Tagad kārta cilvēku zombēšanai ar geju propagandu ir Latvijai
Pietiek lasītājs06.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Acīmredzot portāliem Delfi un TVNET nepatika teksts, kurā pagājušā nedēļā Pietiek.com lasītājs tos nosauca par geju propagandas ruporiem. Visticamāk, atbildot uz šo tekstu, abi portāli publicēja rakstus, kuros svinīgi paziņoja, ka visi iepriekšējie materiāli ir rakstīti saskaņā ar objektīvās žurnālistikas augstākajiem principiem.
Lai gan šie raksti izskatās autentiski, tie, pirmkārt, attiecas uz sabiedrībā it kā cienītas personas viedokli un, otrkārt, piemin gan nelaiķa Normunda Kindzuļa psihisko stāvokli, gan viņa noziedzīgo pagātni.
Bet vai ir svarīgi, ko par šo tēmu tagad rakstīs valsts lielākie mediji? Vai visi turpmākie materiāli par Tukuma traģēdiju spēs aizēnot kalnu ar agrāk rakstītiem vienpusīgiem rakstiem par homofobiju? Vai Delfi un TVNET spēs likt sabiedrībai atcerēties to vienu notikumu versiju, kura ir patiesa?
Protams, ka nespēs. Tagad portāli var pat policijas protokolus un video ierakstus publicēt internetā, taču tas nekādā veidā neietekmēs to, kā viņu postošā "žurnālistika" sadalīja sabiedrību Tukuma jautājumā. Manuprāt, sabiedrības sašķeltība notika četrās lielās un daudzās mazās grupās.
Pirmā grupa ir cilvēki, kuri, neskatoties uz neko, vienmēr un visur atcerēsies Normundu kā upuri. Nav pilnīgi taisnīgi vainot šos cilvēkus, ņemot vērā, to ka Delfi un TVNET vairākas nedēļas pēc kārtas zombēja visu valsti ar materiāliem par homofobiju.
Otrā grupa ir cilvēki, kuri, neskatoties uz vienpusēju rakstu straumēm, ir atraduši pacietību uzgaidīt līdz brīdim, kad būs pieejama vairāk vai mazāk objektīva informācija. Šie cilvēki vēlāk atcerēsies, ka homofobijai bija maz vai vispār nebija saistības ar Normunda nāvi.
Trešo grupu veido cilvēki, kuri nolēmuši neticēt nevienai no versijām. Šie cilvēki ir noguruši katru dienu medijos lasīt pretrunīgus materiālus, kā rezultātā viņiem ir izveidojusies neuzticība šai tēmai kopumā.
Ceturtā grupa ir cilvēki, kuri uzskata, ka visas versijas ir daļēji pareizas. Šī grupa tāpat kā trešā sabiedrībā izveidojās tieši plašsaziņu līdzekļu informācijas neatbilstības dēļ.
Ja ziņu portāli jau kopš pirmajām izmeklēšanas dienām būtu objektīvi atspoguļojuši situāciju, tad lielākajai daļai cilvēku mūsu valstī arī būtu vienots viedoklis par to, kādu lomu Normunda nāvē nospēlēja viņa dzimumorientācija. Tiesa, šāda notikumu attīstība nebūtu izdevīga tiem, kuri geju propagandu cilvēkiem rīklēs ir gatavi bāzt visu diennakti, un tāpēc viņi nolēma izmantot šo traģēdiju, lai sašķeltu sabiedrību.
Kāpēc šī sašķeltība bija nepieciešama geju propagandas lobistiem? Kāpēc viņi "lūdza" Delfiem un TVNET izveidot daudzus un dažādus viedokļus sabiedrībā par šo temu? Tāpēc, ka, pateicoties sašķeltībai, tagad lobistiem ir auditorija (vismaz pirmā grupa), kas vienmēr un visur izraisīs paniku ikreiz, kad kāds homoseksuālim uzkāps uz kājas.
Protams, pirms Tukuma traģēdijas Latvijā arī bija daudz homoseksuāļu aizstāvju. Vienkārši tagad viņu ir daudzkārt vairāk, un tagad viņus vieno kopīga ideja par to, ka Normunds nomira uzbrukuma dēļ.
Šai cilvēku grupai nav svarīgas izmeklēšanas detaļas vai acīmredzams noziedzīgu nodarījumu trūkums. Šie cilvēki, pateicoties Delfi un TVNET, tagad tiek uzlādēti ar ideju, ka mūsu valsts ir piepildīta ar homofobiem, kuri ir gatavi aizdedzināt cilvēkus, un ka policija šos cilvēkus ir gatava piesegt un attaisnot. Un tieši šo emocionāli uzlādēto domubiedru grupu nākotnē izmantos geju propagandas lobisti, lai spiestu gan uz sabiedrību, gan uz politiku, valdību un ierēdņiem.
Tāda sabiedrības šķelšanas shēma ir agresīvs paņēmiens manipulēšanai ar sabiedrisko domu. Shēmas autori (neatkarīgi no tā, kādā vēstniecībā viņi sēž) to jau daudzus gadus pārbaudījuši citās konservatīvajās valstīs, piemēram, Polijā, Ungārijā, Ukrainā un Krievijā.
Ir acīmredzams, ka tagad cilvēku zombēšanas kārta ar geju propagandu ir sasniegusi Latviju. Šajā sakarā ir diezgan pamatoti sagaidīt turpmākas provokācijas no geju lobistiem, kuriem tos īstenot labprāt palīdzēs gan portāli Delfi un TVNET, gan arī visi tie Latvijas iedzīvotāji, kuri Normundu uzskata par homofobijas un policijas patvaļas upuri.
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
