Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Taisnība uzvar

Andris Rubins*
26.07.2015.
Komentāri (27)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dalos ar jums pieredzē par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietā “Rubins pret Latviju” pieredzēto un saprasto. Pilns sprieduma teksts ir pieejams ECT mājas lapā internetā.

Es, Andris Rubins, biju likumīgi ievēlēts Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) par Dermatoveneroloģijas katedras vadītāju līdz 2013. gada 13. aprīlim (RSU strādāju no 1980. gada, bet par RSU Dermatoveneroloģijas katedras vadītāju no 1991. gada).

2010. gadā RSU Medicīnas fakultātes dekanāts nolēma mūsu katedru apvienot ar Infektoloģijas katedru, izveidojot tādu kā “hibrīdkatedru” ar nosaukumu “Infektoloģijas un dermatoloģijas katedra”. Apvienošanas rezultātā tika likvidēts mans amats (katedras vadītājs), kurā es biju ievēlēts. Apvienotās katedras vadību piešķīra Infektoloģijas katedrai, netika rīkotas jaunas vēlēšanas.

Vēl pirms šīs apvienošanas RSU vadība man noteica divas prasības: vienkāršot apmācības programmu (to saīsinot) un samazināt katedras darbinieku skaitu. Gadījumā, ja es piekristu šiem noteikumiem, man solīja: “Jūs varēsiet šeit palikt vēl kaut vai 25 gadus”! Parafrāzējot – “Nodod, melo, un mēs tevi godā celsim!” Man tas viss šķita nepieņemami. Tāpēc es sāku protestēt un cīnīties, lai saglabātu neatkarīgu katedru, darbiniekus un kvalitatīvu apmācības programmu.

Gala rezultātā es tiku atbrīvots no darba RSU, kā uzteikuma iemeslu minot manu rektoram adresēto vēstuli, kurā rektors saskatīja šantāžu un apmelošanu. Uzteikums tika pamatots ar Darba likuma 101.panta 1.daļas pirmo (būtiski darba līguma vai noteiktās kārtības pārkāpumi) un trešo punktu (darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem).

Cīņa sākās smagi

Tas bija smags brīdis manā dzīvē, jo pēc vairāk nekā 30 nostrādātiem gadiem Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) ar mani šādi izrēķinājās. Lai gan daudzi kolēģi bija manā pusē, viņi neuzdrīkstējās to atklāti paust, baidoties no RSU vadības represijām (šādu iebiedēšanas risku konstatēja arī ECT savā spriedumā). Bija, protams, arī tādi, kas praktiski otrā dienā pēc lēmuma skrēja pie RSU vadības cerībā uz paaugstinājumu, neapzinoties, ka tieši viņus RSU vadība man ieteica atlaist... Bet tāds nu ir cilvēks, tāda ir dzīve. Jāteic, ka īpaši nepārliecinoši un vāji sevi parādīja RSU arodbiedrība, kas vairāk izdabāja RSU rektoram un vadībai, nevis aizsargāja mani kā darba ņēmēju.

Rezultātā man neatlika nekas cits kā celt prasību tiesā. Pirmajā instancē uzvarēju, vēlākās zaudēju. Iespējams, viens no iemesliem, kas nosvēra Rīgas  apgabaltiesu man par sliktu, bija apstāklis, ka pret mani tika uzsākts safabricēts kriminālprocess (par šantāžu un izspiešanu!); man tika ierobežota pārvietošanās brīvība. Vēlāk kriminālprocess tika izbeigts.

Lietu pēc iztiesāšanas Latvijā pārsūdzēju ECT, prasību pamatojot ar Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas (turpmāk – Konvencija) 10.panta – “Vārda brīvība” – ierobežojumiem.

Savukārt Latvijas Republikas valdība Eiropas Cilvēktiesību tiesā savu pozīciju balstīja uz šādam apsvērumiem:

1)  mana lieta esot darba strīds, nevis izteiksmes brīvības ierobežošana; atbrīvošana no amata notikusi sakarā ar manu e-pasta vēstuli, kurā tikušas izvirzītas nelikumīgas prasības, draudi un apmelošana;

2) mani motīvi esot tīri personīgi un savtīgi, t.i., saglabāt savu posteni universitātē;

3) sabiedrības intereses manā gadījumā netiekot aizskartas, bet mans e-pasts esot personīgi draudi rektoram;

4) mana rīcība esot pretēja labiem tikumiem (īpaši par “labo tikumu” tēmu valdībai patika daudz un gari spriest).

Taču Eiropas Cilvēktiesību tiesa lēma pretēji valdībai un RSU, uzskatot, ka mana atbrīvošana no amata nebūt nebija darba konflikts, bet gan cilvēktiesību pārkāpums.

Pat pieturoties pie valdības pozīcijas “darba strīds”, bija jāņem vērā, ka es biju vēlēta amatpersona, un man netika konstatēti nekādi būtiski pārkāpumi, ja neskaita manus kritiskos izteikumus un e-pasta vēstuli rektoram. ECT secināja, ka Latvijas tiesas nebija pietiekami pamatojušas cilvēktiesību ierobežojumu atbilstību leģitīmajam mērķim un līdz ar to “nepieciešamību demokrātiskai sabiedrībai”.

ECT konstatēja, ka ir noticis Konvencijas 10. panta “Vārda brīvība” pārkāpums.

Atlaists no darba par taisnības paušanu

ECT atšķirībā no Latvijas valdības uzskatīja, ka manām e-pasta vēstulēm bija publisks raksturs, jo:

1) es atsaucos uz Valsts kontroles Revīzijas ziņojumu (2009. gada 18. decembris, Nr. 5.1-2-8-2/2009) un tajā norādītajiem pārkāpumiem Rīgas Stradiņa universitātes darbībā;

2) es runāju par plaģiātismu RSU.

Tiesa ņēma vērā arī to, ka es šos faktus biju publicējis ziņu aģentūrā LETA, bet pretējā puse Latvijas tiesās tos nenoliedza, kas liecina, ka tā bija patiesa informācija. ECT arī uzsvēra, ka jautājumiem, par kuriem es runāju, varēja būt publiska interese, jo Rīgas Stradiņa universitāte bija valsts finansēta izglītības iestāde. Neskatoties uz to, apelācijas tiesa Latvijā, nepārbaudīja publisko interešu klātbūtni un manas informācijas patiesumu (netieši tas liecina, ka Rīgas apgabaltiesa lietu skatīja pavirši).

Attiecībā uz darba līguma vai kārtības ievērošanu, ECT uzskatīja, ka, pirmkārt, es esmu centies ievērot hierarhiju, t.i., rakstīju e-pastus rektoram ar saviem priekšlikumiem, lūdzot tos nosūtīt RSU Senātam – gan par katedras reorganizāciju, gan sūdzoties un uzdodot jautājumus par šī procesa caurspīdīgumu. Otrkārt, ņemot vērā universitātes struktūru, tas arī bija saprātīgi adresēt prasības rektoram, ņemot vērā, ka pēdējais bija atbildētājs apelācijas procesā un saskaņā ar universitātes satversmi varēja sasaukt senātu, kā arī rektoram bija tiesības uz atceļošu veto attiecībā uz senāta lēmumiem. RSU rektors J.Gardovskis bija augstākā amatpersona, kas varēja pārstāvēt universitāti bez speciālas pilnvaras.

Tiesa uzskatīja, ka es esmu visādi centies informēt RSU Senātu par lietas apstākļiem, pirms tas pieņem lēmumu. Treškārt, ECT uzskatīja, ka arī pieprasīt materiālu kompensāciju man bija pamats, jo es bija ievēlēts līdz 2013. gada aprīlim, un šie aprēķini balstījās uz vidējo mēneša atalgojumu. Šis ir ļoti svarīgs secinājums, jo līdz šim RSU rektors Jānis Gardovskis ir mēģinājis manas prasības interpretēt kā izspiešanu un šantāžu.

ECT konstatēja, ka atlaišana bija bargākā no iespējamām sankcijām, kas varēja nopietni ietekmēt, iebiedēt citus darbiniekus, atturot viņus no kritikas paušanas. Tiesa atzina, ka nav tiesiska pamata tik smagām sankcijām (kā mana atbrīvošana no amata).

Rezultātā ECT nolēma :

1. Noraidīt valdības viedokli attiecībā uz ratione personae.

2. Vienbalsīgi atzīt, ka pieteikums ir izskatāms.

3. Ar 5 balsīm (pret 2) atzīt, ka ir notikusi Konvencijas 10.panta pārkāpums.

4. Ar 5 balsīm (pret 2) atzīt, ka atbildētājai valstij ir jāmaksā 8000 EUR morālie zaudējumi (non-pecuniary) un 2280 EUR tiesas izdevumi par labu prasības iesniedzējam.

5. Vienbalsīgi noraidīt parējās prasības par taisnīgu kompensāciju.

Tiesa atzina, ka es esmu cietis morālus zaudējumus, nosakot to lielumu 8000 EUR apmērā kā līdzvērtīgās situācijās.

Turklāt ECT izpratnē tas nebija darba strīds, tāpēc tā nevērtēja un nepiešķīra man materiālo zaudējumu kompensāciju. Ir svarīgi, ka ECT atzina, ka man bija pamats prasīt augstāku kompensāciju. Līdz ar to ECT zināmā mērā ar mani solidarizējas.

Vai Latvijā valda tiesiskums?

Nobeigumā – daži secinājumi no šīs tiesvedības:

1) vārda brīvība Latvijā tiek neleģitīmi ierobežota;

2) darba ņēmējs nav aizsargāts pret darba devēju patvaļu;

3) arodbiedrības ir dekoratīvas un bieži administrācijas pusē;

4) Valsts kontroles ziņojumi netiek uztverti nopietni un parasti paliek bez tiesiskām sekām;

5) valsts finansētas universitātes var brīvi veidot jebkādas struktūrvienības – bez lietderības apsvērumiem;

6) atšķirībā no augstākajiem ierēdņiem valsts pārvaldē ar vēlētām amatpersonām un mācībspēkiem universitātēs var brīvi izrēķināties, t.i., valdības un darba likumdošanas dubultā morāle;

7) rektoru vara nereti balansē uz autoritārisma un absolūtisma robežas, kas Latvijas valdībai liekas pieņemami un aizstāvības vērts;

8) atsevišķi Latvijas tiesneši nav pakļauti likumam;

9) uz vienas personas denunciāciju un slimīgu aizdomu pamata pret citu nevainīgu personu var uzsākt kriminālprocesus, ko pēc kāda laika var tik pat viegli izbeigt bez jebkādas nepieciešamības atvainoties vai atbildības, t.i., tipiska varas patvaļa, voluntārisms.

Es ceru, ka šis ECT spriedums palīdzēs citiem cilvēkiem Latvijā līdzīgās situācijās un aizsargās katru godprātīgu personu, it īpaši darba ņēmēju. Uzskatu šo ECT spriedumu par ieguldījumu ne tikai izteiksmes brīvībā, bet arī darba tiesībās.

Pēc ECT sprieduma stāšanās spēkā nosūtīju Ministru kabinetam un Saeimai jautājumus, uz kuriem gaidu atbildes:

1. Cik Latvijas valstij izmaksāja tiesvedība ECT pret profesoru, ārstu Andri Rubinu?

2. Kurš no Latvijas valdības (Ministru prezidente L.Straujuma, tieslietu ministrs Dz.Rasnačs vai ārlietu ministrs E.Rinkēvičs) ierosināja pārsūdzēt ECT 2015. gada 13. janvāra spriedumu, ar kuru bija atzīts, ka Latvijā pret A.Rubinu ir pārkāptas cilvēktiesības, tiesības uz vārda brīvību, un cik šī pārsūdzība izmaksāja Latvijas valstij?

3. No kādiem līdzekļiem Latvijas valdība maksās visus izdevumus par tiesāšanos ECT ar profesoru A.Rubinu un piespriesto ECT atlīdzību?

4. Kāda atbildība ir paredzēta tiesnešiem, ierēdņiem, iestādēm u.c. gadījumos, kad Latvijas valsts zaudē tiesvedību ECT, jo zaudējumi ir tāpēc, ka tiesas – tiesneši Latvijā (apzināti vai neapzināti) ir pieņēmuši nepareizus lēmumus un spriedumus, tas ir, bijuši neobjektīvi un līdz ar to nodarījuši Latvijai gan materiālus, gan morālus (prestiža graušana) zaudējumus.

5. Vai Ministru kabinets vai LR Saeima izstrādā likumu, kas paredzētu atbildību tiesnešiem Latvijā par neobjektīviem, nekvalitatīviem tiesas spriedumiem, kuru rezultātā Latvija zaudē tiesu ECT un Latvijas valdībai ir jāmaksā piespriestās kompensācijas? Vai ir plānots, ka visu vai daļu no piespriestās ECT kompensācijas lietās, kur Latvija ir zaudējusi, maksātu tiesneši vai ierēdņi, kuru vainas dēļ ir notikusi tiesvedība ECT un Latvija ir zaudējusi?

* Profesors, Dr.hab.med., ārsts

Foto no lu.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

FotoPietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 
Lasīt visu...

21

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

FotoVai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs cittautietis? Vai latviešiem patiks, ka Valsts prezidents ir ļoti nekaunīgs un aprobežots ebrejs, no kura jau sen ir novērsusies ebreju tauta un kurš tagad, lai tiktu ievēlēts, demonstrē šausmīgu sava etnosa necieņu? Latvijā vēl nav bijis tik nekaunīgs un nelietīgs Valsts prezidenta kandidāts. Vai latvieši protestēs?
Lasīt visu...

21

Latvija gaida nākamo vadoni

FotoEsošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu, jo ir skaidrs, ka Saeimā trūkst balsu viņa ievēlēšanai.
Lasīt visu...

12

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

FotoRīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa kultūras ēku galvaspilsētā radās vēl padomju laikos, 80.gados. Toreiz projekts tika apturēts naudas trūkuma un nestabilās politiskās situācijas dēļ.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideja un identitāte

FotoŠo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai no iekšas, bet arī no malas. Man bija nepieciešamas dažas dienas pārdomām.
Lasīt visu...

21

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

FotoEdvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas tiesas apelācijas spriedums liecina par pašreizējā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja "augstajiem" biznesa un reputācijas standartiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Virknē Ventspils ostas kompāniju šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni...

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....