Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Biedri Staļin, laiks tikt galā ar tautas ienaidniekiem!

Šis Solovjovs brunčos ir Latvijas radio galvenā redaktore, kas aicina beidzot tikt galā ar “ķengu portāliem”, kuri, lūk, atļaujoties diskreditēt augstākās amatpersonas, izmeklētājus un prokurorus.

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Es ceru, ka šis tā dēvētais grupējums šobrīd ir pilnībā noņemts no trases, ieskaitot visus ietekmes tīklus. Jācer arī, ka mūsu specdienesti no tā visa būs guvuši nopietnu mācību. Šis stāsts ilga vairāk nekā desmit gadu, kuru laikā šo cilvēku aktivitātes izlikās neredzam nedz dienestu vadība, nedz vadošie politiķi,” – šādi šā gada pavasarī toreizējais Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis Dienai izteicās par bijušo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieku Aigaru Sparānu, pieminot arī „viņa draugu lokā” esošo Juri Jurašu – bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku, mandātu nolikušo Saeimas deputātu.

Ja A. Sparāna karjera ir beigusies ar to, ka darbu SAB viņš zaudējis un pašlaik ir apsūdzēts kriminālprocesā par valsts noslēpuma nelikumīgu vākšanu un turēts aizdomās kriminālprocesā par kukuļņemšanu, tad J. Jurašs no šādām nepatikšanām vismaz pagaidām ir izvairījies, - viņš ir pabijis kara plosītajā Ukrainā, šajā saistībā ticis pie vērā ņemamas publicitātes un pašlaik ir viens no partijas Konservatīvie 14. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstu pirmajiem numuriem. Taču Dienas vairākus mēnešus vāktie materiāli un veiktā izpēte rāda, ka „smaciņa” ap J. Juraša aktivitātēm jau gadiem ilgi ir bijusi ne tik publiska kā A. Sparāna sakarā, bet ne mazāk apjomīga un par tām daudz un intensīvi runāts tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku vidū.

„Caur Juraša radinieci Vasiļjevs arī maksāja Jurašam kukuļus”

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir sākusi izskatīt 13. Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona apsūdzību spiegošanā, un lietas materiālos cita starpā ir atrodami arī apjomīgi ziņojumi, kuru autors, pēc visa spriežot, ir izbijis Drošības policijas darbinieks Arturs Šmaukstelis. Kopumā 61 datorfailā ir pieminēts arī J. Jurašs, un lielas daļas failu saturs tā vai citādi norāda uz vienu un to pašu – visticamākais, kriminālām aktivitātēm.

Virknē failu A. Šmauksteļa informācijas avoti un „kontakti” ir tieši un nepārprotami norādījuši uz J. Juraša iesaistīšanos koruptīvās darbībās. „Sarunas laikā “Vārda brālis” pateica sekojošo: sakarā ar uzņēmēja un kontrabandista [Valērija] Vasiļjeva aizturēšanu un iesēdināšanu, kas ilgus gadus maksāja kukuļus Jurim Jurašam, Vasiļjevs ir ļoti dusmīgs uz J. Jurašu un emocionāli gatavs atbildīgām iestādēm sniegt nozīmīgas ziņas par J. Juraša korumpētību (konkrētus gadījumus, kad ņēma kukuļus),” minēts vienā no tiem.

„Pēc Kontakta vārdiem, pie kontrabandista Vasiļjeva ilgstošu laiku strādāja J. Juraša radiniece, iespējams, māsīca. Viņa bija oficiāli iekārtojusies darbā Vasiļjevam piederoša naftas produktu bāzē. Kontakts ir dzirdējis, ka J. Juraša radiniece Vasiļjeva uzņēmumā bija atbildīga par finansēm un grāmatvedību. (..) Caur J. Juraša radinieci Vasiļjevs arī maksāja J. Jurašam kukuļus (caur algu),” teikts atskaitē par pagājušā gada 16. maijā notikušu sarunu.

Vēl citā ziņojumā jau skaidri norādīts uz to, ka kārtējā saruna ar V. Vasiļjevu ir arī „nodokumentēta”: „Saņemtas ziņas, ka ir nodokumentēta saruna ar V.Vasiļjevu, kurā viņš pilnīgi atklāti stāsta, ka ilgstoši izmanto Aigara Sparāna un Jura Juraša “jumta pakalpojumus” un maksā viņiem naudu par piesegu. Kontakts solīja nodokumentētu sarunu iedot, lai dienesti varētu to izmantot, lai aizturētu V.Vasiļjevu (uz neilgu laiku) un piespiestu sniegt liecības pret J. Jurašu un A. Sparānu.

Sarunas laikā kontakts minēja, ka ir arī nodokumentēta saruna ar bijušo Valsts policijas (VP) darbinieku Aliku Baumani, kur viņš atklāti stāsta valsts noslēpumu saturošu informāciju, ko viņam sniedz kontakti VP (par operatīvās izstrādes lietām, personām, pret kurām uzsākta operatīvās izstrādes lieta, un veiktajām darbībām), par savu “kontaktu” DP (VDD), kas palīdz “visgodīgākajam policistam Andrejam Sozinovam” un par “jumtiem”, ko Aliks liek ar A. Sozinovu organizētās noziedzības grupējuma pārstāvjiem.”

„Sparāns un Jurašs mēģināja nodibināt jumtu Millera biznesam”

Bijušā Drošības policijas darbinieka failos J. Jurašs daudzkārt pieminēts saistībā ar „darījumu attiecībām” arī ar citiem uzņēmējiem. Tā, piemēram, aprakstīta 2020. gada 1. jūnijā notikusi tikšanās ar informācijas avotu”, kurš „pastāstīja, ka bijušā KNAB priekšnieka vietnieka Gunta Rutka dēls Renārs Rutkis ir viens no “iepirkumu kārtotājiem” Rīgas domē. Izmantojot korupciju, pazīšanas un tuvas attiecības ar bijušo Rīgas domes mēru Nilu Ušakovu un “izejas” uz mr.20% (Andri Ameriku), R. Rutkis “veiksmīgi uzvar” dažādos Rīgas domes iepirkumos, bieži vien startējot iepirkumā ar jaunu uzņēmumu, kas iepriekš nav nekad nodrošinājis līdzvērtīgus pakalpojumus. (..)

Pēc informācijas avota vārdiem, neskatoties uz to, ka R. Rutkis sava laikā bija atzīts par aizdomās turēto un arī apsūdzēts KNAB lietvedībā esošajā lietā saistībā ar vairākiem uzņēmuma Ceļu pārvalde darījumiem par pakalpojumu un izejmateriālu iegādi, R. Rutkis ir nodibinājis tuvas attiecības ar bijušo KNAB darbinieku Juri Jurašu, kuram maksā kukuļus (nav zināms, pa tiešo vai pastarpināti) par “lojalitāti pret viņu un jumtu” par “aizdomīgiem” Rīgas domes iepirkumiem.”

Savukārt 2020. gada 10. jūnijā A. Šmaukstelis „sazinājies ar uzņēmēju Māri Milleru, lai satiktos un diskrēti mēģinātu iegūt papildu ziņas par laiku, kad ap M. Milleru un viņa kompanjoniem grozījās “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” locekļi Aigars Sparāns un Juris Jurašs un mēģināja “nodibināt jumtu M. Millera biznesam”, lai saņemtu ienākumus no tā. Kā iemeslu “piegājieniem” pie M. Millera un viņa kompanjoniem tika izmantotas “operatīvās ziņas” par M. Millera saistību ar cigarešu kontrabandu un citiem kontrabandistiem. Gadījumā, ja komunikācijas laikā M. Millers būs atklāts un runīgs, var to izmantot un piedāvāt satikties ar dienesta darbiniekiem, kuri cīnās pret “valstisko organizētās noziedzības grupējumu””.

Vēl citā ziņojumā nepārprotami tiek norādīts uz J. Juraša iespējamu saistību ar kriminālo autoritāti Juriju Polkovnikovu: „2011. gada 5.martā Rīgā, Ziepniekkalnā atrasts nogalināts 35 gadus vecais Maksims Gavrilovs, kurš savulaik bija iesaistīts lietā par grautiņa sarīkošanu Latvijas Nacionālās sporta skolas telpās. (..) Sakarā ar M.Gavrilova slepkavību uz doto brīdi viennozīmīgi ir skaidrs, ka M.Gavrilova slepkavības pasūtītājs ir krimināla autoritāte Jurijs Polkovnikovs, kas ir meklēšanā Krievijas Federācijas teritorijā par slepkavību. Ir zināms tas, ka J. Polkovnikovs ir SAB aģents, kas, uzsākot sadarbību ar SAB, nodrošināja sev termiņuzturēšanās atļauju Latvijā.

J. Polkovnikova kurators bija bijušais SAB darbinieks Aigars Sparāns. Uz doto brīdi kontaktus ar J. Polkovnikovu uztur cits SAB darbinieks. Ir zināms tas, ka SAB bieži izmanto J. Polkovnikovu, lai iejauktos kādos procesos, kur var nopelnīt naudu - izspiest no kāda naudu, uzlikt jumtu un t.t. Ir zināms tas, ka J. Polkovnikovs A. Sparāna uzdevumā ir izspiedis no viena uzņēmēja divus vērtīgus zemes gabalus Baltezerā. Ir arī zināms tas, ka J. Polkovnikova “kriminālus pakalpojumus” izmanto arī bijušais KNAB darbinieks Juris Jurašs (kādu piekaut, uzlikt jumtu utt.).”

J. Juraša vārds publiski vairākkārt izskanējis saistībā ar cigarešu kontrabandas tēmu, un arī tā failos ir pieminēta – piemēram, saistībā ar pagājušā gada 22. aprīlī Daugavpilī robežsargi aizturētajiem organizētas grupas dalībniekiem, kas nodarbojās ar nelegālu cigarešu ražošanu:

„2021. gada 23. aprīlī tika saņemtas ziņas, ka aiz nelegālās cigarešu rūpnīcas un kontrafakta cigarešu ražošanas stāv uzņēmējs Viktors Gornaks ar dēlu. V. Gornaks ir zināms organizētās noziedzības grupējumu vidē kā persona, kas ilgus gadus nodarbojusies ar PVN krāpšanām īpaši lielos apmēros, ar kontrabandām un noziedzīgas naudas legalizēšanu. V. Gornaks ir bijis uzņēmuma Vikauto īpašnieks un noslepkavota uzņēmēja Genadija Peredeļska sievas Jūlijas Peredeļskas tēvs.

Bijušajam Drošības policijas darbiniekam Arturam Šmaukstelim dienesta laikā DP bija ļoti cieša darba komunikācija ar noslepkavotā uzņēmēja Genadija Peredeļska māsu. Līdz ar ko A. Šmaukstelis saņēma ļoti daudz informācijas par G. Peredeļski, viņa sievu J. Peredeļsku, sievastēvu Viktoru Gornaku. Visa informācija bija atspoguļota dienesta ziņojumos. (..)

A. Šmaukstelis ilgstoši nav komunicējis ar G. Peredeļska radiniekiem, bet visi kontakti palika un komunikāciju var atjaunot ar tiem. Komunikācijas laikā ar tiem A. Šmaukstelis ir dzirdējis, ka V. Gornaks ir bijis saistīts ar atsevišķām KNAB un SAB amatpersonām, kam “maksāja naudu” par savas noziedzīgas darbības piesegšanu (iespējams, bija runa par bijušo KNAB darbinieku Juri Jurašu un bijušo SAB darbinieku Aigaru Sparānu).”

„Blakus Ģirģenam salikti Juraša komandas cilvēki”

Virknē A. Šmauksteļa sagatavoto ziņojumu aprakstīti J. Juraša kontakti tiesībsargāšanas iestāžu darbinieku vidū, kuri vismaz daļēji izskaidro šo iestāžu nevēlēšanos „pamanīt” informāciju viņa sakarā un uz to reaģēt, kā arī viņa izmantotās metodes šādu kontaktu uzturēšanā.

Atskaitoties par 2020. gada 28. aprīlī notikušu sarunu ar „informācijas avotu”, A. Šmaukstelis sniedz detalizētas ziņas par toreizējā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena centieniem „izvairās no komunikācijas ar “bijušajām Valsts policijas amatpersonām, kas par kukuļiem risināja lietas tiesā caur S. Ģirģenu” un kas palīdzēja S. Ģirģenam kļūt par iekšlietu ministru, atbalstot viņu finansiāli un informatīvi. Minētajām “bijušajām VP amatpersonām” bija plāni Iekšlietu ministrijas iestādēs “atslēgas amatos salikt sev pietuvinātus cilvēkus”, lai kontrolētu lietu gaitu Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs.

S. Ģirģens pārtrauca komunikāciju ar “bijušajam VP amatpersonām” jo, kļūstot par ministru, uz viņu savāca diezgan apjomīgu kompru “jurašisti” un paņēma viņu zem savas kontroles. Pēc informācijas avota vārdiem S. Ģirģens saprot, ka viņu “izp…sa” un viņam kauns tikties ar cilvēkiem, kas viņu nodrošināja ar “koruptīvu maizi” ilgus gadus un kuru interesēs viņš neko nevarēja izdarīt, kļūstot par iekšlietu ministru”.

Dažus mēnešus vēlāk, tā paša gada 8. oktobrī notikusi „tikšanās ar Kontaktu”, kurš, spriežot pēc atskaites, dažādus iespaidus par S. Ģirģena attiecībām ar „Jura Juraša komandu” guvis no paša iekšlietu ministra: „Sarunas laikā Kontakts minēja sekojošus momentus, kas viņam kļuvušas zināmas no komunikācijas ar S. Ģirģenu:

1. S. Ģirģenam izvēlēties Valsts policijas amatpersonu, kuru virzīt uz Valsts policijas priekšnieka amatu (Armandu Ruku), palīdzēja bijušais Omega komandieris Juris Grabovskis, kas pats personīgi trīs stundas runāja ar A. Ruku, pirms šo kandidatūru ieteikt S. Ģirģenam.

2. S. Ģirģens vēlējies redzēt Iekšlietu ministrijā savā komandā Juri Grabovski jau sen, bet pagaidām komunikācija ar J.Grabovski notiek “neoficiāli”. S. Ģirģens neņem J.Grabovski Iekšlietu ministrijā, jo blakus viņam salikti Jura Juraša komandas cilvēki, piemēram, Signe Bole, kas “seko līdz visam, kas notiek pie ministra un ap ministru”. Nesen ministrs ir konstatējis, ka ir pazudis viens no Iekšlietu ministrijas slepenajam dokumentiem, kas ministrijā bija saņemts. S. Ģirģens mēģina šo dokumentu atrast, un viņa aizdomas krīt uz S.Boli, kura varēja paņemt šo dokumentu (diemžēl nav sīkākas informācijas, par kādu dokumentu iet runa).

3. Kontakts pateica to, ka VP Rīgas reģiona pārvalde (ar saviem darbinieku resursiem vai, piesaistot detektīvus) izseko katru S. Ģirģena soli un S. Ģirģenam VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks [Andrejs Sozinovs] regulāri iesūta fotogrāfijas, uz kurām ir redzams S. Ģirģens, runājot ar kādu – tādā veidā parādot, ka viņš ir zem pilnas “reģiona kontroles”.

4. Iekšlietu ministrs lolo cerības uz iespējām mainīt situāciju Valsts policijā un Iekšlietu ministrijā kopumā pēc tam, kad Armands Ruks sāks pildīt VP priekšnieka pienākumus - VP būs lielas reorganizācijas un daudzi vadošie darbinieki tiks atbrīvoti no amatiem, to pašu arī gaida Iekšlietu ministrijā. Pēc Kontakta vārdiem VDD S. Ģirģenam pilnīgas uzticības nav - viņš uzskata, ka tur joprojām ir liela ietekmē J. Jurašam un VDD ir Juraša cilvēki.

6. Sarunas beigās Kontakts minēja to, ka S. Ģirģens konstatēja to, ka, “tiklīdz Latvijā” tiek ievestas lielas narkotiku kravas, tad visu VP Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki, kas nodarbojas ar narkotiku apkarošanu - tiek sūtīti piespiedu atvaļinājumos tāpēc uzskata, ka šo biznesu pilnībā “sedz” VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks.”

„Izveidojies priekšstats, ka Stukāns ir lojāls un atbalsta Jurašu un viņa komandu”

Bijušais iekšlietu ministrs nav vienīgais, saistībā ar kuru A. Šmauksteļa ziņojumos ir pieminēta kompromitējošas informācijas vākšana, lai ar tās palīdzību attiecīgo amatpersonu „turētu”, - līdzīgās situācijās, ja ticēt ziņojumos aprakstītajam, nonācis arī nu jau bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis un jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns.

„2020. gada 25. augustā no Kontakta tika saņemtas ziņas, ka bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ārštata padomnieku “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” uzdevumā, kas I. Ķuzi laikā, kad viņš pirmo reizi bija apstiprināts par Valsts policijas priekšnieku, nokompromitēja un nodokumentēja I. Ķuža kukuļņemšanas faktu,” teikts vienā no ziņojumiem.

„Nodokumentēto materiālu “valstiskais organizētās noziedzības grupējums” visus gadus izmantoja, lai “turētu I. Ķuzi” noteiktos rāmjos, informācijas iegūšanai un dažādu “uzdevumu” izpildei caur I. Ķuzi. Minētais kompromats joprojām aktuāls, un to izmanto “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” kuratori, kas uztur kontaktus ar I. Ķuzi.

Piezīmes - ļoti liela varbūtība, ka kukuļņemšanas faktu, ko veica I. Ķuzis, nodokumentēja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes [darbinieki], kas savā laikā pa “pārvaldi” staigāja ar “slepenām” ierakstīšanas iekārtām (pildspalvu-diktofonu), vai nu kāds no bijušajiem koruptīviem KNAB darbiniekiem - Jurašs vai Strīķe. Ņemot vērā visu minēto, jāizvērtē iespēja izrunāt šo informāciju ar Ministru prezidentu, jo valstiskās ONG tieša piekļuve Ministru prezidentam rada noteiktus valsts drošības apdraudējumus.”

Saistībā ar J. Stukānu vēl pirms viņa apstiprināšanas ģenerālprokurora amatā ziņojumos minēts: „2020. gada 11. jūnijā (..) tika saņemtas ziņas, ka garīgi atpalikušais Jānis Bordāns arī skraidelēja, lai šim amatam izvirzītu J. Stukānu, tāpēc pastāv iespēja, ka J. Stukāns kaut kādā veidā ir saistīts ar bordānistiem-jekapistiem (mans personīgais viedoklis, ka vairāk aiz J. Stukāna stāv “zilā komanda”, kura pārpilda varas kabinetus un kurai ir ietekme ne mazāka kā “valstiskajam organizētās noziedzības grupējumam”).

Vēsturiski bija ziņas, ka J. Stukāns ir KNAB aģents, un cirkulēja ziņas, ka KNAB laikā, kad tur bija Krievijas Federācijas izlūkdienesta aģente Juta Strīķe, noziedznieks un slepkava Jurašs savervēja J. Stukānu uz kompras (pedofilija). Minētais arī diezgan ticams.”

Savukārt jau pēc J. Stukāna apstiprināšanas amatā A. Šmauksteļa ziņojumos minēta šāda informācija, kas datēta ar 2020. gada 16. septembri un nākusi no paša jaunā ģenerālprokurora: „No Kontakta tika saņemtas ziņas, ka, tiekoties un runājot ar jauno LR ģenerālprokuroru Juri Stukānu, izveidojies priekšstats, ka J. Stukāns ir lojāls un atbalsta Jurašu un viņa “komandu”.

Piezīmes: pilnīgi iespējams. J. Stukāns amatā atrodas jau pusotru - divus mēnešus, un būtu dīvaini, ja Jurašs un Co. nebūvētu ar viņu attiecības. Ja “dienesti, kas cīnās pret valstisko organizētās noziedzības grupējumu”, gaidīja un nokavēja, “nav brīnums, ka valstiskais organizētās noziedzības grupējums pārņēma iniciatīvu”.”

Jāpiebilst, ka šī „smaciņa” ap J. Jurašu nav jauna un nav radusies tikai pēdējā laikā, - tā ap „taisnības cīnītāju” virmo jau daudzus gadus, taču tiesībsargāšanas iestādēs vienmēr ir tikusi ignorēta. Nākamajā publikācijā Diena cita starpā publicēs arī oficiālu Drošības policijas (tagad Valsts drošības dienesta) ziņojumu par šo tēmu, kurš tāpat kā daudzi citi vismaz pagaidām ir nobāzts dziļāk atvilktnē.

Jautājumi, kas saistībā ar šo publikāciju tika uzdoti Jurim Jurašam un uz ko viņš nevēlējās atbildēt:

1) Vai Jūs esat pazīstams ar bijušo Drošības policijas (tagad Valsts drošības dienesta) darbinieku Arturu Šmauksteli? Vai viņam ir jebkāds iemesls personiskai nepatikai pret Jums vai vēlmei Jūs nomelnot?

2) Kādas tieši attiecības Jūs saista ar bijušo Satversmes aizsardzības biroja darbinieku, smagos noziegumos apsūdzēto Aigaru Sparānu?

3) Vai Jūs esat jebkādā veidā kontaktējies ar kontrabandā vainoto uzņēmēju Valēriju Vasiļjevu? Ja jā, lūdzu, raksturojiet šo kontaktu būtību.

4) Vai kāds Jūsu radinieks ir strādājis uzņēmēja V. Vasiļjeva uzņēmumos? Ja jā, tad kas tieši un kādā tieši uzņēmumā?

5) Vai Jūs esat jebkādā veidā kontaktējies ar uzņēmēju Renāru Rutki? Ja jā, lūdzu, raksturojiet šo kontaktu būtību.

6) Vai Jūs esat jebkādā veidā kontaktējies ar uzņēmēju Māri Milleru? Ja jā, lūdzu, raksturojiet šo kontaktu būtību.

7) Vai Jūs esat jebkādā veidā kontaktējies ar personu vārdā Jurijs Polkovnikovs? Ja jā, lūdzu, raksturojiet šo kontaktu būtību.

8) Vai Jūs esat jebkādā veidā kontaktējies ar uzņēmēju Viktoru Gornaku? Ja jā, lūdzu, raksturojiet šo kontaktu būtību.

9) Kādas tieši attiecības Jūs saista ar bijušo KNAB darbinieci Signi Boli?

10) Kādas tieši attiecības Jūs saista ar bijušo Valsts policijas darbinieku Andreju Sozinovu?

11) Kad un par kādiem tematiem Jūs pēdējo divu gadu laikā esat kontaktējies ar tagadējo ģenerālprokuroru Juri Stukānu?

12) Vai Jums ir kas zināms par kompromitējošu ziņu vākšanu un izmantošanu par bijušo Valsts policijas priekšnieku Intu Ķuzi, bijušo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, tagadējo ģenerālprokuroru Juri Stukānu?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

216
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

12

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...