Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī saīsinātā un anonimizētā formā ir runa, kādu es tiesā sniedzu pēc tam, kad viens no Saeimas deputātiem mani apvainoja neslavas celšanā par it kā divu rakstu publicēšanu portālā.

Cienīto priekšsēdētāj un godājamie klātesošie tiesas zālē! [...]

Manā žurnālista profesijā juceklīgi notikumi, kuros pretējās puses vaino cita citu kaut kādās nejaucībās un nelietībās, parasti kļūst skaidri, ja tos saliek hronoloģiskā secībā. Tad ir skaidrs, kurš ko izdarīja kurā brīdī un pie kāda rezultāta kura darbība novedusi. Tāpēc savā tiesas runā es strukturēšu notikumus to secībā.

Lietā nepastāv strīds par to, ka 2017. gada nogalērudenī, kamēr darbojās parlamentārās izmeklēšanas komisija par t.s. "Rīdzenes sarunām", uz šo komisiju es tiku nosūtīts uzstāties kā Latvijas Žurnālistu savienības valdes loceklis Imants Liepiņš, jo "Rīdzenes sarunās" cita starpā tika izteiktas neglaimojošas aizdomas par mediju vidi Latvijā. Atspēkojot izdomājumus un apstiprinot faktus, Saeimas komisiju sēžu zālē izraisījās atklātas, publiskas debates starp mani, žurnālistu Liepiņu, un citiem klātesošajiem, tajā skaitā Saeimas deputātu [X.]. Lietā šīs sēdes atreferējums ir ievietots 1. sējumā, sākot no 36. lappuses.

Tāpat lietā nepastāv strīds, ka deputāts [X.] pēc šīs sēdes mēģināja sūdzēties par mana ziņojuma īsu atreferējumu, kurš tika ievietots attiecīgajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā. Kā izrādījās, sūdzības pamatā bija deputāta nepietiekamās valsts valodas zināšanas, kā rezultātā viņš nesaprata atšķirību starp ciešamo kārtu un pavēles izteiksmi. Pirms Saeimas Mandātu un ētikas komisijas sēdes [...] es nosūtīju šai komisijai iesniegumu par deputāta valsts valodas prasmes pārbaudi, kurš 11.10.2017. tika pārpublicēts Pietiek.com ar tādu pašu raksta nosaukumu — "Saeimas Mandātu un ētikas komisijai: derētu pārbaudīt deputāta [X.] valsts valodas prasmi". Lietas materiālos tas ir atrodams 2. sējuma 98. lappusē. Attiecīgajā Saeimas komisijā atkal sākās publiskas un atklātas debates starp mani un minēto deputātu. [...]

Tāpat lietā nepastāv strīds par to, ka mums ir notikusi vēl viena viedokļu apmaiņa — šoreiz rakstveidā. [Mans raksts saucās] "Apstiprinās [deputāta X.] izteikumi par „partiju barotavām”: pie vislielākās siles — viņa paša frakcija", publicēts 13.12.2017. un lietas materiālos atrodams 2. sējuma 99. lappusē. [...]

Pēc šīm trijām publiskām debatēm mani  nomelnojošu rakstu neesamība netraucēja attiecīgajam Saeimas deputātam vērsties Valsts policijā ar it kā portālā [P.] publicēta raksta izdruku. Patiesībā, kā mēs redzam, šāda publikācija portālā [P.] nav ievietota vispār un nav atrodama arī portāla arhīvā.

Vēlāk, jau tiesas izmeklēšanas laikā, kļuva skaidrs, ka tamlīdzīga publikācija patiesībā ir tikusi ievietota kādā Kremļa propagandu tiražējošā vietnē, bet nevis portālā [P].

Nopratināts 2019. gada 20. septembra tiesas sēdē, deputāts [X.] atzina, ka izdruku, kurā šis teksts vizuāli izskatās pēc [portāla P.] raksta, viņš ir izgatavojis pats un lūdzis rosināt lietu. [...]

Kad lietu izdevās ierosināt tikaivienīgi par faktu, bet ne konkrēti pret mani, tad [deputāts X.] 2018. gada augustā no savas Saeimas oficiālās e-pasta adresesnosūtīja vēl vienu publikācijas atdarinājumu, kurai šoreiz jau pievienots konkrēti mans uzvārds, lai panāktu tiesvedības ierosināšanu tieši pret mani.

Arī šāda publikācija portālā [P.] patiesībā nemaz neeksistē — tā nav publicēta un nav atrodama portāla arhīvā.

Abu man, Imantam Liepiņam, piedēvēto rakstu nepublicēšanas faktu apstiprina gan zvērinātas tiesu izpildītājas akts par faktu fiksēšanu, kurš ir iesniegts lietā un atrodas otrā sējuma 91. lappusē, gan liecinieka [Nr. 1] liecība tiesas sēdē 2019. gada 20. septembrī, gan šī paša liecinieka iepriekš sniegtais rakstveida paskaidrojums, kurš jau pirms tiesvedības sākuma tika iesniegts un ir atrodams lietas materiālos pirmā sējuma 152. lappusē. Turklāt attiecībā uz pirmo raksta imitāciju [liecinieks Nr. 1] liecināja, ka man, žurnālistam Liepiņam, attiecīgajā portālā nekad nav bijis pseidonīms "lasītājs". [...]

Iespējams, ka visinteresantākais šeit ir liecinieka [Nr. 2] teiktais 20. septembra tiesas sēdē. [Liecinieks Nr. 2 — kāda agrākā valsts amatpersona] liecināja, ka [...] no tiesas sēdē klātesošajiem pazīst vienīgi [deputātu X.] kā vēl vienu jurista profesijas pārstāvi, taču arī liecinieks nav lasījis tās it kā publikācijas, kurās it kā esot ticis pieminēts viņa vārds — kas mūsu gadījumā ir tikai loģiski, jo liecinieks nevar izlasīt publikācijas par sevi portālā P., kuras tur nav ievietotas! 20. septembra tiesas sēdē liecinieks [Nr. 2.] apliecināja, ka lasījis vienīgi "izdruku izstrādājumus", kad tie viņam tikuši uzrādīti pusgadu vēlāk un viņš parakstījies, ka iepazinies. Taču portālā tādas redzējis un lasījis nav!

Līdz ar to nav atrasts neviens pats cilvēks, kurš būtu portālā [P.] lasījis man piedēvētos brīnumus. [...]

Lai varētu apiet faktu, ka portālā [P.] minētie teksti nav publicēti, procesa amatpersonas pētījušas e-pasta saraksti] nevis manā, bet gan kaut kādam [Z.] piederošā pastkastē. Iemesls skaidrs: manā nosūtītajā sarakstē nevarēs atrast tādus materiālus, kurus es nekad neesmu rakstījis, un manu e-pastu pētīšanas gadījumā nāksies izdarīt slēdzienu, ka es šādus rakstus nekur nevienam neesmu sūtījis publicēt, un tiesvedība pret mani izjuks. Turklāt šī te [Z.](kādu es nezinu un nepazīstu) e-pasta sarakstes iegūšanu ir apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis [...]. Turpretī, ja pētītu manus e-pastus [...], tad es uzzinātu par notiekošo un varētu izmeklēšanas tiesnesim norādīt uz acīmredzamo faktu, ka konkrētie rakstu pakaļdarinājumi portālā [P.] nemaz nav publicēti! Izjuktu iespēja noorganizēt tiesas procesu pret mani kā pret politiķiem nevēlamu un nesimpātisku žurnālistu.

[...] Kad man beidzot bija iespējams saņemt šos lietas materiālus un salīdzināt ar portāla arhīvu un es konstatēju, ka šie izdomājumi tur nav publicēti nav, tad es lūdzu rakstisku izziņu e-pastā no [liecinieka Nr. 1] kā viena no portāla līdzdibinātājiem, vai es šādus tekstus (rakstus) esmu tur, konkrētajā portālā, publicējis un vai vispār tādi tur ir atrodami. Atbilde visiem jau ir zināma un ir atrodama pirmā sējuma 152. lappusē. [...]

Līdz ar to rezumējums: es kategoriski noliedzu pašu faktu, ka šie divi raksti vispār būtu publicēti portālā.

Es kategoriski noraidu visus izteikumus no sērijas, ka es šādus tekstus būtu sacerējis vai sūtījis jebkādiem portāliem vai citiem medijiem publiskošanai.

Es principiāli noliedzu, ka es būtu vācis kādas ziņas publicēšanai par [liecinieku Nr. 2] un apstākļiem saistībā ar viņa aiziešanu no amata — ne 2015., ne 2018. gadā. Es par tiem sāku interesēties, tikai gatavojoties šim tiesas procesam, un nekas no manis savāktā nav ticis publicēts. Pat ne lietas dokumentos atrodamie fakti.

Tiesas izmeklēšanas laikā klāt nāca jauni fakti. Vispirms atklājās, ka līdzīgs teksts ir publicēts vienā no prokremliskajām vietnēm, ar ko man nekad nav bijusi it nekāda saistība. Taču šis links nestrādā: ja mēģināsiet uz tā uzklikšķināt, tas noved uz kļūdas paziņojumu [P.], ka šāda lapa nav atrasta! Un ar otru man inkriminēto rakstu ir tieši tas pats!

Liecinieks [Nr. 1], būdams viens no portāla līdzdibinātājiem un [attiecīgās] SIA valdes priekšsēdētājs, mums visiem šinī tiesas zālē 20. septembra sēdē apliecināja — man nekad nav piederējušas administratora tiesības šajā portālā, tātad man nekad nav bijusi iespēja tur neko ievietot, izmainīt un izdzēst. Jau iepriekš liecinieks rakstiskā izziņā to pašu paziņoja e-pastā.

[...] Kad mēs ar advokātu Aldi Alliku tiesas izmeklēšanas laikā uzdevām jautājumu [deputātam X.], kā tas var būt, ka lietas materiālos visi rakstveida pierādījumi — ieskaitot pēdīgo izdruku no soctīkliem — ir krāsaini, turpretī man pārmestie raksti ir melnbalti un graudaini (kamēr portāla [P.] dizains, protams, ir krāsains), tad mēs nesaņēmām atbildi, jo [deputāta X.] atbilžu sniegšana tika pārtraukta. Tas labi dzirdams 20. septembra sēdes audioierakstā. [...]

Lietā nav neviena pierādījuma, ka es šādus rakstus būtu rakstījis vai sagatavojis.

Lietā nav neviena pierādījuma, ka es šādus rakstus būtu nosūtījis publicēšanai — jebkādā veidā un formā.

Lietā nav neviena pierādījum, ka šādi raksti vispār būtu tikuši ievietoti vai publicēti portālā [P.]

Tieši pretēji: liecinieki [Nr. 1 un Nr. 2] liecināja, ka nav šādus rakstus portālā nemaz redzējuši. Pie kam atzīmēšu, ka šie abi liecinieki, kas liecināja man par labu, ir pretējās puses izsauktie liecinieki, kas uz tiesu ataicināti, lai pierādītu manu atbildību!

Lietā nav neviens pierādījums, ka šie nepublicētie un portālā neizlasāmie teksti būtu nodarījuši [deputātam X.] jebkādu kaitējumu — ne morālu, ne fizisku, ne materiālu. Aizvadītajās Saeimas vēlēšanās [X. bija] viens no tikai 33 deputātiem no iepriekšējās, 12. Saeimas, kas saglabāja mandātu. Tātad morālais kaitējums nav nodarīts, jo neeksistējoši raksti nevar nodarīt kaitējumu [deputāta] reputācijai, godam un cieņai ne vēlētāju, ne viņam pazīstamo personu, ne politisko partneru acīs. Runājot par materiālo kaitējumu — patiesībā [X.] pirms gada kļuva par vislabāk atalgoto Saeimas deputātu pašreizējā sasaukumā. Un par fizisko kaitējumu mēs runāt nevaram, jo es viņam pirkstu neesmu piedūris. Neplānoju to arī darīt.

Visi [pretējās puses] izteikumi ir pārbaudāmi un verificējami kā nepatiesi. Par tiem debašu laikā jau izteicās mans advokāts. Savukārt attiecībā uz [deputāta X.] kā cietušā izteikumiem liecību sniegšanas laikā jāsaka, ka itin visi [deputāta X.] izteikumi tajās vietās, kur tie ir pietiekami konkrēti, lai tos verificētu, ir izrādījušies melīgi.

[Deputāts X.] atzina, ka ir pārkāpis likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", kas man un visiem citiem visiem žurnālistiem ir saistošs. Šī likuma 21. pants "Nepatiesu ziņu atsaukšana un atvainošanās" nosaka: "Fiziskās vai juridiskās personas ir tiesīgas pieprasīt, lai masu informācijas līdzekļi atsauc par tām publicētās (pārraidītās) ziņas, ja tās neatbilst patiesībai. Citos goda un cieņas aizskaršanas gadījumos ir tiesības prasīt atvainošanos. Iesniegums par nepatiesu ziņu atsaukšanu vai atvainošanos iesniedzams masu informācijas līdzekļa redaktoram sešu mēnešu laikā no nepatieso ziņu vai godu un cieņu aizskarošās informācijas publicēšanas (pārraidīšanas) dienas. Iesniegumā precīzi norādāmas patiesībai neatbilstošās ziņas vai godu un cieņu aizskarošā informācija, to publicēšanas vieta (raidījums) un datums."

Kā 20. septembra tiesas sēdē liecināja [liecinieks Nr. 1.], šādu iesniegumu [portāls P.] saņēmis nav, un arī pats deputāts atzinās, ka šādu iesniegumu portālam vai tā administrācijai nosūtījis nav. Iemesls pašsaprotams — nav iespējams sūdzēties par rakstiem, kādi portālā nav ievietoti. Pie kam par to, ka šie raksti tajā portālā nav ievietoti, var pārliecināties ikviens lietotājs jebkurā laikā no jebkura telefona, datora vai planšetveidīgas ierīces.

Ja nu tas palīdz, katram gadījumam paziņoju: šādu darbību veikšana būtu diametrālā pretrunā ar visu manu iepriekšējo profesionālo darbību 20 gadu garumā. [...] Lūdzu tiesu kaut vai virspusēji pavērot manu rakstu argumentācijas pakāpi, lai pārliecinātos: es vienmēr rakstu konkrētas lietas, kas atbilst faktiem! Vienalga, vai tie ir ziņu materiāli vai arī viedokļa raksti.

Ārpus žurnālistikas mana specializācija literatūrā ir dokumentālā, uz patiesiem faktiem balstītā literatūra. Strādājot Ukrainā, sarakstīju grāmatu "UKRAINA. Dzīvība, nāve un iekšējā revolūcija: aculiecinieka stāsts", bez kuras man  ir vēl trīs citas dokumentālās prozas grāmatas, esmu bijis līdzautors divām "Latvijas Leģendu" grāmatām, līdzredaktors vēl vairākām. Ar to es gribu uzsvērt, ka pat literatūrā es nerakstu fikciju!

[...] Es atteikšos spekulēt par iemesliem, kāpēc par nenotikušu neslavas celšanu tiek vainots žurnālists, kura visa iepriekšējā profesionālā darbība ir diametrāli pretēja [man pārmestajiem izdomājumiem, bet atkārtošu: tagad es zinu, kā Krievijā jūtas Navaļnijs!

Nobeidzot šo tiesas runu, es jo īpaši lūdzu tiesvedību izbeigt sakarā ar to, ka šie raksti nav publicēti vispār.

Novērtē šo rakstu:

44
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...