Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos
Aldis Gobzems21.07.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas pūkainā Rīgas administrācija tikai pāris mēnešus pēc skaļās bļaušanas par Ušakova sabiedrisko attiecību tēriņu shēmām, iztērē Tērbatas ielas svētkiem simt piecdesmit tūkstošus eiro situācijā, kur pat visapdalītākajam Rīgas zooparka dzīvniekam ir skaidrs, ka svētku pasākumi nebūs iespējami. Tas ir visrafinētākais plāns, kāds Latvijas politikā jelkad ir redzēts, lai iedalītu līdzekļus savai politiskajai kampaņai. Un KNAB klusē.
Otrs apstāklis ir mazāk zināms. Vai jūs zinājāt, ka Latvijā eksistē divas struktūras, kuras nodarbojas ar vienu un to pašu (lai gan tādu piemēru ir daudz jebkurā nozarē)? Viens ir uzņēmums, kura nosaukums ir Latvijas Valsts ceļi AS, un otrs ir Latvijas Autoceļu uzturētājs AS. Teorētiski vieniem ceļi pieder un otriem ceļi jāuztur, bet abos gadījumos ar to nodarbojas ārpakalpojuma sniedzēji. Abos gadījumos ir pāri par 300 cilvēku štats.
Šis apstāklis ir jāņem vērā, kādēļ mēs braucam pa sliktākiem ceļiem. Jo naudas reāliem uzlabojumiem nepietiek. Vajag uzturēt divus uzņēmumus ar vienādām funkcijām, nepietiek ar vienu - Latvijas Valsts ceļi.
Šie abi uzņēmumi ir tā ministra pakļautībā, kura vadībā Latvijas Dzelzceļš ir zaudējis gandrīz 50% kravu pārvadājumu. Tas ir ministrs, kurš sola, ka uz visiem Latvijas reģionālajiem centriem būs četru joslu autostrādes. To ministrs lika sagatavot ierēdņiem, lai viņam būtu skaists PR, un ierēdņi palēkdamies izpildīja, kaut saprotot, ka tas nekad nenotiks.
Cik liela ticība jums ir šādiem solījumiem? Nevajag tam ticēt, jo tam nav pamata. Tas ir cilvēks, kurš nevienu dienu dzīvē nav pavadījis privātajā uzņēmējdarbībā. Viņš ir tikai tērējis jūsu naudu un taisījis karjeru kā ierēdnis. Bijis izpildītājs oligarhiem.
Viņš nezina, kā efektivizēt uzņēmuma darbu, bet viņš zina, kam un kas ir jāpasola, lai tiktu ievēlēts. Pēc tam var “uzmest”, vai beigu beigās nodokļu maksātāji nomaksās par kārtējo kļūdiņu, paviršībiņu. Beigu beigās lielie sponsori nepametīs, un Meroni iedos sievai pasūtījumu “mediju jomā”. It sevišķi, ja var televīzijas torni par 50 miljoniem var pārbūvēt ar pasaulē lielāko Fuko svārstu.
Es esmu vienmēr bijis par to, lai samazinātu valsts pārvaldi, bet naudu vairāk piešķirtu tiem, kuri reāli grib strādāt. Ja visu to naudu, ko paredz ierēdņiem, kuri uzrauga iepirkumus, pārdalītu tiem, kuri patiesi arī strādā ceļu būvē un uzturēšanā, iedomājieties, cik daudz darbavietu tiktu radīts un kādi mums būtu ceļi.
Bet tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos, lai būtu divas struktūras, kas pēc būtības nodarbojas ar vienu un to pašu. Tāpēc visiem tiem, kuri nav valsts maizē, ir jābalso par pārmaiņām. Un ar balsošanu es nedomāju tikai vēlēšanas. Ar balsošanu es domāju iesaistīšanos rīcībā, kas noved pie pārmaiņām tieši šeit un tagad.
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
