Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Globālo sociālo problēmu analītikā pašlaik visbiežāk akcentē trīs galvenās tendences. Tās ir jaunas parādības, kuras manāmi izceļas šodienas dzīvē uz planētas. Tiek runāts par cilvēces sistēmisko krīzi, zinātniski tehnoloģiskās paradigmas maiņu un pāreju no vienpolārās pasaules uz daudzpolāro pasauli.

Retāk uzmanību pievērš valodai. Katra tendence faktiski pieprasa savu valodu. Respektīvi, katras tendences interpretācijai nākas pieskaņot īpašu vārdu krājumu. Jaunas parādības pieprasa jaunu valodu. Tā ir vispārzināma patiesība.

Manuprāt, pirmajai tendencei vispiemērotākā ir medicīnā lietotā valoda. Pirmā tendence fiksē cilvēku stāvokli. Var bez bailēm precizēt – fiksē cilvēku garīgās veselības stāvokli. To visvilinošāk ir apskatīt medicīnā lietotos vārdos.

Taisnīguma sairšana un trūdēšana, kas ļoti satrauc Latvijas godīgos iedzīvotājus, noteikti ir vienota ar pirmo galveno mūsdienu tendenci – cilvēces sistēmisko krīzi. Saprotams, šī tendence ir formulēta maigi, saudzīgi, korekti, vērtējoši neitrāli, kā tas piestāv zinātnei. Patiesībā runa ir par ļoti drūmām izpausmēm Homo sapiens ikdienā. Nākas skaudri bēdāties par prāta autoritātes zudumu, iracionālisma dominēšanu, morāli tikumisko pagrimumu. Morāles vērtības un normas radikāli pārkārtojās pilnīgi nepieņemamā virzienā. Tas traumējoši atsaucās uz taisnīgumu. Taisnīgums ir viena no vislielākajām cilvēciskajām vērtībām, ar ko cilvēki viskrasāk atšķiras no pārējām dzīvajām būtnēm. Zaudējot taisnīgumu, atgriežamies tupēt koku zaros.

Var droši apgalvot, ka Latvijas godīgie iedzīvotāji sāpīgi uztver taisnīguma sairšanu un trūdēšanu. Tas godīgiem cilvēkiem sagādā milzīgu vilšanos un bezcerīgi melnas nākotnes redzējumu. Tas, kas pie mums pēcpadomju periodā ir noticis ar taisnīgumu, ir vistipiskākais sairšanas un trūdēšanas process. Tāpēc šo procesu gribas apzīmēt latīniskajā variantā – tabess (lat. tabes). Ar šo svešvārdu medicīnā identificē hronisku nervu slimību. Bet tas ir tas pats, kas notiek pie mums. Taisnīguma sairšana un trūdēšana (tabess) ir hroniska psihiskā nelaime.

Taisnīgums ir morāli tiesiskās un sociāli politiskās apziņas kategorija. Taisnīgums ir nacionālās politikas garīgais pamats. No taisnīguma ir atkarīga nacionālās valsts pastāvēšana. Ja valstī nav taisnīguma, tad valstij nav nekādas cerības nodzīvot ilgu mūžu. Viens no mūsu taisnīguma tabesa cēloņiem ir bezdievīgais fakts, ka mums atkal nav sava nacionālā valsts. Tāpēc taisnīguma tabess graujoši ietekmē visdažādāko sabiedrisko procesu dinamiku, graujoši atsaucās uz sabiedrības stabilitāti, graujoši veicina sociālo spriedzi un konfliktus, perspektīvā garantējot sociālo katastrofu.

Godīgi atzīstot, latviešu civilizētība varēja būt smuidrāka. Pārāk lielai daļai nemaz negribas dzīvot savā nacionāli suverēnā valstī, kas ir tautas civilizētības brieduma pazīme. Šai daļai ir vienalga, vai mums ir neatkarīga valsts jeb mums nav neatkarīga valsts. Šajā daļā ietilpst jaunāko paaudžu vairākums un dažāda profila „elites” ar politisko „eliti” priekšgalā. Īpaši nav jāpaskaidro, ka no tautas civilizētības ir atkarīgs attiecīgajā tautā ievērotais taisnīgums. Tas izglītotā vidē ir pats par sevi saprotams. Savukārt taisnīguma pretmets netaisnīgums vēsturiski pamatoti asociējās ar mežonību un necivilizētību.

Katru dienu sastopoties ar netaisnīguma ārprātu, gribas pēc iespējas ātrāk sagaidīt sociālo katastrofu – apvērsumu, revolūciju, karu. Vēsture liecina, ka pēc sociālās katastrofas radikāli izmainās taisnīguma prakse. Sociālā katastrofa ir ļoti efektīvs profilaktiskais līdzeklis taisnīguma restaurēšanā un taisnīguma kritēriju izvēlē.

Taisnīguma kritēriji ir atkarīgi no ekonomiskajiem, šķiriskajiem, nacionālajiem, demogrāfiskajiem, garīgās kultūras, politiskajiem apstākļiem. Sociālās katastrofas rezultātā šie apstākļi būtiski mainās un tādējādi mainās arī priekšstati par taisnīgumu. Jebkurā gadījumā sociālā katastrofa sniedz zināmu optimistisku cerību piedzīvot pozitīvas izmaiņas. Pie mums taisnīguma tabess noteikti jau ir sasniedzis tādu pakāpi, kuras profilaksei vairs neder Rietumos izslavētie demokrātiskie līdzekļi. Naivi ir cerēt kaut ko panākt ar „atklātām vēstulēm”, kritiskām publikācijām, aicinājumiem organizēt „jaunu tautas intereses aizstāvošu politisku partiju”.

Taču mūsu dzīves pieredze tagad māca nepaļauties uz sociālajām katastrofām. Tagad zinām, ka tās var atnest nesalīdzināmi lielāku garīgo diskomfortu nekā tāds bija dzīvē pirms sociālās katastrofas.

Nesalīdzināmi lielāku garīgo diskomfortu atnesa sociālā katastrofa „perestroika”. Par to, piemēram, internetā var lasīt šādu objektīvu vērtējumu: „Sociālā taisnīguma trūkums mūsu sabiedrībā dominējis kopš neatkarības atgūšanas. Ja padomju laikos vēl varēja runāt par zināmu taisnīgumu sabiedrībā (kas gan vairāk bija tāds, ka visiem nekā nav – nevis, ka visiem kaut kas ir), tad līdz ar mežonīgā kapitālisma uzvaru pār sociālismu par tādām lietām kā taisnīgumu un sabiedrisko labumu esam vairījušies runāt, domāt un darboties. Pirmsākumos izslāpums pēc amerikānisma – un vēlāk jau lielo privatizētāju un jaunbagātnieku kontroles rezultātā sociālais taisnīgums nespēja pie mums nostiprināties, kaut pieprasījums pēc tā ar katru gadu sabiedrībā palielinājās. Šobrīd ir brīdis, kad taisnīgumu meklējam citās zemēs – un nav svarīgi, vai tiešām tas tur tiek atrasts. Sliktākais ir tas, ka tiek atmestas cerības šo taisnīgumu sasniegt šeit uz vietas Latvijā, un tā ir valsts viena no būtiskākajām problēmām."

„Perestroika” bija jauna tipa sociālā katastrofa. Ar tādu fantasmagorisko sociālo katastrofu cilvēce sastapās pirmo reizi. Tā bija prātam grūti aptverama sociālā manipulācija, kuras galvenais mērķis balstījās uz fantastisku nelietību. „Perestroikas” galvenajā mērķī bija apzināti ieprogrammēta fantastiska sociālā netaisnība. „Perestroika” ar savu „prihvatizāciju” un „atvērtību” apzināti ieviesa šausmīgu garīgo destrukciju un degradāciju, kļūstot milzīgas netaisnības dzemdētāja.

Bet tas vēl nav viss, no kā mums tagad ir jābaidās. Pēc „perestroikas” tika radīta vēl viena jauna tipa sociālā katastrofa – „krāsainā revolūcija”. Tai jau ir starptautiska empīriskā bāze, un nekur „krāsainās revolūcijas” nav nostiprinājušas taisnīgumu. Gluži pretēji – tikai devalvējušas taisnīgumu.

Pats uz savas ādas izjūtot un medijos nepārtraukti lasot par taisnīguma trūkumu, tā vien liekas, ka taisnīguma neatzīšana un noraidīšana tiek izšļākta ar eksaltētu (slimīgi jūsmīgu) entuziasmu. Taisnīguma nihilisms ir sabiedrības prāvas daļas dzīves galvenā jēga. Tā vien liekas, ka daudziem latviešiem sagādā baudu netaisnīga rīcība pret līdzcilvēkiem. Pie tam taisnīguma neatzīšana un noraidīšana ir kļuvusi profesionālās iniciatīvas spoža prezentācija. Tāpēc nav jābrīnās, ka pie mums ir netaisnības ekscess. Proti, netaisnības galējība un pārmērība. Kāda reti aprobežota tipa mošķīgo lozungu „Taisnīgums, līdzdalība un uzticība ir VIENOTĪBAS Trīsvienība” uztveram kā cinisku ņirgāšanos.

Tā, piemēram, ne bez entuziasma un ne bez profesionālās iniciatīvas tagad ir juridiski nostiprināta tāda mežonīga bezprātība kā aizmuguriskā tiesāšana. Tagad jau ir sasniegta tāda mežonības meistarkvalitāte, ka cilvēks nemaz nezina par viņa tiesāšanas gatavošanu. Bet visamizantākais - cilvēkam nepaziņo pat tiesas spriedumu.

Patiesībā mūsu juristiem, taisnīguma nihilisma ņirgām, cilvēks nemaz neinteresē. Staļinam mītiski piedēvē vārdus „Nav cilvēka, nav problēmas”. Mūsu juristiem cilvēks nemaz nav vajadzīgs. Mūsu juristiem vajadzīga ir vienīgi cilvēka manta (nauda, māja, mašīna), lai to aizmuguriski atņemtu, ja kāds to ir apmaksājis izdarīt. Mūsu juristi var droši teikt „Galvenais nav cilvēks, bet viņa manta”.

Neapšaubāmi, mežonības izcilākais meistarstiķis ir „prihvatizācija”. Mūsu mežonības izcils meistarstiķis ir arī netaisnīgā attieksme pret pensionāriem. Par to pirms neilga laika zinošs profesors teica: „Viss sākās 2008.gadā, kad sākās pasaules finanšu krīze. Budžeta glābšanai Dombrovska valdība no sociālās apdrošināšanas fonda paņēma pensiju uzkrājumus 800 miljonu latu apmērā. Vienkārši konfiscēja, nevienam neprasot, bez jebkādiem likumīgiem lēmumiem. Saeimas lēmuma nebija. Tātad valdība darīja, ko gribēja, bez likumiska pamata. Pēc tam trīs gadus piemēroja negatīvu koeficientu pensiju aprēķināšanā, arī bez jebkāda tiesiska pamata. Likums nosaka, ka Ministru kabinets var regulēt koeficientu tikai inflācijas robežās. Citiem vārdiem, koeficienti var tikai pieaugt, bet ne samazināties. Desmitiem tūkstošu cilvēku faktiski zaudēja pensijas 50-150 eiro mēnesī. Tas nevarētu notikt nevienā citā pasaules valstī. Patiesībā to varētu saukt par gadsimta laupīšanu. Neviena amatpersona netika sodīta.”

Kāds cits zinošs komentētājs profesora teikto sūri papildināja: „Manuprāt pirms - 2008.g. jau nepareizi aprēķināja pensijas apmērus, ņemot par pamatu nezin kāpēc 1993.-1996.g. atalgojumu - kad valstī viss sāka brukt, uzņēmumiem trūka finanses, lai slēgtu līgumus par dažādiem darbiem, rezultatā daudzi darbinieki zaudēja darbu vai saņēma visniecīgāko atlīdzību (kaut arī pirms šiem gadiem pelnīja daudz vairāk). Pēc šiem gadiem darbinieka atalgojums atkal uzlabojās, tāpēc nav saprotams vai pareizi aprēķināts vidējais atalgojums. Vēl naudas reformas ļoti ietekmēja - pasliktināja esošo un nākošo pensionāru dzīves apstākļus. Nav skaidrs, kāpēc cilvēks ar ievērojamu darba stāžu, augstu izglītību un pārsvarā strādājot vadošos amatos saņem nesaprotami mazu pensiju.”

Ļoti kutelīga dzīves kritika ir kādas slavenas aktrises vārdos „Es esmu tik veca, ka atceros godīgus cilvēkus”. Domājams, līdzīga kritika būtu šodienas vecākās paaudzes vārdos „Mēs esam tik veci, ka atceramies taisnīguma laikus”.

Tomēr pašlaik ne tik svarīgi ir atcerēties „vecos laikus”. Daudz svarīgāk ir mēģināt uztaustīt taisnīguma tabesa cēloņus. Informācija par cēloņiem var būt spirdzinoša godīgiem cilvēkiem, jo viņus negaida vieglas dienas. Tāda informācija var viņiem palīdzēt ne tik sāpīgi uztver taisnīguma sairšanu un trūdēšanu, kas noteikti turpināsies ar vēl lielāku sparu. Cilvēks sāpīgo vieglāk izdzīvo, ja zina tā cēloņus. Turpretī taisnīguma nihilisma brūtgāniem ir vajadzīga cita informācija. Viņus var mēģināt glābt tā informācija, kuru īstās valstīs tradicionāli nodrošina audzināšana, izglītība un ideoloģija.

Jebkuram cilvēciskajam solim ir divi pirmavoti – gēni un kultūra. Jebkuras cilvēciskās izpausmes sākumu nākas noskaidrot no senčiem mantotajos gēnos un dzīves vidē. Arī taisnīguma izpratne nav iespējama bez bioloģiskā materiāla un kultūras materiāla analītiskās līdzdalības.

Runājot par bioloģisko materiālu, svarīgi ir vairāki momenti.

Tagad simtprocentīgi ir zināms, ka cilvēks ir cēlies no pērtiķa. Šim atzinumam var būt svarīga ietekme arhaizācijas izskaidrošanā. Nav noslēpums, ka cilvēces sistēmiskās krīzes elements ir arī arhaizācija – cilvēku atgriešanās kaut kādā pirmatnējā mežonībā. Taisnīguma tabess ir tipiska arhaizācija. Cilvēki nevarēja redzēt, kā pērtiķis kļuva cilvēks. Toties tagad cilvēki var redzēt, kā cilvēks kļūst pērtiķis. Atliek tikai internetā atvērt „Delfus”, lai pārliecinātos par mežonības plandošo uzplaukumu, sākot ar primātu fasādes noformējumu un beidzot ar primātu minismadzeņu iztvaikojumiem.

 Zinātne ir eksperimentāli noskaidrojusi, ka pērtiķis var būt pacietīgs, bet nevar būt taisnīgs. Tikai cilvēks var būt taisnīgs. Taču arī cilvēkā bija noteikta taisnīguma evolūcija. Vispirms cilvēks tāpat kā pērtiķis bija pacietīgs. Taisnīgums radās vēlāk cilvēka evolūcijas ritējumā.

Vācu, japāņu, zviedru, amerikāņu zinātnieki ir konstatējuši taisnīguma gēnu. Taisnīguma gēns ir katram cilvēkam, taču nav visiem cilvēkiem vienādā mērā attīstīts. Tāpēc tagad tiek debatēts par ģenētisko sociālismu. Respektīvi, jāuzlabo ir cilvēku gēni, bet nevis cilvēku dzīves vide, kā to iesaka marksisti.

Gēni nosaka mūsu fiziskās un psihiskās īpašības. Gēni nosaka mūsu raksturu un garīgās noslieksmes. Gēni nosaka mūsu individuālās prioritātes. Gēni nosaka amorālās un asociālās noslieksmes.

Bez ievērības nedrīkst atstāt aforismu „Cilvēka noslieksmes nosaka viņa gēni, bet cilvēka rīcību nosaka viņš pats”. Šajā aforismā atspoguļojās liela gudrība. Gēni var cilvēku ietekmēt, taču lēmumu par savu rīcību cilvēks pieņem pats. Savas ģenētiski nosacītās noslieksmes cilvēks var koriģēt, vadīt, pilnveidot, retušēt, aizmirst. Šajos procesos cilvēkam ir kolosāli varens palīgs. Tā ir kultūra, kura var palīdzēt cilvēkam tikt galā ar savām ģenētiski nosacītajām noslieksmēm. Turklāt ļaudis jau no senseniem laikiem ir savu dzīvi iekārtojuši tādā veidā, ka kultūras pienākums ir palīdzēt cilvēkam pārvarēt viņa ģenētiski determinētās nelabās (senāk teica – apgrēcīgās) noslieksmes. Tādai palīdzībai ir radīti speciāli sociālie institūti – audzināšana, izglītība un ideoloģija.

Aizvadītajos nepilnos 30 gados latviešu kultūrai tika uzpotēta taisnīguma liberālā koncepcija. Principā tā nav slikta koncepcija. Šajā koncepcijā primārais ir vienlīdzība, kas nodrošina taisnīgumu. Piemēram, likumā priekšā visi cilvēki ir vienlīdzīgi. Likums pats par sevi ir vienaldzīgs fenomens un pret visiem izturas vienādi. Likuma vienaldzīgā uzvedība garantē vienlīdzību. Tātad arī taisnīgumu. Ja likums pret kādu izturētos ar karstām simpātijām, tad vienlīdzība likuma priekšā būtu diskreditēta un ieviestos netaisnība.

Bet diemžēl taisnīguma liberālā koncepcija ir formāla konstrukcija. Tas tāpēc, ka taisnīguma liberālā koncepcija spēj nodrošināt tikai formālu vienlīdzību. Dzīvē viss ir savādāk. Reālajā pasaulē visiem cilvēkiem nav vienlīdzīgi dzīves apstākļi. Ja visiem cilvēkiem būtu vienlīdzīgi dzīves apstākļi, tad taisnīguma liberālā koncepcija būtu ideāla koncepcija. Taču, atkārtojam, reālajā pasaulē visiem cilvēkiem nav vienlīdzīgi dzīves apstākļi. Tāpēc taisnīguma liberālā koncepcija spēj nostādīt vienīgi formālā vienlīdzībā nevienlīdzīgos apstākļos dzīvojošos cilvēkus. Praktiski šī pieeja ir ļoti tālu no taisnīguma nodrošināšanas un cilvēkos stimulē fatālas (nenovēršamas) netaisnības izjūtu.

Taisnīguma tabesa cēlonis ir minētās koncepcijas formālā būtība. Vēl var piebilst, ka formālisms pats par sevi vienmēr sevī ietver zināmu netaisnību. Tā sākās ar attiecīgo parādību formāli bezdvēselisko nivelēšanu. LR tas, piemēram, izpaužas mūsu supergodīgajā nodokļu politikā. „Prihvatizācijas” reptiļi maksā tikpat lielus nodokļus kā viņu strādnieki. Skaidrs, ka miljonāru dzīves apstākļi (ienākumi) nav vienlīdzīgi ar strādnieku dzīves apstākļiem (valsts deklarēto minimālo algu).

Pie mums taisnīguma liberālā koncepcija nomainīja taisnīguma komunistisko koncepciju, kuras ieviešana bija sociālistiskās iekārtas mērķis. Arī šī koncepcija ir tālu no ideālas pieejas. Atšķirība ir tā, ka taisnīguma komunistiskajā koncepcijā teorētiskais risinājums ir skaists. Rupji sakot, koncepcija ir skaista, taču gaisu jauc pats cilvēks ar saviem neskaistajiem instinktiem, nesavaldīgo raksturu, neaudzinātību, necivilizētību, alkatību, skaudību, hedonismu, egoismu. Taisnīguma komunistiskajā koncepcijā tiek piedāvāts princips „No katra pēc viņa spējām, katram pēc viņa vajadzības”. Taisnīgums it kā būtu nodrošināts. Cilvēks strādā saskaņā ar savām spējām un par darbu saņem saskaņā ar savām vajadzībām. Bet tas ir sasniedzams vienīgi tad, ja visi rīkojās vienādi. Cilvēki ir dažādi. Iespējams, taisnīguma komunistiskā koncepcija triumfēs klonu un varbūt arī simprocentīgajā postcilvēku nākotnē. 

Komunisma cēlāji grandiozus resursus koncentrēja cilvēku audzināšanai, izglītībai un ideoloģijai. Par gēnu lomu PSRS vispār nedrīkstēja iepīkstēties. Tika nemitīgi atkārtots, ka sociālistiskais/komunistiskais taisnīgums ir atkarīgs vienīgi no kultūras.

Tādu uzstādījumu faktiski nedrīkst vīzdegunīgi noniecināt. Lai tiktu galā ar cilvēka neskaistajiem instinktiem, nesavaldīgo raksturu, neaudzinātību, necivilizētību, alkatību, skaudību, hedonismu, egoismu, bez mērķtiecīgas audzināšanas, izglītības un ideoloģijas neiztikt.

LR taisnīguma tabesa visdziļākais cēlonis katrā ziņā ir „panākumi” audzināšanā un izglītībā. Ideoloģiju neuzdrošinos pieminēt, jo mūsu superstulbā valdošā kliķe neatzīst ideoloģiju. Tāpēc lieku mieru ideoloģijai. „Panākumi” jau lieliski ir redzami audzināšanā un izglītībā. Ar to pilnīgi pietiek. Internetā ir lasāms, piemēram, šāds glaims: „Gadiem ilgi klanīdamies naudas un varas priekšā, gadiem ilgi godinot glancēto žurnālu elkus, nevis reālus sasniegumus,  gadiem ilgi pieļaujot un pat kultivējot netaisnīgumu mūsu valstī, esam nonākuši tur,  kur esam.  Mēs pieļāvām situāciju,  kurā tie visnegodīgākie un bezkaunīgākie kļuva tie visveiksmīgākie.  Mēs pieļāvām situāciju, kurā tādi jēdzieni kā morāle, vērtības un solidaritāte tika trivializēti vai pat pilnībā ignorēti,  kur šie jēdzieni tika pasludināti par mazsvarīgiem,  tika uztverti kā tāds viegls putukrējums uz kūkas pamatmasas,  līdz brīdim, kad attapāmies,  ka nekādas pamatmasas, kuru noklāt ar krējuma garnējumu, vairs nav,  ka ekonomika ir sagrauta.  Negribējām saprast,  ka labklājībai un tautsaimniecības plaukšanai ir vistiešākais sakars ar to vidi, kurā tā attīstās.  Nespējām vai negribējām saredzēt, cik duļķaini ir ūdeņi, kuros peldam,un nenojautām, cik smagi pēc laika kļūs mūsu elpošanas un kustību traucējumi."

Tas tika drosmīgi pateikts 2009.gadā. Tagad ir 2015.gads, un mums ir vēl daudz vairāk, ar ko lielīties cilvēces sistēmiskās krīzes reibonī.  

Novērtē šo rakstu:

78
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

VVF – „trekno gadu” prezidente. Mīti un realitāte

FotoBijusī valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nekad nav īpaši vairījusies no asas un tiešas valodas. Latvijā ir pieņemts uzskatīt, ka viņa ir viena no visu laiku izcilākajām politiķēm. Daudzi Latvijas pilsoņi viņu bezgala ciena un slavē par ieguldījumu valsts attīstībā. Tomēr atrodas daži, kuri uzdrošinās nepiebalsot augstajam novērtējumam. Viņi saka, ka pat cienījamā Vaira Vīķe-Freiberga nav bijusi nevainojama un ne viss, ko viņa stāsta, ir patiesība pēdējā instancē. Vai nav pienācis laiks īsi aplūkot viņas devumu Latvijas valstij? Padomāt – vai, raugoties ar saules neapžilbinātu skatu, vismaz daži vispārpieņemti fakti nav uzskatāmi par mītiem?
Lasīt visu...

12

Patiesība vienmēr nāk gaismā. Vienmēr

FotoSavulaik es uzrakstīju grāmatu par Andri Šķēli un nosaucu to „Kampējs”. Apzīmējums iegājās uz daudziem gadiem, bet tagad, pēc šīrīta „Dienas” publikācijas par Vairas Vīķes-Freibergas „pulksteņa lietu” man šķiet, ka ir cilvēks, kam šis apzīmējums piestāv daudz labāk.
Lasīt visu...

21

Vladimira Vaškeviča atklātā vēstule Raimondam Vējonim

FotoAugsti godātais Prezidenta kungs! Vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, jo neredzu citu veidu, kā aizstāvēt savu godu un atjaunot savu labo reputāciju.
Lasīt visu...

21

Vai turpināsim maksāt Porziņģim?

FotoAizvakar iemetu kā oli tviterezerā īsu tvītu ar jautājumu, vai man ir tomēr nācies maksāt Porziņģim par viņa piedalīšanos basketbola mačos Latvijas vienības sastāvā? Tas bija kāda kolēģa raksta retvīts, kurā viss paskaidrots par apdrošināšanas maksu, iemesliem un summu lielumiem. Apdrošināšanas summa (123 000 eiro) bija kompensēta ar nodokļu naudas palīdzību, kurā savu daļu maksāju arī es – kā jau Latvijā strādājoša persona.
Lasīt visu...

12

Atvadu vārdi Konstantīnam Pupuram

Foto1987.gads... 14.jūnijs... Bastejkalns... Cilvēku grupa gatavojas atcerēties vienu no melnākajām dienām Latvijas tautas vēsturē... Tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ieskaitot sievietes stāvoklī, mātes un viņu zīdainīšus, viņu mazgadīgos un nepilngadīgos bērnus... Māmuliņas, tētiņi, vecmāmiņas un vectētiņi... Viņus visus arestēja un izsūtīja uz Sibīriju... Daudzi neizdzīvoja..... Daudzi, arī dzīvi palikuši, neatgriezās..... Tās cilvēku grupas vārds ir “Helsinki-86”.
Lasīt visu...

21

Replika par „vējonismu” un tizlu „pirismu”

FotoNu jau iepriekšiepriekšējā dzīvē man reiz bija tāds gadījums. Ieklīdu kādas PR firmas kantorī ikurāt brīdī, kad tur apsprieda, ko pasākt ar klientu, kuram “kaut ko vajag”. Padoma vietā uzmācos ar savu ierasto jautājumu: vai stratēģijas dokuments ir? Proti, lai taisītu puslīdz sakarīgu taktisku iznācienu, tas jābalsta iepriekš apstiprinātā stratēģijā. Kāds tur dokuments, kāda stratēģija, manas pārgudrības esot nevietā. Klientam kaut ko vajag. Kaut ko. Vajag. Jo tad būs rēķins un būs samaksa.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zooloģe. No pamfletu cikla „Siseņi”*

To zina tikai Kremlī. Zina ne visā Kremlī, bet tikai divos Kremļa kabinetos. No tiem viens kabinets atrodas 3.stāvā, bet otrs...

Foto

Tumšādainais Džordžs atbraucis pirms daudziem gadiem, viņam Latvija nepatīk, gribot braukt prom, tomēr nebrauc vis

Portāls Diena šodien ir publicējis no valsts naudas pārtiekošā Sabiedrības integrācijas...

Foto

Par klaju tiesību ignoranci* Lembergam sniegt liecības krimināllietā

Šodien Rīgas apgabaltiesa piemēroja man kārtējo procesuālo sankciju, kā arī aizliedza turpināt liecību sniegšanu, kategoriski nosakot, ka visas...

Foto

Pidriķis vai sabotieris?

Kad pirmoreiz padzirdēju par pašreizējā prezidenta Raimonda Vējoņa ieceri virzīt ideju par Latvijas pilsonības automātisku piešķiršanu jaunpiedzimušiem nepilsoņu bērniem arī gadījumā, ja neviens...

Foto

„De Facto” paustā informācija par it kā SIA “Belss” radītajām priekšrocībām ir nepamatota

2017. gada 10. septembrī Latvijas Televīzijas raidījumā “De Facto” tika pārraidīts sižets „Kā...

Foto

Pagodinos nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”

Saeimas Prezidijam: saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 65. pantu pagodinos Jums nosūtīt izskatīšanai likumprojektu “Par nepilsoņa...

Foto

Atklāta vēstule Valsts prezidentam: kam Jūs devāt zvērestu - tautai vai ierēdņiem?

Par notiekošo valstī atbildīgs ir tās vadītājs. Jūs, stājoties amatā, devāt mums zvērestu. Pierādiet,...

Foto

Deputāti, vai jūsos ir kaut nedaudz cilvēcības? Kļūstiet beidzot par cilvēkiem

Pēdējās dienās plašu publicitāti ir guvusi zvērināta tiesu izpildītāja veikta ievešana valdījumā, kur ar spēku...

Foto

Visa ārstu sertifikācijas sistēma pašlaik ir nelikumīga

Jums raksta ārsta–psihiatra Oskara Bundžas pacienti un pacientu tuvinieki, kas izveidojuši brīvprātīgu atbalsta grupu, lai nezaudētu psihiatra pakalpojumu saņemšanu...

Foto

Sarkano parvēniju spožums un posts

Rietumu kultūrā populārais salikums „spožums un posts” sākās ar kurtizānēm – pērkamām elegantām sievietēm, kurām ir labvēļi augstākajā sabiedrībā. Romānu „Kurtizāņu...

Foto

Viegli koloniāls „Telia” pātagas cirtiens

Nu, ko, esam sagaidījuši Ziemeļeiropas telekomunikāciju impērijas atbildes triecienu Latvijas suverēnas sakaru politikas centieniem: vai nu LMT un Lattelecom tikšot apvienoti – vai...

Foto

Vai tiešām darbs dara veselu, kā tas šķiet Reira ministrijai?

Ikviens no mums kādreiz ir bijis saaukstējies, patiesībā saaukstēšanās ir biežākais iemesls skolas un darba kavēšanai,...

Foto

Sociālisms - un kāpēc tas ir tik "toksisks" mūsdienu valdošajai elitei

Sociālisms (no lat. sociare - dalīties") ir plašs sociālo un ekonomisko iekārtu kopums, kuru mērķis...

Foto

Valsts prezidents uzticamus palīgus nevar atstāt bez atlīdzības

Viņnedēļ sacēlās liels žēlabains kaķu koncerts, ka prezidents regulāri prēmējot preses Siksni un pārējos mazos palīgus, neatskaitīdamies par...

Foto

Vai “dalītā izmeklēšana” nav organizētās noziedzības interesēs?

Šis raksts ir kārtējās pārdomas pēc TV raidījumu “Tieša runa” un par ierakstu publikāciju t.s. oligarhu lietā. TV raidījumā...

Foto

Palieciet (vismaz pagaidām) "katrs savā vietā", es (vismaz pagaidām) palikšu savā

Man ir patiess prieks ik reizi, kad par to "risku pazaudēt valsti" runā un raksta...

Foto

Stagnantais šarlatāns

Sastopami divi skaisti un šajā saulē aktuāli svešvārdi – stagnāts un stagnants. Burtu ziņā līdzība liela, taču katram vārdam ir sava nozīme....

Foto

Nelikumīgas putnu patversmes ir problēma ne tikai Latvijā vien

Pēc iepazīšanās ar Pietiek publikācijām par to, kā Latvijas devītais bagātākais cilvēks beidzot ir atvēlējis finanšu līdzekļus, lai viņa...

Foto

Ierēdņu nekompetence vai apzināta atsevišķu uzņēmumu lobēšana?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā apstiprināšanai noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.3.1.specifiskā atbalsta mērķa...

Foto

Jaunie mežu ciršanas plāni: likumdošana kā loģikas kļūda

Viens no politiķu lielākajiem riskiem ir nonākšana apkaunojošās situācijās, kurās jācenšas paskaidrot neiespējama saikne – starp savu rīcību...

Foto

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar...

Foto

Par sabiedriskā radio šefa meklēšanu un žurnālistikas “produkta” kvalitātes izpratni

Šajās dienās kārtējās komisijas atkal Rīgā gatavos kandidātus Latvijas vecākā (joprojām dzīvā) masmedija ar nosaukumu “Latvijas...

Foto

Tautas politiskā apziņa: faktori un tehnoloģijas

Tautas politisko apziņu nosaka tautas nacionālais raksturs jeb, svešvārdā izsakoties, mentalitāte – atsevišķam cilvēkam vai cilvēku kopai (tautai) raksturīgs domāšanas...

Foto

„Uzņēmējs” Skudra un viņa blēža loģika

Ar interesi iepazinos ar portālā publicēto rakstu, ko parakstījis bēdīgi slavenais „uzņēmējs”, kādreizējais bankas izsūtāmais zēns Uldis Skudra, kurš pēdējos...

Foto

Latvijā reiderismu piesedz tiesībsargājošās institūcijas

Jau kopš 2013. gada ilgst mērķtiecīgi uzbrukumi no Gulama Mohammada Gulami grupas puses. Ir pamats uzskatīt, ka viņa interesēs darbojas arī...

Foto

Mēs jaunu pasauli sev celsim. Jau atkal

Brīdi pēc Šarlotesvilles notikumiem sociālos medijus pāršalca skandaloza ziņa par it kā kādai Sorosa finansētai antifa aktīvistu grupai piederošu Evergreen koledžas (ASV) kampusā...

Foto

Aicinām Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu

Iekaisīgu zarnu slimību un psoriāzes pacienti aicina Veselības ministriju izbeigt pacientu mānīšanu un beidzot nodrošināt efektīvu medikamentu pieejamību....

Foto

Kāda ir Saeimas atbildība?

Latvijas attīstība pēdējos 27 gados liecina, ka Satversmē rakstītās normas ir tikai deklaratīvas un iedzīvotāji - tauta tiek vērtēta zemāk par slaucamu...

Foto

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

Latvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus,...

Foto

Muhameda portrets

Ceturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā...

Foto

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

Latvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību....

Foto

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret...

Foto

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

Te manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās...

Foto

Ašeradens būs īstais

Labdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

Latvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts...

Foto

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

Brīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks...

Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...