Iesaki rakstu: 
Nesen Edgars Rinkēvičs nāca klajā ar paziņojumu, ka taisnīgums Krievijā pilnībā degradējies, un pieprasīja Krievijas varas iestādēm nekavējoties atbrīvot Alekseju Navaļniju. Viņš arī paziņoja, ka saistībā ar Navaļnija arestu pret Krieviju būtu jāievieš papildu sankciju pakete, jo Krievija pārkāpj savas starptautiskās saistības. Noslēgumā viņš aicināja situācijā iejaukties arī Eiropas Padomi un citas starptautiskās organizācijas.
Piekrītiet, ka, lai izteiktu tik skaļus paziņojumus par taisnīguma atpalicību citā valstī, tevis paša valstij jābūt akadēmiskam taisnīguma, likumības un godīguma paraugam.
Bet vai tas tiešām tā ir? Vai Latvija ir piemērs citām valstīm taisnīguma jautājumā? Prakse rāda, ka tā nav. Prakse rāda, ka Latvijā bezprecedenta tiesiskums ir tukši vārdi un ka ap likumu slauka kājas pat augstākajos valdības līmeņos, tostarp pats Rinkēviča kungs.
Šeit ir nepilnīgs saraksts ar visiem tiem tiesiskuma "sasniegumiem", kas, pēc Rinkevča kunga domām, dod viņam tiesības kritizēt citas valstis par zemo tiesisko līmeni (sarakstā būs gan tie kuri atdzīvina “bezprecedento tiesiskumu”, gan tie kas cietuši no ta) в
- 11 gadus tiek tiesāts Ogres mērs Egils Helmanis.
- vairākos kriminālprocessos iesaistīts Ventspils mērs Aivars Lembergs.
- vairākos kriminālprocessos iesaistīts Jūrmalas mērs Gatis Truksnis.
- vairākos kriminālprocessos iesaistīts bijušais Rīgas mērs Nils Ušakovs.
- kriminālprocesā iesaistīts bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
- kriminālprocesā iesaistīts bijušais “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis.
- bezgalīga citu ierēdņu aizturēšanas virkne.
- bezgalīga citu ierēdņu atlaišanas virkne.
- slepkavību un uzbrukumu virkne politiķiem, amatpersonām un ar viņiem saistītām personām.
- Saeimas deputāts, Saeimas Budžeta komisijas vadītājs un finanšu krāpnieks Mārtiņš Bondars, kurš bija iesaistīts vienā no lielākajām Latvijas pilsoņu aplaupīšanām mūsdienu Latvijas vēsturē.
- Saeimas deputāts, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Jurašs, kuru tiesā krimināllietā un kurš kriminālās aprindās ir labi pazīstams kā «lietu kārtotājs».
- Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, kurš apsūdzēts krimināllietā.
- Saeimas deputāts un alkoholiķis Artuss Kaimiņš, kurš, saskaņā ar vienu no versijām, stipra alkohola reibuma dēļ gandrīz pats sevi sadedzināja un gandrīz sadedzināja citu cilvēku. Tas ir tas pats deputāts, par kuru KNAB lūdzis sākt kriminālvajāšanu.
- visādu sozinovu, sparānu, meroni, sprūdu, krūmiņu, guseļņikovu, meļņiku un savicku bezprecedenta tiesiskuma piedzīvojumi.
- absolūti mežonīgs un necilvēcīgs Maximas traģēdijas tiesas spriedums.
- virkne starptautisku korupcijas skandālu sabiedriskā transporta piegāžu jomā.
- pastāvīgi "nejauši ugunsgrēki". Vai nodeg valsts policijas ēka Stabu ielā un līdz ar to arī seifs ar ļoti svarīgiem dokumentiem, vai nodeg žurnālistes Anitas Daukštes vecāku māja (žurnālistes, kura atmasko kontrabandu un ar kuru it kā par par neslavas celšanu tiesājas Ludzas kriminālpolicijas priekšnieks un Rēzeknes prokurore).
- Amerikas sankcijas gan pret atsevišķiem Latvijas pilsoņiem, gan pret atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem.
Pats interesantākais ir tas, ka tad, kad pienāk laiks nosodīt juridisko haosu savā valstī, Rinkēviča kungs klusē. Viņš izliekas, ka viņam nav ne jausmas, par ko iet runa. Viņš labi pārzina ārvalstu pilsoņu krimināllietu apstākļus, taču, protams, nav dzirdējis ne par "pasūtījumu galdu", ne par Juraša kundzes sniegtajiemm reiderisma pakalpojumiem.
Viņš dabiski nesaprot, ka tai skaitā ABLV un Guseļņikova kungs Latvijai starptautiskajā arēnā ir radījuši tiesiskuma miskastes tēlu. Un, tā kā nerodas jautājumi par bezprecedenta tiesiskumu viņa paša valstī, Rinkēviča kungs pēta ārvalstu pilsoņu krimināllietas. Viss loģiski.
Jāsaka arī, ka pašam Rinkēviča kungam ir diezgan demokrātiska attieksme pret likumu. Viņš likumu vairāk uztver kā padomu un ieteikumu kopumu, nevis kā absolūtu pienākumu. Viņš ar vienu roku par nodokļu maksātāju naudu var nopirkt savam Drēģerim politceļojumu uz ārzemēm un ar otru roku rakstīs par to, cik slikti ir tas, ka tiesiskums Krievijā ir degradējies.
Nē, Drēģerim un visiem pārējiem Ārlietu ministrijas polittūristiem, kuri ceļo pa pasauli uz ministrijas rēķina, Rinkēvičs noteikti izskatās kā taisnīguma etalons. Bet tiem cilvēkiem, kuri nav pieraduši melno saukt par balto, Rinkēviča kungs izskatās kā tipisks liberāls pļāpātājs.
Citiem vārdiem sakot, pēc Rinkēviča domām, citu valstu politiķiem būtu jādzīvo kā svētajiem mūkiem un jārespektē likumi kā svētie raksti, savukārt pats Rinkēviča kungs un viņa „draugi” likumu ievēros tikai tad, kad viņam tas būs ērti.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
