Taisnības cīnītājs vai sava labuma rausējs? III daļa: „Ir pietiekami kritiska informācija, ka pārbaudījumu ar vilinājumiem Jurašs nav izturējis”

Iepriekšējās publikācijās Diena cita starpā sniedza detalizētu pārskatu par informāciju, kāda saistībā ar J. Juraša „vilinājumiem” fiksēta bijušā Drošības policijas darbinieka Artura Šmauksteļa sagatavotajos ziņojumos, kas atrodami Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona tiesā izskatāmās „spiegošanas” krimināllietas materiālos. Tomēr tajos sniegtās ziņas un viedokļi lielākoties attiecināmi tikai uz pēdējiem pāris gadiem, kamēr Dienas apkopotā informācija no citiem avotiem rāda, ka „pārbaudījumu ar vilinājumiem” J. Jurašs nav izturējis jau ievērojami senāk, - pirmās „puves” pazīmes datējamas jau ar studiju laikiem un darbu Drošības policijā.

Plaša profila apgādnieks?

„Policijas akadēmijā jauneklim bija hobijs spēlēt kārtis uz naudu kopā ar nākamajiem KNAB darbiniekiem Mārtiņu Lodi un Jāni Vilciņu, tikai Jurim patika krāpties, - tā teikt, šmaukt savējos. Savukārt vienā no vecākajiem kursiem puisi, braucot ar tēva dāvināto sarkano Opel Kadett, pie stūres dzērumā bija aizturējusi ceļu policija, un jautājums par tiesību atgūšanu tika sakārtots ar viena konjaka palīdzību, izmantojot kursa biedru, kas nācis pats no ceļu policijas,” Dienai stāsta kāds Latvijas Policijas akadēmijas absolvents.

Stāstītais, protams, vairs nav pārbaudāms, un, izsakoties ģenerālprokurora Jura Stukāna vārdiem, šīs palaidnības gan sastrādātas „maza zēna” vecumā un par tām mūsu dienās nekāda atbildība nebūtu jāizjūt. Taču arī jau kopš J. Juraša darba gaitu sākuma Drošības policijā informācija par tām nav viennozīmīgi pozitīva. Pats tagadējais Valsts drošības dienests jebkādu informāciju par J. Juraša darbu šajā valsts drošības iestādē – tostarp arī to, vai tiešām J. Ādamsons bijis tas, kurš rekomendējis J. Jurašu darbam šajā valsts drošības iestādē, – sniegt atsakās, taču izteiksmīgs ir šāds fragments no A. Šmauksteļa failiem:

„2021. gada 23. marta vakarā (naktī) bijušajam Drošības policijas darbiniekam Arturam Šmaukstelim notika saruna ar bijušo Drošības policijas darbinieku Andri Kalniņu, kurš pašlaik dzīvo un strādā Lielbritānijā, kur viņam ir neliela būvniecības kompānija Port Boys Factory. Saruna bija ļoti gara, un sarunas laikā A.Kalniņš minēja vairākus darba momentus no dienesta laikiem Drošības policijā, kam var būt operatīva nozīme. (..)

A.Kalniņš minēja to, ka laikā, kad viņš strādāja Drošības policijā, viņš, Juris Jurašs, Ruslans Ņikiforovs un Eduards Paškevičs piestrādāja par apsargiem viesnīcā Māra pie lidostas Rīga, kurā nakšņoja Aeroflot piloti. J. Jurašs, strādājot par apsargu viesnīcā Māra, nodibināja kontaktus ar “visiem” Rīgas suteneriem un gandrīz katru maiņu veda prostitūtas Aeroflot pilotiem, par ko zināja ļoti daudzi, tajā skaitā lidostas Rīgas Valsts robežsardzes darbinieki. Papildus J. Jurašs veda alkoholiskus dzērienus Aeroflot pilotiem.”

A. Kalniņš, kurš pašlaik dzīvo Liebritānijā, Portsmutā, uz Facebook nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja, taču citi avoti Dienai ir apliecinājuši, ka prakse uz lidostai tuvajām viesnīcām pilotu vajadzībām piegādāt gan alkoholu un „meitenes”, gan arī narkotikas ne tikai ir pastāvējusi iepriekš, bet pilnībā nav izzudusi arī mūsu dienās.

Klasiska „optimizēšana”

2004. gadā Juris Jurašs apprecas un kopā ar dzīvesbiedri Allu ķeras pie ģimenes ligzdiņas iekārtošanas Dreiliņos. Šī ir pirmā reize, kad J. Jurašam jāiesaistās publiskā salīdzinoši lielu apmēru darījumā, - un publisko reģistru dati rada iespaidu, ka jaunās ģimenes rīcība atgādina tajā laikā ierastās „nodokļu optimizēšanas” shēmas nekustamo īpašumu jomā.

Kā parāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas oficiālā informācija, 0,1262 hektārus zemes Stopiņu novadā, Dreiliņos, Bērziņu ielā J. Juraša dzīvesbiedre Alla Juraša, kas tolaik tāpat darbojas KNAB, 2004. gada 1. un 3. novembrī divos atsevišķos darījumos no 1940. gadā dzimušās Zojas Pisarenko un 1949. gadā dzimušā Jurija Bežinova iegādājusies, kopā samaksājot 694 latus jeb nepilnus 1000 eiro – tātad mazāk nekā vienu eiro par kvadrātmetru apbūves zemes.

Šāda īpašuma iegāde divās daļās ir tolaik bieži izmantota blēdības forma, iegādājoties īpašumu par oficiāli uzrādītu niecīgu cenu, reālajai esot daudzkārt lielākai, un apejot pašvaldības pirmpirkuma tiesības, ko tā varētu iedomāties izmantot. Jāpiebilst, ka A. Jurašas amatpersonas deklarācija rāda jau pavisam citas summas: kopā viņa 2004. gada laikā slēgusi četrus līgumus par attiecīgi 37 un 27 tūkstošiem dolāru, kā arī 42 100 un 54 730 eiro.

Tāpat A. Jurašas deklarācijā norādīta arī „nekustamo īpašumu atsavināšana” par 42 100 eiro un attiecīgi divi viņas nekustamajiem īpašumiem klāt nākuši zemesgabali Stopiņos, kuri abi norādīti jau kā kopīpašums ar dzīvesbiedru J. Jurašu. Uz viena no šiem zemesgabaliem, par kuru A. Juraša oficiāli samaksājusi 694 latus, tiek uzbūvēta Jurašu pāra privātmāja (kura, Jurašiem 2020. gadā šķiroties, paliek J. Juraša īpašumā, tā pietiekami skaidri norādot uz patieso darījumu veicēju un finansētāju).

Arī otrs zemesgabala iegādes darījums, kā rāda oficiālā zemesgrāmatu informācija, A. Jurašai izdodas tikpat fantastiski veiksmīgs: blakusesošo 1290 kvadrātmetru zemesgabalu viņa iegādājas, kā oficiālo darījuma kopsummu norādot 722 latus jeb nedaudz vairāk nekā 1000 eiro. Divarpus gadus vēlāk īpašumu A. Jurašai izdodas pārdot jau par oficiāli pilnīgi citu cenu, lai gan tas paliek „ģimenes lokā”. Par 45 682 latiem – tātad par 63 reizes lielāku summu nekā oficiāli deklarētā iegādes cena – īpašums 2007. gada 3. jūnijā tiek pārdots Andai Jurašai-Geigei.

Jau daudz lielāks „vilinājums”

„Taisnības cīnītāja” ģimenes pietiekami skaidri nojaušamā blēdība ar oficiālo uzrādāmo nekustamo īpašumu iegādes cenu mākslīgu samazināšanu 2004. gadā Valsts ieņēmumu dienestu (VID) neieinteresē, savukārt plašākai sabiedrībai J. Jurašs tolaik vēl vispār nav zināms: īstu vērību viņš iegūst jau ar krietni lielākā mēroga „vilinājumu” nākšanu gaismā četrus gadus vēlāk.

Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma 2008. gada augusta sākumā pavēsta - esot ļoti iespējams, ka vairāki KNAB darbinieki savās valsts amatpersonu deklarācijās neesot norādījuši visus savus darījumus un konkrēti - iespaidīgus aizņēmumus. Savukārt dažas dienas vēlāk eļļu ugunij pielej iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, pēc tikšanās ar VID ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu paziņojot par „ļoti nopietnu informāciju par daudzu tūkstošu un miljonu darījumiem”. Esot iespējams, ka atsevišķi KNAB darbinieki veikuši daudzkārt lielākus darījumus, nekā to atļautu viņu ienākumi.

Jau dienu pēc ministra un VID vadītāja tikšanās par spīti KNAB klusēšanai atklātībā nonāk arī aizdomas radījušā biroja darbinieka vārds: tas izrādās Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs J. Jurašs, kura darījumu iespējamu saistību ar tā paša 2008. gada pavasarī atklāto 6,5 miljonu latu legalizēšanu un Valmierā reģistrēto SIA Vidzemes darījumu centrs izmeklējot VID.

Savukārt Diena publicē jau detalizētāku informāciju: „Runa varētu būt par KNAB darbinieka Jura Juraša nekustamo īpašumu Valmieras rajona Burtnieku pagastā - Briedes krogs. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem šis īpašums pieder J. Jurašam, taču pirms trim gadiem viņš to iznomājis firmai Burtnieku zirgaudzētava. Šī firma pieder viņa ģimenei, kā arī citiem firmas darbiniekiem. J. Jurašs tā rīkojies, jo pats nedrīkst veikt saimnieciskas darbības un galvenais īpašuma apsaimniekotājs ir viņa tēvs.”

Gan KNAB, bez mazākajām šaubām nostājoties sava darbinieka pusē, gan pats J. Jurašs intensīvi liedzas - nekādu pārkāpumu neesot, un vispār pat īsti neesot skaidrs, par ko runa. Viņš tāpat kā citas KNAB amatpersonas (arī viņa dzīvesbiedre Alla Juraša) bieži sastopoties ar „aizturētām negodīgām amatpersonām”, no kurām esot jūtama „īpaši personīga attieksme”, taču cenšoties „strādāt godīgi un principiāli” - un viņam, „protams, nav pieņemami, ka kāda no amatpersonām varētu, īpaši izmantojot savu dienesta stāvokli, panākt to, lai personas, kas attiecībā pret viņu veic izmeklēšanu vai pārbaudi, iestādē tiktu šādi mēģinātas vajāt”.

Taču izrādās, ka Jurašu ģimenes darījumu partneris – Vidzemes darījumu centrs VID Finanšu policijas pārvaldes skatījumā ir īsts naudas atmazgātāju perēklis un ka fakti nedaudz atšķiras iepriekšējiem skaļajiem KNAB apgalvojumiem: dienas gaismā tiek celti paši aizdevuma līgumi, kuros melns uz balta rakstīts, ka arī Juris Jurašs ir solidāri aizņēmies iespaidīgās summas no nedaudz šaubīgās firmas.

Tas uz KNAB darbinieku - it īpaši atceroties iepriekšējo kaismīgo liegšanos - sāk mest pavisam nelabu ēnu, ko gaišāku nebūt nepadara paša J. Juraša nākamās dienas publiskās atklāsmes: viņš par līgumiem, kas slēgti arī viņa vārdā, vispār esot uzzinājis tikai iepriekšējā vakarā. „Es pats par šiem līgumiem uzzināju tikai vakar vakarā un esmu ļoti nepatīkami pārsteigts un šokēts, ka tur minēts mans vārds un uzvārds,” par tēva - plaši pazīstama zirgkopja rīcību vismaz šķietami pārsteigto J. Jurašu citē Diena.

Pāris nedēļas vēlāk izrādās, ka atbildīgais un tik daudzas noziedzīgas shēmas atšķetinājušais KNAB darbinieks pilnā nopietnībā apgalvo – viņš vispār pat neko nezinot par tāda Vidzemes darījumu centra darbību: „Par „naudas atmazgāšanu” pat grūti ko teikt. Es patiešām nezinu, ar ko nodarbojas Vidzemes darījumu centrs, un mans tēvs jo mazāk. Ko un kā mēs būtu „atmazgājuši”, neviens man neko nav vaicājis - paskaidrojumus esmu sniedzis tikai savā darbavietā, kur man joprojām nav kauns skatīties kolēģiem acīs, bet mana vārda netīra izvazāšana pa medijiem”.

Lielā dzīves skola

Taisnošanās ir, maigi izsakoties, nepārliecinoša, un tobrīd ir acīmredzams, ka kriminālprocess varētu beigties arī ar apsūdzību. Taču tālākā notikumu gaita faktiski apliecina runas par politisku iejaukšanos, - kriminālprocess, kurā KNAB darbinieks uz brīdi tiešām ir pat aizdomās turamā statusā, paklusām tiek izbeigts, un Ģenerālprokuratūra kategoriski atsakās publiskot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, liedzot medijiem un sabiedrībai pārliecināties par tā pamatotību.

Arī tagad, Dienai oficiāli pieprasot gan lēmumu, gan pašus kriminālprocesa materiālus, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra nolemj publiskot tikai anonimizētu lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, savukārt kriminālprocesa materiāli paliek sabiedrībai nepieejami vēl pašlaik, 13 gadus pēc tā izbeigšanas.

Taču pietiekamu skaidrību par to, kādā veidā J. Jurašam izdevies izvairīties no kriminālatbildības, sniedz arī anonimizētais lēmums. Kā izrādās, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokuroram Ārim Bočam jautājumus nav radījis ne tas, ka J. Juraša tēvs nespēj paskaidrot, kāpēc īsti viņam bijusi nepieciešama dēla izsniegta universālā pilnvara, kas tad arī izmantota aizdevuma līgumu noslēgšanai, ne citi „sīkumi”, - nemaz nerunājot par versijām, ka darīšana ir ar ne pārāk smalku un pārdomātu ienākumu legalizēšanas vai uzpirkšanas shēmu, kuras vienā galā ir nezināmi „labvēļi”, bet otrā - ļoti konkrēti KNAB darbinieki.

Toties prokuroram, lemjot par kriminālprocesa tālāko gaitu, izšķirīgi būtisks ir šķitis savu darbinieku enerģiski aizstāvējušā KNAB atzinums par J. Jurašu, kurā jau atkal nekādi pārkāpumi nav konstatēti un skaidri norādīts – vainojams vispār esot nevis J. Jurašs, bet gan tikai un vienīgi nepareizie līgumi, kas radot nepareizu priekšstatu par notikušo.

„Izvērtējot minētos līgumus pēc būtības, komisija konstatēja, ka tajos kļūdaini norādīts, ka J. Jurašs ir solidārs aizņēmējs, jo no līgumu būtības ir redzams, ka aizņēmumu ir ņēmusi juridiska persona, bet J. Jurašs minēts faktiski tikai kā ķīlas devējs, un nav saņēmusi nekādus finanšu līdzekļus no aizdevēja. Ņemot vērā to, ka aizdevumu faktiski saņēmusi Burtnieku zirgaudzētava izmeklētāja tēva Jāņa Juraša personā, secināts, ka J. Jurašs minētajos līgumos nav bijis solidārs aizņēmējs, bet gan ķīlas devējs,” teikts KNAB atzinumā.

Ar vārdu sakot, tas, ka divos līgumos skaidri norādīts - J. Jurašs ir solidārs aizņēmējs -, vienkārši neesot ņemams vērā, paziņo KNAB. Lai cik absurdi tas arī neizklausītos, ņemot vērā gan šo KNAB atzinumu par „neaizskaramo savējo”, gan J. Juraša tēva un firmas darbinieku saskaņotās liecības, prokurors Ā. Bočs tad arī pieņēmis lēmumu - tajā, ka KNAB darbinieks reāli bijis aizņēmējs no šaubīga uzņēmuma un pēc tam šo faktu „nezināšanas” dēļ nav uzrādījis amatpersonas deklarācijā, nekāda nozieguma sastāva neesot.

Savukārt tas, ka divus gadus pēc aprakstītajiem notikumiem izrādās - Vidzemes darījumu centrs jau drīz pēc Jurašu ģimenes biznesa kreditēšanas faktiski pārstājis kreditēt privātpersonas un 2010. gadu beidzis ar 3607 latu apgrozījumu, kas diezgan spilgti kontrastē ar Jurašu biznesam aizdotajiem simtiem tūkstošu (kuri turklāt, kā izriet no uzņēmuma gada pārskatiem, nav bijuši paša uzņēmuma nauda, bet lielākoties ņemti kā aizdevums bankās) - vairs neuztrauc ne KNAB, ne prokuratūru. Tāpat kā tas, ka par Burtnieku zirgaudzētavas kontrolpaketes īpašnieci Jāņa Juraša vietā kļūst Jura Juraša dzīvesbiedre Alla Juraša, kuru oficiāli ar KNAB nekas vairs nesaista.

„Šī Jurim bija lielā dzīves skola, kas parādīja, ko šajā valstī var atļauties uzņēmīgs cilvēks ar labiem sakariem un aizmuguri tiesībsargāšanas iestādēs. Ņemot vērā šos pirmos soļus, informācija par pusmiljona „honorāra” iegūšanas apstākļiem PNB bankā padsmit gadus vēlāk šķiet gluži likumsakarīga,” – tā Dienai šo „pārbaudījumu ar vilinājumiem” un tā sekas komentē iepriekšējā publikācijā pieminētais Latvijas Policijas akadēmijas absolvents, kurš uzmanīgi sekojis „taisnības cīnītāja” gaitām.

Jautājumi, kas tika uzdoti J. Jurašam un uz kuriem viņš nevēlējās atbildēt:

1) Kā Jūs komentējat bijušā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Māra Kučinska Jums publiski adresēto raksturojumu „„Ļoti labs operatīvais darbinieks ar spīdošu nākotni” – tā viņu savulaik raksturoja. Bet ir pietiekami kritiska informācija, ka pārbaudījumu ar vilinājumiem viņš nav izturējis”?

2) Vai Jūs jelkad esat aizturēts pie stūres reibumā? Ja jā, kādas ir bijušas šīs aizturēšanas sekas?

3) Vai ir kāds pamats, kura dēļ Jūsu bijušais Drošības policijas kolēģis Andris Kalniņš būtu ieinteresēts Jūs apmelot vai nomelnot? Ja jā, kāds tieši?

4) Vai taisnība, ka laikā, kad Jūs strādājāt Drošības policijā, Jūs vienlaikus piestrādājāt par apsargu viesnīcā Māra? Vai taisnība, ka Jūs šajā laikā nodibinājāt kontaktus ar suteneriem, vedāt pilotiem prostitūtas un alkoholiskos dzērienus?

5) Kāda bija Jūsu loma, Jūsu dzīvesbiedrei Allai Jurašai 2004. gadā iegādājoties nekustamos īpašumus Dreiliņos? Vai Jūs piedalījāties šajos darījumos, kas veikti, oficiāli uzrādot ārkārtīgi zemas iegādes cenas? Ar ko skaidrojams tas, ka pēc šķiršanās īpašums Dreiliņos palika Jūsu īpašumā?

6) Vai Jūs esat gatavs publiskot savas liecības, ko esat sniedzis 2008. un 2009. gadā kriminālprocesa ietvaros saistībā ar Jūsu iesaisti kredītu ņemšanā no SIA Vidzemes darījumu centrs?

7) Kā Jūs skaidrojat to, ka jau divus gadus pēc Jūsu ģimenes biznesa kreditēšanas Vidzemes darījumu centrs faktiski vispār pārstāja kreditēt privātpersonas?

8) Vai Jūs joprojām paliekat pie apgalvojuma, ka, neraugoties uz savu profesionālo darbību, neko nezinājāt par šī uzņēmuma iesaisti naudas atmazgāšanā?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu: