Tak vajag aizliegt būvniecību vispār! Tad nebūs ēnu ekonomikas!
Guntars Vītols24.10.2025.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Šodien par izvēlēm un folija cepurēm. Fundamentāla lieta, par kā izpēti sadotas vairākas Nobela prēmijas ekonomikā. Uzrakstīt par šo mani pamudināja kārtējais čungačanga (skat. attēlā), kas ilustrē to, kāpēc pastāv teiciens - labi nodomi ved uz elli. Tagad atgriezīšot padomjlaika ierobežojumu, cik kvadrātmetru liels mājoklis tev drīkst būt. Viena lieta 199 kvadrātmetri, otra lieta 201. Tur nāk klāt birokrātija.
Kāds mans draugs padomjlaikā laukos uzbūvēja māju. Lai nepārsniegtu kvadratūras ierobežojumu, pagrabu aizbēra ar smiltīm, nodeva māju ekspluatācijā, pēc tam izraka tās smiltis un ierīkoja pirtiņu. Rezultāts jau tika sasniegts iecerētais, tā pirtiņa, tikai birokrātija lika padarboties ar lāpstu - aizrok un atrok bedri. Tagad ievieš to pašu.
Kā rodas folija cepures? Ar labiem nodomiem. To izpētījuši un konstatējuši. Par to vairāki cilvēki saņēmuši Nobeli un miljons dolāru piedevām.
Piemēram, bija tāds Miltons Frīdmans, viens no ievērojamākajiem visu laiku ekonomistiem. Viņš nepārtraukti stāstīja, ka politiskas iniciatīvas jāvērtē nevis pēc skaistiem nodomiem, ar kādām tās virza, bet pēc rezultātiem, kādus var sagaidīt. Bet cilvēki to nesaprot, spītīgi balso par labiem nodomiem.
Piemēram, īres cenu kontrole. Nodoms vienkārši burvīgs - dabūsi lētu mājokli. Nez cik parlamenti noteikuši šādus ierobežojumus, bet rezultāts vienmēr vienāds - lētāku mājokļu paliek mazāk. Šis ir viens no populārākajiem piemēriem, kuru minējuši arī citi Nobela laureāti ekonomikā. Ne tikai Miltons, bet arī tāds Džeimss Bjūkenens, kurš saņēma to miljonu tieši par pētījumu, kā cilvēki pieņem lēmumus ekonomikā un politikā. Par folija cepuri. Nu un vēl par šo folija cepures aspektu runājuši Tomass Sauelss, leģendārais Frīdrihs Hajeks, Viljams Īsterlijs un daudzi daudzi citi.
Bet tas jau neko nemaina. Folija cepures uzvaras gājiens turpinās. Piemēram, alkoholam ir liels akcīzes nodoklis no aizkapa laikiem, reizēm puse no pudeles cenas. Cilvēkiem stāstīja, ka ievieš, lai mazāk dzertu (labais nodoms). Rezultāts ir tikai valsts budžeta pildīšana (faktiskais rezultāts). Dzer uz urrā, un mēs jau esam pasaules vieni no līderiem, ka tik ne rekordisti. Tad ir likuši cietumā par dzeršanu pie stūres, tagad konfiscē auto un tamlīdzīgi. Dzer mazāk? Faktiskais rezultāts ir tas, ka Latvija ir rekordiste sodu cepšanā. Atbrauca futbolisti, sakāvās kā parasti, mēs te izdomājām sodu - ap Pieminekli šādos pasākumos būšot apkārt sēta. Labs nodoms, bet sodīja nezkāpēc mūs, futbolisti sen prom. Forši.
Tad izdomāja, ka regulēs pasaules temperatūru (labais nodoms), un tagad jau maksājam nodokli par CO2 (faktiskais rezultāts). Rīt palielināšot to nodokli, bet pasaules temperatūru tas jau nekustina ne par jotu.
Ko tik visu neizdomā katru gadu. Te nesen stingrāk ierobežoja alko tirgošanas laiku. Alko baigi forša soda pamatošanas tēma. Labais nodoms, kura faktiskais rezultāts ir mazo veikaliņu apkarošana. Lai dzīvo lielveikali!
Ēnu ekonomika, nu moins! Tas vispār labākais sodu pamatojums, superarguments - līmenis Sensejs. Bankomāti, kapu vēstules, deklarācijas, birokrātija. Krāmē tik virsū. Rezultāts - stagnējoša ekonomika, jo citāds rezultāts nemaz nevar būt. Ar tak sen izpētīts un apbalvots ar miljons dolāru prīzi uz degunu.
Tagad kvadratūra uz degunu. Ēnu ekonomikai no tā ne silts, ne auksts. To saku es. Nodoms labs, bet rezultāts tāds, ka nāks klāt tikai birokrātija, kas bremzēs privāto būvniecību. Aizroc pagrabu, atroc pagrabu, tas pats, kas toreiz. Tak vajag aizliegt būvniecību vispār! Tad nebūs ēnu ekonomikas.
Ar sodiem ir tā. Tiem ir efekts, tikai tas efekts ir līdz zināmai robežai. Pēc tam tas ir tikai veids, lai plauktu un zeltu birokrātija, nauda tiktu tērēta, lai atraktu bedri un pēc tam to aizraktu. Rosība ir, bet ekonomika un labklājība no tā nepieaug.
Es piedāvāju beigt tērēt naudu Nobela laureātu prēmēšanai. Vajag to prēmiju novirzīt “Labo nodomu bleķa birojam”.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
