Tagad nabaga pensionārs vairs nevar piezvanīt uz partijas komiteju…
Klementijs Rancāns13.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dzirdēts, ka dažs labs iedomājas salīdzināt ES ar PSRS. Šāds salīdzinājums ir absolūti nekorekts, tam nav nekādas saistības ar realitāti. Mums atgādina, kāda situācija bija PSRS. Protams, ka ES tā nav! Protams, ka tā nav, lasi tālāk atbildes, kā ir!
– PSRS bija veci vadoņi bez reālas politiskās atbildības.
– Šodien nav pat nekādas atbildības – ne politiskās, ne morālās, ne civiltiesiskās, kur nu kriminālās, nevienā instancē, pat Valsts kontroli neuzskata par nopietnu!
– PSRS bija politieslodzītie.
– Tagad notiek kriminālvajāšana par viedokļa paušanu! Nedod, dievs, nosaukt kādu vārdu vēl vai izpaust, ka notiek korupcija, – arestēs pie pirmās izdevības.
– PSRS bija manipulatīva prese.
– Tagad nav nekādas normālas preses, visu nosaka nauda un saimnieks.
– PSRS bija labi apmaksātu, līdz lojalitātei piebarotu ierēdņu kasta.
– Tagad visi, kas pie naudas, barojas tajā kā nieres taukos. Sev sadala naudu gada beigās, pa gadu dala prēmijas, valdēs un padomēs – par pasēdēšanu vienu reizi mēnesī – desmitiem tūkstošu alga! Algas un prēmijas daudzviet nosaka paši, kuriem vara un nauda, pat pārsniedz ASV prezidenta algu!
– PSRS visi redzēja, ka vara melo, bet izlikās, ka to neredz un nesaprot.
– Tagad izliekas, ka ne tikai neredz, bet nedzird un melo atklāti, nekaunīgi!
– PSRS bija “īpaša” un mazāk īpašas tautas. („Союз нерушимый республик свободных Навеки сплотила Великая Русь” – vārdi PSRS himnā).
– Kur tad tagad ir starpība, tas pats!
– PSRS bija nospļauties par cilvēktiesībām savās mājās, bet viņi aktīvi kritizēja citus.
– Cilvēktiesības bija 10 vai 100 reižu augstākas nekā šodien. Šodien tu, pataisīts par vergu, saņem verga algu! Pārvērsts par muļķi un kalpu (holopu), bez algas un bez veselības aprūpes, tevi uzņēmumi, iestādes aplaupa, un tu nevari nevienam pasūdzēties. Toreiz varēji piezvanīt uz partijas komiteju, uz jebkuru valsts iestādi, pat uz namu pārvaldi, tūlīt bija reakcija, un tev tiesības bija garantētas, ja tavas tiesības kāds aizskāra. Ko tu saņemsi šodien? Pensionārs ir kļuvis lamuvārds, parazīts, nav nopelnījis pensiju, kad TOREIZ tas bija goda apliecinājums.
– PSRS centrālās varas priekšā vietējā nomenklatūra stāvēja padevīgā miera stājā.
– Tagad tev nav jāstāv mierā stājā, tu vari stāvēt miera stājā tikai virtuvē, savā dzīvoklī, tu nevienam neesi vajadzīgs!
– PSRS kritizēt varu, īpaši centrālo, bija noziegums.
– Tagad tevi izdos kriminālvajāšanai, ja tu apgalvosi, ka elite ir zagļi, un tevi vazās 10 gadus pa tiesām!
– PSRS augstākos posteņus varēja sasniegt tikai tie, kurus slepenpolicija bija atzinusi par gana uzticamiem.
– Tagad posteņos liek tikai tos, kam liela nauda vai, ja tu maksā valsts amatpersonu mafijai vai tml. Kaut pareizi, ka visa nomenklatūras spice bija izbijuši čekas aģenti vai okupācijas režīmam nokalpojušies līdz kaulam.
– PSRS uz labāku dzīvi varēja cerēt tie, kuri mācēja īpaši izjusti slavēt centrālo varu.
– Tagad uz labāku dzīvi var cerēt tikai tie, kuriem bizness, kuri prot nemaksāt nodokļus un aplaupīt tautu un maksā korupcijas nodokli – tādi kā misters 20!
– PSRS bija tādi birokrātijas džungļi, ka Amazones džungļi nobālēja.
– Tagad tā uzpūsti štati, ka neviens nezina, kur un kam ko vari pajautāt, neviena iestāde tev neatbild pēc būtības, atrakstās meistarīgi un profesionāli, bet, ja nepatīk – ej uz tiesu, kur tevi negaida, jo tev nav čemodāna ar naudu!
– PSRS daudz runāja par demokrātiju, bet patiesībā tā bija fikcija.
– Tagad demokrātija ir tikai tiem, kam čemodāni ar naudu, pārējie tiek izģērbti – par tevi zina visi visu, uzskaita katru tavu santīmu, bet tos tur aizsargā komercnoslēpums vai Datu aizsardzības likums, bet, ja apiesi un kaut ko dabūsi, tevi sodīs!
– PSRS vadīja politbirojs – vecu, iedomīgu veču pulciņš, viņi mīlēja greznību un privilēģijas, bet izlikās, ka interesē tikai tautas labklājība.
– Tagad tas pats, vēl lielākos apmēros, paši sev nosaka algas, kā tiek amatā, tā apaug ar bagātību!
– PSRS katrs šāda saraksta izplatītājs nekavējoties saņemtu režīmam lojālu biedru stingru un publisku nosodījumu.
– Jā, taisnība, tas, kurš nebija ar latvisku uzvārdu un runāja krievu valodā, krievs, bija “svētā govs”, aizskāruma gadījumā ne tikai nosodījumu saņēmi, bet varēji dabūt pat pasēdēt, tagad vari kaut pušu plīst aiz skaudības, tikai nenosauc īstos vārdus, citādi dabūsi tādu tiesas procesu, ka pazaudēsi ģimeni, mantu un vēl vairāk vai nonāksi psihiatriskajā slimnīcā pats, - agrāk tevi tur iebāza, ja daudz plātījies un nebiji čekas aģents!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
