Tak vajag aizliegt būvniecību vispār! Tad nebūs ēnu ekonomikas!
Guntars Vītols24.10.2025.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Šodien par izvēlēm un folija cepurēm. Fundamentāla lieta, par kā izpēti sadotas vairākas Nobela prēmijas ekonomikā. Uzrakstīt par šo mani pamudināja kārtējais čungačanga (skat. attēlā), kas ilustrē to, kāpēc pastāv teiciens - labi nodomi ved uz elli. Tagad atgriezīšot padomjlaika ierobežojumu, cik kvadrātmetru liels mājoklis tev drīkst būt. Viena lieta 199 kvadrātmetri, otra lieta 201. Tur nāk klāt birokrātija.
Kāds mans draugs padomjlaikā laukos uzbūvēja māju. Lai nepārsniegtu kvadratūras ierobežojumu, pagrabu aizbēra ar smiltīm, nodeva māju ekspluatācijā, pēc tam izraka tās smiltis un ierīkoja pirtiņu. Rezultāts jau tika sasniegts iecerētais, tā pirtiņa, tikai birokrātija lika padarboties ar lāpstu - aizrok un atrok bedri. Tagad ievieš to pašu.
Kā rodas folija cepures? Ar labiem nodomiem. To izpētījuši un konstatējuši. Par to vairāki cilvēki saņēmuši Nobeli un miljons dolāru piedevām.
Piemēram, bija tāds Miltons Frīdmans, viens no ievērojamākajiem visu laiku ekonomistiem. Viņš nepārtraukti stāstīja, ka politiskas iniciatīvas jāvērtē nevis pēc skaistiem nodomiem, ar kādām tās virza, bet pēc rezultātiem, kādus var sagaidīt. Bet cilvēki to nesaprot, spītīgi balso par labiem nodomiem.
Piemēram, īres cenu kontrole. Nodoms vienkārši burvīgs - dabūsi lētu mājokli. Nez cik parlamenti noteikuši šādus ierobežojumus, bet rezultāts vienmēr vienāds - lētāku mājokļu paliek mazāk. Šis ir viens no populārākajiem piemēriem, kuru minējuši arī citi Nobela laureāti ekonomikā. Ne tikai Miltons, bet arī tāds Džeimss Bjūkenens, kurš saņēma to miljonu tieši par pētījumu, kā cilvēki pieņem lēmumus ekonomikā un politikā. Par folija cepuri. Nu un vēl par šo folija cepures aspektu runājuši Tomass Sauelss, leģendārais Frīdrihs Hajeks, Viljams Īsterlijs un daudzi daudzi citi.
Bet tas jau neko nemaina. Folija cepures uzvaras gājiens turpinās. Piemēram, alkoholam ir liels akcīzes nodoklis no aizkapa laikiem, reizēm puse no pudeles cenas. Cilvēkiem stāstīja, ka ievieš, lai mazāk dzertu (labais nodoms). Rezultāts ir tikai valsts budžeta pildīšana (faktiskais rezultāts). Dzer uz urrā, un mēs jau esam pasaules vieni no līderiem, ka tik ne rekordisti. Tad ir likuši cietumā par dzeršanu pie stūres, tagad konfiscē auto un tamlīdzīgi. Dzer mazāk? Faktiskais rezultāts ir tas, ka Latvija ir rekordiste sodu cepšanā. Atbrauca futbolisti, sakāvās kā parasti, mēs te izdomājām sodu - ap Pieminekli šādos pasākumos būšot apkārt sēta. Labs nodoms, bet sodīja nezkāpēc mūs, futbolisti sen prom. Forši.
Tad izdomāja, ka regulēs pasaules temperatūru (labais nodoms), un tagad jau maksājam nodokli par CO2 (faktiskais rezultāts). Rīt palielināšot to nodokli, bet pasaules temperatūru tas jau nekustina ne par jotu.
Ko tik visu neizdomā katru gadu. Te nesen stingrāk ierobežoja alko tirgošanas laiku. Alko baigi forša soda pamatošanas tēma. Labais nodoms, kura faktiskais rezultāts ir mazo veikaliņu apkarošana. Lai dzīvo lielveikali!
Ēnu ekonomika, nu moins! Tas vispār labākais sodu pamatojums, superarguments - līmenis Sensejs. Bankomāti, kapu vēstules, deklarācijas, birokrātija. Krāmē tik virsū. Rezultāts - stagnējoša ekonomika, jo citāds rezultāts nemaz nevar būt. Ar tak sen izpētīts un apbalvots ar miljons dolāru prīzi uz degunu.
Tagad kvadratūra uz degunu. Ēnu ekonomikai no tā ne silts, ne auksts. To saku es. Nodoms labs, bet rezultāts tāds, ka nāks klāt tikai birokrātija, kas bremzēs privāto būvniecību. Aizroc pagrabu, atroc pagrabu, tas pats, kas toreiz. Tak vajag aizliegt būvniecību vispār! Tad nebūs ēnu ekonomikas.
Ar sodiem ir tā. Tiem ir efekts, tikai tas efekts ir līdz zināmai robežai. Pēc tam tas ir tikai veids, lai plauktu un zeltu birokrātija, nauda tiktu tērēta, lai atraktu bedri un pēc tam to aizraktu. Rosība ir, bet ekonomika un labklājība no tā nepieaug.
Es piedāvāju beigt tērēt naudu Nobela laureātu prēmēšanai. Vajag to prēmiju novirzīt “Labo nodomu bleķa birojam”.
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
