Tak vajag aizliegt būvniecību vispār! Tad nebūs ēnu ekonomikas!

Kāds mans draugs padomjlaikā laukos uzbūvēja māju. Lai nepārsniegtu kvadratūras ierobežojumu, pagrabu aizbēra ar smiltīm, nodeva māju ekspluatācijā, pēc tam izraka tās smiltis un ierīkoja pirtiņu. Rezultāts jau tika sasniegts iecerētais, tā pirtiņa, tikai birokrātija lika padarboties ar lāpstu - aizrok un atrok bedri. Tagad ievieš to pašu.

Kā rodas folija cepures? Ar labiem nodomiem. To izpētījuši un konstatējuši.  Par to vairāki cilvēki saņēmuši Nobeli un miljons dolāru piedevām.

Piemēram, bija tāds Miltons Frīdmans, viens no ievērojamākajiem visu laiku ekonomistiem. Viņš nepārtraukti stāstīja, ka politiskas iniciatīvas jāvērtē nevis pēc skaistiem nodomiem, ar kādām tās virza, bet pēc rezultātiem, kādus var sagaidīt. Bet cilvēki to nesaprot, spītīgi balso par labiem nodomiem.

Piemēram, īres cenu kontrole. Nodoms vienkārši burvīgs - dabūsi lētu mājokli. Nez cik parlamenti noteikuši šādus ierobežojumus, bet rezultāts vienmēr vienāds - lētāku mājokļu paliek mazāk. Šis ir viens no populārākajiem piemēriem, kuru minējuši arī citi Nobela laureāti ekonomikā. Ne tikai Miltons, bet arī tāds Džeimss Bjūkenens, kurš saņēma to miljonu tieši par pētījumu, kā cilvēki pieņem lēmumus ekonomikā un politikā. Par folija cepuri. Nu un vēl par šo folija cepures aspektu runājuši Tomass Sauelss, leģendārais Frīdrihs Hajeks, Viljams Īsterlijs un daudzi daudzi citi.

Bet tas jau neko nemaina. Folija cepures uzvaras gājiens turpinās. Piemēram, alkoholam ir liels akcīzes nodoklis no aizkapa laikiem, reizēm puse no pudeles cenas. Cilvēkiem stāstīja, ka ievieš, lai mazāk dzertu (labais nodoms). Rezultāts ir tikai valsts budžeta pildīšana (faktiskais rezultāts). Dzer uz urrā, un mēs jau esam pasaules vieni no līderiem, ka tik ne rekordisti. Tad ir likuši cietumā par dzeršanu pie stūres, tagad konfiscē auto un tamlīdzīgi. Dzer mazāk? Faktiskais rezultāts ir tas, ka Latvija ir rekordiste sodu cepšanā. Atbrauca futbolisti, sakāvās kā parasti, mēs te izdomājām sodu - ap Pieminekli šādos pasākumos būšot apkārt sēta. Labs nodoms, bet sodīja nezkāpēc mūs, futbolisti sen prom. Forši.

Tad izdomāja, ka regulēs pasaules temperatūru (labais nodoms), un tagad jau maksājam nodokli par CO2 (faktiskais rezultāts). Rīt palielināšot to nodokli, bet pasaules temperatūru tas jau nekustina ne par jotu.

Ko tik visu neizdomā katru gadu. Te nesen stingrāk ierobežoja alko tirgošanas laiku. Alko baigi forša soda pamatošanas tēma. Labais nodoms, kura faktiskais rezultāts ir mazo veikaliņu apkarošana. Lai dzīvo lielveikali!

Ēnu ekonomika, nu moins! Tas vispār labākais sodu pamatojums, superarguments - līmenis Sensejs. Bankomāti, kapu vēstules, deklarācijas, birokrātija. Krāmē tik virsū. Rezultāts - stagnējoša ekonomika, jo citāds rezultāts nemaz nevar būt. Ar tak sen izpētīts un apbalvots ar miljons dolāru prīzi uz degunu.

Tagad kvadratūra uz degunu. Ēnu ekonomikai no tā ne silts, ne auksts. To saku es. Nodoms labs, bet rezultāts tāds, ka nāks klāt tikai birokrātija, kas bremzēs privāto būvniecību. Aizroc pagrabu, atroc pagrabu, tas pats, kas toreiz. Tak vajag aizliegt būvniecību vispār! Tad nebūs ēnu ekonomikas.

Ar sodiem ir tā. Tiem ir efekts, tikai tas efekts ir līdz zināmai robežai. Pēc tam tas ir tikai veids, lai plauktu un zeltu birokrātija, nauda tiktu tērēta, lai atraktu bedri un pēc tam to aizraktu. Rosība ir, bet ekonomika un labklājība no tā nepieaug.

Es piedāvāju beigt tērēt naudu Nobela laureātu prēmēšanai. Vajag to prēmiju novirzīt “Labo nodomu bleķa birojam”.

Novērtē šo rakstu: