – CS noslēgt tādiem netiek aizliegts jeb tiek atļauts. Visas un jebkuras šaubas, ka šis likumprojekts ir veltīts homoseksuāliem pāriem, kliedēs iepazīšanās ar tā anotāciju...
Saeimas darba grupa ar balsu vairākumu noraidīja deputātu E. Tavara un J. Iesalnieka priekšlikumu atdot atpakaļ šo likumprojektu tālākai apspriešanai TM izveidotajai darba grupai, jo vairāki sapulcē piedalījušies tās locekļi norādīja, ka šāds likumprojekts TM darba grupā nav nedz radies, nedz apspriests, un nolēma paturēt šo likumprojektu Saeimas sienās, lai paši tālāk domātu un lemtu, kā to padarīt vēl lielāku un labāku.
Ļoti ceru, ka tagad nu jau gan aktivizēsies tautas atbalsts Satversmes 110.panta grozījumam, ar kuru Satversmē tiktu nostiprināts ģimenes jēdziens (tēvs-vīrietis un māte-sieviete). Diemžēl līdz šim dikti daudziem nav bijis saprotams, kāda vella pēc Satversmes grozījuma izstrādātājiem un ierosinātājiem nav miera, ka viņi nu jau teju pusotru gadu cenšas pievērst tam pēc iespējas plašāku un dziļāku uzmanību...
Citādi jau paredzams nākamais solis – viendzimumu (un arī trans- un sazin kādu vēl -seksuāļu) “laulību” atzīšana. Pēc tam vai līdztekus – jēdzienu “māte” un “tēvs” aizvietošana ar sazin kam kādu kārtas skaitli piešķirošajiem vecākiem Nr. 1 un Nr. 2. Kaut kādā Latvijas sabiedrības nogatavināšanas posmā, ļoti iespējams, gan jau tiks iecerēta arī pedofilijas atzīšana par “sociālo realitāti” faktiskā un tiesiskā izpratnē un tās dekriminalizēšana – par ko jau kādu laiku un nu jau arvien pamanāmāki cīnās LGBT ideologi ASV…
Par laimi, tautai vēl joprojām ir tiesības pašai noteikt, kas Latvijā ir “ģimene” un kādās formās tā ir pieņemama un no valsts puses aizsargājama. Tā ir būtiska nianse – Satversme definē, ko valsts aizsargā, savukārt viss pārējais, kas nav pretrunā Satversmei un normatīvajiem tiesību aktiem, ir jomas, kurās valsts neiejaucas. Taču ne visu to, kur valsts neiejaucas, valsts atbalsta un tai ir pienākums atbalstīt!
Tagad, kad ir lielas bažas, ka Saeima var izrādīties pārāk vāja un neizlēmīga, savukārt ST jau divas reizes ir uzurpējusi likumdevēja funkcijas, mūsu tautai ir beidzot jāsaņemas un jāsaka savs vārds! Tauta vēl joprojām var noteikt, vai ģimenes pamatu mūsu valstī arī turpmāk veidos vīrietis-vīrs-tēvs un sieviete-sieva-māte. To var izdarīt, vietnē www.latvija.lv/pv un citur, kur norādīts Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā (skat. https://www.cvk.lv/.../veletaju-iniciativas/kur-parakstities) parakstot iniciatīvu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
