Tagad likumus atceļam, un viss kā Krievijā – piezvanīs, sarunās, nokārtos?
Romāns Meļņiks, la.lv25.08.2024.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Tā turpmāk būs parasta kārtība, ka atliek vien medijos un soctīklos sacelt traci par budžeta naudas nedošanu kādai akūtai vajadzībai un pēc premjeres lūguma atradīsies kāda valsts kapitālsabiedrība, kas lietu nokārtos? Vai vismaz apsolīs nokārtot.
Kaut kad, kad sanāks valde vai kādi citi lēmēji, noformēs lēmumu utt. No premjeres un Latvenergo komunikācijas saistībā ar budžeta naudas nedošanu ar vēzi īpaši slimajiem to nupat varēja nojaust.
Vai tik likumus un tajos noteikto kārtību vispār negrasās atcelt un vadīties pēc sarunāšanas principa? Līdzīgi kā Krievijā – piezvana, sarunā, nokārto… Likumi paliek vien piesegam.
Nu labi, tiesiskuma tēlošanas labad varbūt arī premjeres un ministra lūgumus likumos jānosaka kā obligāti saistošus? Ne rīkojumus, bet tieši lūgumus. Jo šoreiz taču palūdza un savu panāca, vai ne? Arī valsts kapitālsabiedrību peļņas sadali var atcelt, visu jau laicīgi novirzot kādiem fondiem vai budžeta nepilnību aizslēpšanai? Protams, uz premjeres lūguma pamata.
Tā turpmāk būs parasta kārtība, ka valdība par finansējuma trūkumu kādai nozarei vai vajadzībai uzzina no ažiotāžas medijos un soctīklos un tad pa galvu pa kaklu metas uzlikt nesmukumam kādu ielāpu? Tiešām neviens varas augstākajos gaiteņos nebija painteresējies, kas notiek ar cilvēkiem, kuru ārstēšanai valsts finansējums nav paredzēts? Neviens nav pamanījis, cik lielas summas līdzcilvēki ik gadu saziedo budžeta finansējuma vietā? Ak, zināja, bet visam jau naudas nekad nepietiek…?
Un kā tad tagad atradās? Nu raujas apiet likumu ar līkumu, premjerei lūdzot, lai Latvenergo samaksā valsts budžeta vietā, bet varēja taču valsts kapitālsabiedrību peļņas sadales laikā lemt par šādu sociāli atbildīgu soli vai vienkārši peļņu ieskaitīt budžetā un lielākus līdzekļus atvēlēt cilvēku dzīvības glābšanai? Tas par vienkāršu? Tagad veidošot kaut kādu fondu. Nu jā, bez kārtējās birokrātisko procedūru institūcijas tik elementāras lietas sakārtot nekādi nevar…
Tā turpmāk būs parasta kārtība, ka jaunu produktu ieviesēji (vai kā tas bija ar SWH radio – kādreizējā raidījuma atjaunotāji) var savās reklāmās iesaistīt valsts prezidentu, izmantot šim nolūkam Rīgas pili? (Esat šo reklāmu ar valsts prezidentu statista lomā redzējuši? Pameklējiet internetā!) Ir varbūt jau konkrēts tarifs par šo “uzmanības piesaistītāju” un “nozīmīguma vairotāju” izmantošanu? Ir pieteikšanās kārtība, kas garantē interesentu vienlīdzību un “pakalpojuma pieejamību” visiem? Vai varbūt kādam starpniekam vispirms jāsamaksā? Derētu Valsts prezidenta kancelejai to pajautāt. Bet varbūt Lato Lapsa ar šo informācijas pieprasījumu jau pasteidzies?
Un, ja precedents tāds ir, ka var reklāmas vajadzībām noīrēt Rīgas pili ar visu prezidentu un sunīti komplektā, varam nešaubīties, ka reklāmas un sabiedrisko aģentūras jau kaļ plānos sociālajām kampaņām. Tagad lai valsts prezidents pamēģina kādam atteikt pieņemšanu un filmēšanos reklāmas klipam – uzreiz dabūs melno kampaņu par to, vai ne?
Tā turpmāk būs parasta kārtība, ka kādas koalīcijā ietilpstošas partijas vēlme izdabāt saviem vēlētājiem ar zemākiem nodokļiem mazāk pelnošajiem tiks augstāk vērtēta par desmitiem ekspertu pusotru gadu ilgām pūlēm rast risinājumu, lai sabalansētu valsts straujākas izaugsmes nepieciešamību, nacionālām interesēm atbilstošu darbaspēka migrāciju, uzticēšanos sociālām garantijām, valsts budžeta labāku pildīšanos ilgtermiņā, pūles mazināt ēnu ekonomiku utt.?
Runa šajā gadījumā par Progresīvajiem, kas brīnumainā kārtā panākuši savai ideoloģijai atbilstošu grozījumu iekļaušanu nodokļu izmaiņu likumu paketē par ko tagad šokā ir gan darba devēji, gan ekonomikas eksperti. Kāda bija cena šādai nodokļu pielāgošanai vienas partijas interesēm? Varbūt kā samaksa bija pēkšņā lielas naudas piešķiršana rupjmaizes popularizēšanai, kas varētu būt par labu kādam citam no koalīcijas partneriem? Vai varbūt atbalsts vēl kādiem “ašajiem projektiem” par ko uzzināsim vēlāk?
Sistēmiska pieeja? Laba pārvaldība? Tālredzīga politika? Kurš vairs atceras šīs skaistās frāzes, kad tiek pie varas un prāts vedina, piedodiet, šiverēt pa labi un kreisi?! Nav brīnums, virknē svarīgāko rādītāju velkamies citu Eiropas Savienības valstu astē. Skumji…
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
