Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju vietā nāk citi. Tas attiecas arī uz ēnu ekonomikas apkarošanu, ko daudzas politiķu paaudzes ir solījušas, sastādot garākus un vēl garākus ēnu ekonomikas apkarošanas plānus un stratēģijas ar apskaužamu regularitāti. Bet, ja mēs paklausāmies akadēmiskos ekspertus, piemēram no Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā, kuri savās aprēķinu metodikās izmanto pieredzi arī no citām Eiropas valstīm, tad tikpat regulāri secinām, ka ēnu ekonomika zeļ un plaukst.

Viens no kliedzošākajiem piemēriem ir ēnu ekonomikas apmērs jomā, kuru kādreiz saucām tikai par taksometru sektoru, bet kurš jau vairākus gadus ietver gan tradicionālos taksometrus jeb dzeltenos numurus, gan arī pakalpojumu sniedzējus, kuri izmanto parastas vieglās automašīnas jeb tā sauktos baltos numurus. Kopumā šis pasažieru pārvadājumu sektors beidzamajos gados atradies zem visai liela likumdošanas izmaiņu spiediena. Bet nepamet sajūta, ka joprojām centrālais jautājums ir – kur ir rezultāti? Un rezultāti tieši attiecībā uz ēnu ekonomikas samazinājumu un lielāku nomaksāto nodokļu apjomu.

Droši vien daudzi no mūsu laikabiedriem sirdī klusi teiks – kāda starpība, ir nomaksāti nodokļi par autovadītājiem vai nav, jo galvenais, ka es varu saņemt šo pakalpojumu pietiekami lēti. Tajā pašā laikā valdība ir regulāri uzsvērusi nepieciešamību par katru darba ņēmēju nomaksāt pirmām kārtām tā sauktos sociālos nodokļus – gan par veselības aprūpes pakalpojumiem, gan par pensijas un bezdarba apdrošināšanu.

Kas ir vēl svarīgāk, arī pašā taksometru pakalpojumu sniedzēju sektorā jau ļoti skaļi dzirdama apņēmība cīnīties pret ēnu ekonomiku savā sektorā. Būsim atklāti – faktiski piespiest valdību beidzot pa īstam iesaistīties cīņā pret ēnu ekonomiku.

Lielākie taksometru zīmoli “Baltic Taxi” un “RedCab” gandrīz vienīgie ir kā pēdējie mohikāņi, kas no klasisko taksometru vidus maksā nodokļus, bet tagad ar COVID-19 radītajām grūtībām ielās redzami reti.

Domāju, nekļūdīšos ne cik, ja minēšu, ka gandrīz neviens no mums nezina, ar ko Latvija ir unikāla visā Eiropas Savienībā – ar to, ka Latvijā sociāli apdrošinātas ir nevis personas, proti, taksometru šoferi, bet gan taksometru firmu rīcībā esošās automašīnas.

Jā, Latvija ir paradoksu zeme, un pie mums taksometru pakalpojumu sniegšanā lietotās automašīnas tiek sociāli apdrošinātas, tātad drīkstēs iet pensijā un saņemt labu veselības apdrošināšanu! Ja kāds no jums padomāja, ka šis ir slikts joks, tā nav. Tas ir Latvijas likumdošanā spēkā esošs regulējums. Nav jābūt lielam gaišreģim, lai saprastu, ka šis regulējums ir diezgan dīvains un faktiski jāatzīst par bankrotējušu.

Par to varējām pārliecināties pirms aptuveni mēneša, kad Labklājības ministrija valdībā iesniedza ziņojumu ar informāciju par to, cik daudz nodokļu ir nomaksāti, tostarp īpaši sociālais nodoklis, pēdējo gadu laikā taksometru sektorā. Summas ir ļoti niecīgas, un to apjoms faktiski nepieaug. Tas liek uzdot jautājumu, vai nodokļu režīms ir adekvāts.

Kad valdība un politiķi šogad intensīvi diskutēja par tā dēvētā mikronodokļu režīma maiņu, par citiem nodokļu maksāšanas režīmiem, būtu piemērots brīdis apspriest arī jēgpilnas izmaiņas nodokļu likumos, kas attiecas uz pasažieru pārvadājumu jeb taksometru sektoru.

Finanšu ministrija, kuras viena no atbildībām ir organizēt un vadīt cīņu pret ēnu ekonomiku, cerams, varētu šādu uzdevumu ne tikai iekļaut savā darba plānā, bet patiešām veltīt uzmanību un rūpes, lai arī taksometru sektors beidzot izkļūtu no grāvja un izbrauktu uz lielā ceļa.

Iesaku visiem interesentiem izdarīt pavisam vienkāršu eksperimentu, – savā tālrunī salīdzināt cenas, kādas uzrādās tajās abās platformās, kuras šobrīd Latvijā darbojas pasažieru pārvadāšanā – platformā “Bolt” un “Yandex”. Šo vienkāršo eksperimentu, visticamāk, daudzi no mums veic savās ikdienas gaitās un, manuprāt, noteikti ievērojuši, ka vienā no šīm platformām cena var būt pat līdz trešdaļai zemāka nekā otrā platformā.

Varbūt ir tūkstoš iemesli, kāpēc iespējama tik liela cenu atšķirība, bet pirmais, kas nāk prātā – tātad šoferi, kas izmanto vienas platformas pakalpojumus, nemaksā gandrīz nekādus nodokļus vai maksā tos ļoti mazā apjomā.

Šajā ziņā lielāku uzmanību mēs varētu sagaidīt gan no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kuram nodokļu nomaksas kontroles funkcijas uzticētas ar likumu, gan arī no Rīgas domes Satiksmes departamenta kontroles dienesta, kura uzdevumos arī ietilpst pārraudzīt pakalpojumu kvalitāti Rīgā.

Ja kāda no šīm cienījamajām institūcijām veltītu pavisam nedaudz nodokļu maksātāju naudas un samaksātu par braucienu, pieņemsim, no Rīgas centra līdz Juglas slimnīcai, izmantojot gan “Bolt”, gan “Yandex” piedāvāto pakalpojumu, rastos iemesls salīdzināt pakalpojumu cenas un uzdot attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem jautājumu – nodokļi ir nomaksāti vai tomēr nav, šoferi ir sociāli apdrošināti vai tas “piemirsies”?

Pirms pusotra gada, šai valdībai stājoties amatā, gan ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs, gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits enerģiski un dedzīgi solīja un aicināja sakārtot taksometru sektoru gan pie lidostas Rīga, gan attiecībā uz apšaubāmas kvalitātes pakalpojumu sniedzēju darbošanos.

Pusotrs gads var būt ilgs vai neilgs laiks, bet manis aprakstītajā aspektā uzlabojumu faktiski nav, un to melns uz balta savā ziņojumā valdībai atzina arī Labklājības ministrija. Varbūt ir mainījušas politiskās prioritātes, vairs nav laika “ķēpāties” ar taksometriem, varbūt politiķu uzdevumi nav pietiekami labi izskaidroti ierēdņiem, varbūt ir vēl daudz citu iemelsu, kāpēc kaut kas nenotiek, bet mums kā pakalpojumu lietotājiem un arī kā valsts budžeta finansēto pakalpojumu lietotājiem ir svarīgi apkarot ēnu ekonomiku un palielināt nomaksātos nodokļus.

Es vairāk nekā labi apzinos: daudzi var vīpsnāt, ka aģitēju par lielāku nodokļu nomaksu. Bet esmu pārliecināta, ka ikvienam no mums ir zināms tolerances līmenis pret ēnu ekonomikas apjomu, taču taksometru sektorā šis apjoms ir pārāk liels. Tas atrodas krīzē, un situācija ir jāmaina.

Novērtē šo rakstu:

19
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...