Taksisti velti noticējuši jaunā Valsts kancelejas direktora publiskajiem solījumiem
PIETIEK10.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Noticot jaunā Valsts kancelejas direktora Mārtiņa Krieviņa publiskajiem apgalvojumiem par gaidāmajiem pārkārtojumiem sabiedrības labā, vairāki desmiti maksātnespējīgā uzņēmuma Baltic Taxi (tagad - Baltijas taksometrs) taksometru vadītāju vērsušies pie viņa ar iesniegumu, sūdzoties par Valsts darba inspekcijas birokrātismu un darbu tikai ar "papīriem". Taču taksometru šoferiem nācies vilties, - jaunais valsts galvenais ierēdnis viņus vienkārši "atfutbolējis": Pietiek šodien publicē taksistu vēstuli un Valsts kancelejas direktora "atbildi".
Taksometru vadītāju kolektīvā sūdzība
Mēs SIA Baltic Taxi, tagad MSIA Baltijas taksometrs, reģ.nr. 40003636861, bijušie taksometru vadītāji griežamies pie Jums ar savām problēmām, kas faktiski ir visas valsts un jo sevišķi valsts pārvaldes problēmas, jo, iespējams dažu ietekmīgu cilvēku iespaidā taksometru pārvadājumu jomā ir virkne nesakārtotu jautājumu, kas dod iespēju krāpt valsti, t.i. nemaksāt nodokļus, krāpt taksometru vadītājus, faktiski tos nostādot vergu lomā, jo taksometru vadītāji strādā vairākas maiņas (24 h) pēc kārtas, bez darba laika uzskaites, nemaksājot darba algu un nemaksājot par taksometru vadītājiem attiecīgus nodokļus. Taksometru vadītājiem nekad nav bijusi iespēja izmantot apmaksātu atvaļinājumu un atpūsties, uzkrāt spēkus turpmākam darbam.
Esam pilnīgi pārliecināti par to, ka atbildīgās valsts institūcijas, kuru pienākums ir uzraudzīt un kontrolēt taksometru pasažieru pārvadājumu jomu, to vienkārši nedara. Par nedarīšanas iemesliem mēs varam tikai minēt.
Valsts darba inspekcijas likuma 3.pantā noteikts, ka Valsts darba inspekcijas funkcija ir valsts uzraudzības un kontroles īstenošana darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā.
Vairākkārtīgi daži no mūsu kolēģiem griezās ar sūdzībām Valsts darba inspekcijā, kurās tika norādīts, ka SIA Baltic Taxi nekad nav veicis darbinieku darba laika uzskaiti, nekad nav iepazīstinājis darbiniekus ar summētā darba laika grafiku, netiek veikta nakts darba, pirmssvētku un svētku dienās nostrādātā darba uzskaite, darbinieki spiesti strādāt 24 stundas diennaktī, darbiniekiem nekad nav izmaksāta darba alga.
Sūdzībās norādījām, ka SIA Baltic Taxi rupji pārkāpj darba likumdošanu, neievērojot darba dienas ilgumu, ar ko rada papildu risku satiksmes drošībai.
Sūdzībās tika lūgts:
1. izdarīt pārbaudi kā SIA Baltic Taxi pilda Darba likumā noteiktās normas un saukt pie atbildības vainīgās personas.
2. noskaidrot, uz kāda pamata SIA Baltic Taxi nav izsniedzis ikmēneša darba algas aprēķinus, nav izsniedzis Darba likuma 128.p. paredzēto aprēķinu un netiek izmaksāta darba alga.
3. saukt pie atbildības SIA Baltic Taxi un tās amatpersonas par sociālā nodokļa nepilnu nomaksu.
4. pārbaudīt un saukt pie atbildības SIA Baltic Taxi par darbinieku nelikumīgu nodarbināšanu ārpus Darba likumā paredzētā laika.
5. pārbaudīt un saukt pie atbildības SIA Baltic Taxi par regulāru darba laika uzskaites pārkāpumiem, t.sk., par to, ka netiek uzskaitīts nakts darbs un svētku dienās, kā arī virsstundu darbs.
Uz mūsu sūdzībām valsts darba inspekcija sniedza rakstiskas atbildes.
16.10.2013. atbildē Oļegam Logunovam Valsts darba inspekcija norādīja, ka pēc SIA Baltic Taxi uzrādītajām darba laika uzskaites tabelēm Rīgas VDI amatpersona dokumentāli nekonstatēja O.Logunova virsstundu darbu un darbu nakts laikā.
VDI, pamatojoties uz SIA Baltic Taxi iesniegtajām darba laika tabelēm, konstatēja, ka O.Logunovs esot strādājis nepilnu darba laiku.
Pēc SIA Baltic Taxi O.Logunova algu saraksta par periodu 2009.gada decembris – 2012.gada augusts, O.Logunovam aprēķināta darba samaksa un tālāk seko darba samaksas izklāsts.
VDI norāda, ka darba devējs nav ievērojis DL 128.p. prasības un ka par konstatētajiem pārkāpumiem pret SIA Baltic Taxi uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.
Atbildes noslēgumā norādīts, ka, ja O.Logunovs nepiekrīt darba devēja veiktajai darba laika uzskaitei un aprēķinātajai un izmaksātajai darba samaksas summai, tad O.Logunova strīds ar darba devēju izšķirams tiesā.
10.07.2015. atbildē Lienei Sondorei Valsts darba inspekcija norādīja, ka ir veikusi pārbaudi SIA un ka RVDI amatpersona pamatojās uz dokumentāri fiksētiem faktiem.
Necitējot visus atbildē norādītos VDI konstatējumus vēršam uzmanību uz raksturīgākajām norādēm šajā atbildē:
- ka atbilstoši SIA iesniegtajai darba laika uzskaites tabelei (seko 54 norādes uz karu atsevišķu mēnesi) Jums, t.i. Lienei Sondorei, ir uzskaitītas kā nu kuro mēnesi cik stundas.
- ka saskaņā ar attiecīgu kases ordera pielikumiem L.Sondore esot parakstījusies par attiecīgas naudas summas saņemšanu.
VDI konstatēja, ka SIA Baltic Taxi nav veicis visu L.Sondorei pienākošos naudas summu izmaksu L.Sondores pēdējā darba tiesisko attiecību dienā. Tādējādi nav ievērotas darba likuma 128.p. prasības.
Tālāk norāda, ka VDI nav konstatējis, ka L.Sondore būtu strādājusi virsstundas un nakts darbu, taču konstatējusi, ka L.Sondore ir strādājusi svētku dienās, tādejādi neievērojot darba likuma 137.p. prasības.
Norāda, ka darba strīdu risināšana ir tiesas kompetence.
Mēs esam sašutuši par tik atbildīgas valsts pārvaldes institūcijas kā Valsts darba inspekcija ierēdņu birokrātisko attieksmi pret darbinieku sūdzībām. Tā vietā, lai veiktu pārbaudes uz vietas, t.i. pārbaudītu, kā tiešām strādā taksometru vadītāji, cik stundas viņi ir nodarbināti, VDI darbinieki paļaujas tikai un vienīgi uz darba devēja iesniegtām papīra lapām.
Mums rodas neizpratne par VDI darbinieku kompetenci, kas sagatavotajās atbildēs norāda – Jūs esat parakstījušies kases orderu pielikumos par darba algas saņemšanu. Jo, ja ir kases orderu pielikumi, tad jābūt arī pašiem kases orderiem, kas nekad nav bijuši un nav uzrādīti nevienā tiesas sēdē.
Vai Valsts pārvaldes iestādes darbinieki nezina, ka skaidras naudas izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta Kases operāciju uzskaites noteikumi nr. 584. Šo noteikumu 15.p. noteikts, kādam ir jābūt kases izdevumu orderim Bez tam VDI pieminētajos kases orderu pielikumos nav norādīts, ka attiecīgais darbinieks ir parakstījies par norādītās summas saņemšanu. Šis fakts ir norādīts arī Augstākās tiesas Senāta Rīcības sēdes 11.06.2014. lēmumā, Lieta Nr. C3143 7012 SKC - 2285/2014, ka no lietai pievienotajiem kases orderu pielikumiem nav saprotams par ko M.Gnēze ir parakstījies.
Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka nekad, ne reizi VDI nav veikusi pārbaudi par to, cik patiesībā ilgst taksometru vadītāju darba maiņa, nekad nav saņemta atbilde par to, kāpēc un uz kāda pamata SIA Baltic Taxi neizmaksā taksometru vadītājiem darba algu un nenodrošina taksometru vadītājus ar ikgadējiem apmaksātiem atvaļinājumiem.
Faktiski šāda taksometru vadītāju paverdzināšana ir klajš cilvēktiesību pārkāpums, jo darba nedēļas ilgums saskaņā ar darba likuma 131.p. 1.d. ir 40 stundas.
Valsts darba inspekcija, savu darbinieku personā neko nav darījusi, lai pārtrauktu nelikumības ne tikai SIA Baltic Taxi, bet arī pārējās SIA, kas nodarbojas ar taksometru pārvadājumiem.
Valsts darba inspekcijas darbinieku nolaidības dēļ ir cietuši darba ņēmēji – taksometru vadītāji un ir būtiski aizskartas viņu tiesiskās, Satversmē aizsargātās tiesības. Tikai VDI darbinieku nolaidības dēļ valsts budžetā netika iemaksāti attiecīgi nodokļi un arī netiek iemaksāti, jo valsts darba inspekcijas darbinieki nespēj pietiekoši kompetenti veikt tiem uzticētās funkcijas un tiek pieļauta krāpšanās ar nodokļu nemaksāšanu ļoti lielos apmēros.
Lūdzam Valsts kancelejas vadītāju, god. M.Krieviņa kungu, savas kompetences ietvaros veikt pārbaudi Valsts darba inspekcijā un izvērtēt šīs institūcijas padarīto darbu lietderību valsts uzticēto pienākumu veikšanā, kā arī valsts darba inspekcijas ierēdņu atbilstību savam amatam.
Ceram uz Jūsu atsaucību un to, ka tiks uzlabots valsts darba inspekcijas darbs un tiks pārtrauktas nelikumības taksometru pārvadājumu jomā.
Lūdzam atbildēt katram no mums, jo mums ir svarīga Jūsu attieksme šajā jautājumā.
Par Valsts darba inspekcijas amatpersonu rīcību
Valsts kancelejā ir saņemta bijušo SIA Baltic Taxi taksometru vadītāju (turpmāk - iesniedzēji) sūdzība, kurā saistībā ar Valsts darba inspekcijas sniegtajām atbildēm lūgts Valsts kancelejai kompetences ietvaros veikt pārbaudi Valsts darba inspekcijā un izvērtēt padarīto darbu lietderību valsts uzticēto pienākumu veikšanā, kā arī Valsts darba inspekcijas ierēdņu atbilstību ieņemamajam amatam.
Atbildot uz iesniedzēju sūdzību, Valsts kanceleja sniedz šādu skaidrojumu.
Valsts darba inspekcijas likuma 2. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Valsts darba inspekcija ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Atbilstoši Valsts darba inspekcijas likuma 6. panta otrajai daļai Valsts darba inspekcijas direktors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Valsts darba inspekciju, kā arī veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. panta pirmo daļu tiešās pārvaldes iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.
No sūdzības izriet, ka iesniedzēji ir neapmierināti ar Valsts darba inspekcijas amatpersonu rīcību, neveicot vispusīgāku, pilnīgāku un objektīvāku lietas apstākļu pārbaudi par SIA Baltic Taxi darbību, bet formāli sniedzot atbildi par veiktās pārbaudes rezultātiem. Iesniedzēju sūdzībai pievienotas Valsts darba inspekcijas Rīgas rajona sektora vadītāja un Pārdaugavas sektora vadītāja pienākumu izpildītājas sniegtās atbildes. Līdz ar to secināms, ka iesniedzēji sūdzas par Valsts darba inspekcijas amatpersonu faktisko rīcību, sniedzot atbildi uz viņu iesniegumiem.
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas likuma 13. panta pirmo daļu Valsts darba inspekcijas amatpersonas faktisko rīcību var apstrīdēt Valsts darba inspekcijas direktoram. Valsts darba inspekcijas direktora izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kā arī lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kartībā. Ņemot vērā, ka iestāde darbojas normatīvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, Valsts kanceleja nav iestāde, kurā apstrīdama Valsts darba inspekcijas amatpersonu faktiskā rīcība vai izdotie administratīvie akti. Iesniedzēji Valsts darba inspekcijas amatpersonu faktisko rīcību ir tiesīgi apstrīdēt Valsts darba inspekcijas direktoram, kurš atbild par iestādes darba lietderību un tiesiskumu.
Informējam, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 91. panta ceturto daļu privātpersona iestādes faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu. Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmā daļa nosaka, ka administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, — viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
Vienlaikus Valsts kanceleja aicina Valsts darba inspekciju savā darbībā ievērot labas pārvaldības principus, kas ietver ne vien iestādes pienākumu rīkoties atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, bet arī pastāvīgi uzlabot personai sniegto pakalpojumu kvalitāti, ievērojot, ka valsts pārvalde kalpo iedzīvotājiem.
Cieņā Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš
Foto no kuldiga.pilseta24.lv
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
