Tam pūķim ir daudz galvu: dažas pārdomas par ieslodzīto apmaiņu starp Krieviju un Rietumiem

Putins, sarkanais celiņš un puķes

Vladimirs Putins ar puķēm rokās sagaidīja krievu “nelegāļu” ģimeni pie lidmašīnas trapa un sirsnīgi apkampa spiegus, kuru bērni tikai nesen uzzināja, ka ir krievi. Krievijā atgriezās astoņas personas: hakeris, kontrabandists, spiegi un profesionāls slepkava – FSB virsnieks Vadims Krasikovs, kurš apmaiņas brīdī bija apģērbts atbilstoši pašlaik valdošajai kultūrai Krievijā – Adidas sporta jakā ar trim svītrām un beisbola cepurē.

2019. gadā Berlīnē Krasikovs nogalināja čečenu komandieri Zelimhanu Kangašvili. Krasikovu pieķēra brīdī, kad viņš slēpa parūku un velosipēdu… Vācijā šo gadījumu nosauca par valsts terorisma aktu. Krievija ir valsts – terorists. Kā teroristi rīkojas, lai panāktu savu? Sagrābj ķīlniekus. Ja fašistiskā Krievija centās atgūt hakerus, spiegus un slepkavu, tad Rietumi  – žurnālistus, cilvēktiesību aktīvistus un politieslodzītos. Apkampjoties ar Putinu pie lidmašīnas trapa, Krasikovs teica, ka esot noilgojies, satikās draugi…

Putins glābj slepkavas ne jau humānisma dēļ, bet gan po poņaķijam (vadoties pēc prinicpiem): ir jānodemostrē visiem – krievi slepkavos visur, kur gribēs, pat Berlīnē, un tiks izpestīti.  Turklāt Krasikovs bija FSB virsnieks, kurš ir atradies tuvu Putina orbītai. Viņa kāzās piedalījās FSO (Putina apsardze) cilvēki. Krasikovs bija stāstījis, ka ir personīgi pazīstams ar Putinu, esot kopā praktizējušies šaušanā. Izskan vēl dažādas versijas par Putina oponentu slepkavībām, kuras Krasikovs, iespējams, ir izdarījis Krievijas iekšienē. Varbūt kādreiz iegūsim pilnu sarakstu. Krasikovs Vācijas cietumā esot klusējis un Putina noslēpumus neesot izdevis. Tāpēc tika sagaidīts ar puķēm un vadoņa apkampienu.

Indivīds kā maznozīmīga skrūvīte fašisma aparātā

Sarunas par ieslodzīto apmaiņu noritēja jau labu laiku – tās sākās, kad vēl bija dzīvs Aleksejs Navaļnijs, kuru bija paredzēts apmainīt ar Krasikovu. Var pieņemt, ka Navaļniju nogalināja īsi pirms apmaiņas, jo viņš bija tik spēcīga personība, ka sagādātu Putinam galvassāpes, arī atrazdamies ārpus Krievijas. Iļjam Jašinam un Vladimiram  Kara Murzam nav tādas politiskās jaudas un ietekmes, viņus varēja atdot.

Putins zināja, ka Rietumi ir gatavi atdot Krasikovu, Navaļņija vairs nebija, atlika tikai salasīt viņa vietā citus. Krievijas diversantiem šis notikums ir svētku diena, jo viņi var slepkavot, paļaujoties, ka Putina vīri vajadzības gadījumā sagrābs nākamos ķīlniekus, kurus tad varēs apmainīt. Šis ir teroristu darbības modelis.

Pēc Navaļnija nāves Rietumos vēlme izdarīt apmaiņu atdzisa, jo atdot slepkavu Krasikovu nozīmēja stiprināt Putina bandu. Tāpēc krievi gāja tālāk un ar Lukašenkas rokām par ķīlnieku sagrāba Vācijas pilsoni, kuram piesprieda nāves sodu. Vācijā rūp cilvēka dzīvība atšķirībā no Krievijas, kur indivīds ir maznozīmīga skrūvīte fašisma aparātā. Kanclers Olafs Šolcs nevarēja atstāt Vācijas pilsoni nogalināšanai, tāpēc iesaistījās un kļuva par vienu no apmaiņas virzītājspēkiem līdztekus ASV.

Prieks un nepatika

No vienas puses, ir prieks, ka cilvēks, kuru pazīstu personīgi – Vladimirs Kara Murza ir izglābies dzīvs (viņu indēja divas reizes) un nokļuvis brīvībā, no otras – zināmu nepatiku sagādāja atbrīvotās trijotnes teiktais preses konferencē. Andrejs Pivovarovs runāja par nepieciešamību mīkstināt sankcijas pret Krievijas “vienkāršajiem iedzīvotājiem” un “kalibrēt” tās pret atsevišķām personām. Šo esam jau dzirdējuši, tā ir veca plate, kuru, likās, vairs nedzirdēsim. Pivovarovs aicināja “mazināt spiedienu uz cilvēkiem”, dot studentu vīzas utt.

Nē, draugi, no Mordoras tek inde, un drīzāk ir jāceļ siena un grāvis, lai to apturētu, nevis jāveido jaunas spraugas. Pietiek jau, ka Viktors Orbāns ver ES durvis un aicina “draugus” no Krievijas un Baltkrievijas. GRU virsnieki droši vien tagad uzsauc tostus par Orbāna veselību.

Kara Murzas optimisms

Cienu Vladimiru Kara Murzu par drosmi, viņš nosēdēja vieninieka kamerā desmit mēnešus (gandrīz pusi no ieslodzījuma laika), tas ir spīdzinoši. Vai esat gatavi sēdēt cietumā pārliecības dēļ? Bet manī nav viņa optimisma par Krieviju.

Savukārt Iļjam Jašinam, kurš teica, ka ukraiņiem esot jāsēžas pie sarunu galda ar krieviem, būtu jāpaklusē par to, kas ukraiņiem būtu, vai nebūtu jādara. Esmu ievērojis, ka lielākā daļa krievu opozicionāru ir sevi disciplinējuši kopš 2022. gada, un ir uzmanīgi tajā, ko runā par Ukrainu. Bet ir daži, kas turpina īstenot “moskovskije ponti” (nav tulkojams, ja nu tikai kā “maskaviešu izlēcieni vai izgājieni”), kā to reiz definēja Igaunijā dzīvojošais Artjoms Troickis.  

Kara Murza teica, ka nevajagot ticēt Kremļa propagandai, ka Krievijā visi atbalsta Putinu. Nevajagot jaukt Kremli un Putinu ar Krieviju. Kara Murza šādi runā jau sen, šajā ziņā viņš ir konsekvents, bet vai tā ir patiesība? Līdzīgus teikumus par lielo, klusējošo opozīciju viņš teica demokrātisko krievu forumā, kas pirms vairākiem gadiem notika netālu no Viļņas; toreiz cēlu roku, lai iebilstu. Ja būtu ticis pie vārda, tad teiktu aptuveni šo: “Vladimir, ja es ticēšu Tev, tad nevaru ticēt savām acīm, ar kurām redzu arvien lielāku Putina slavinātāju pulku Krievijā.”

Pie vārda tika žurnāliste Jevgēņija Albaca, kura visai dusmīgi sarāja Vladimiru Kara Murzu par pārlieko optimismu un teica aptuveni sekojošo: “Mēs esam pakāsuši Krieviju!” Bija vēl asāk, es te cenzēju sevi. Esmu salīdzinoši daudz komunicējis ar demokrātiski domājošiem Krievijas pilsoņiem, un parasti viņi runā optimistiski par Krievijas iespējamo demokratizāciju. Ja tu dzīvo Maskavā, esi ieguvis labu izglītību, esi daudzkārt bijis Rietumos un ikdienā pārsvarā komunicē ar sev līdzīgiem, tad var likties, ka tavs informācijas burbulis sasniedz arī Kamčatku, bet tā nav.

Jašina burbulis

Iļja Jašins ir saucis Putinu par kara noziedznieku; ir teicis, ka Putina īstenotais karš Ukrainā ir noziedzīgs. Tik tālu labi. Tomēr acīs krīt problēmas pārlieku sašaurināšana ar Putina personību. Pirmajā individuālajā video raidījumā pēc atbrīvošanas Jašins teica: “Putina karš ar Ukrainu ir daļa no lielas, globālas pretstāves, kas notiek cilvēces civilizācijā. Tā ir tirānijas un brīvības pretstāve.”

Jašins turpināja: “Diemžēl Valdimirs Putins, kurš karo ļaunuma pusē, tumsonības pusē, tirānijas pusē, ir tā visa simbols. Vladimirs Putins ir novilcis frontes līniju, ar asinīm ir novilcis frontes līniju caur Ukrainu, ir to padarījis ukraiņu tautu par šīs agresijas upuri.” “Uzskatu, ka Ukrainas izglābšana no Putina ir pareiza no pragmatiska un morāla viedokļa.”[1] 

Iztēlojos multeni, kurā Putins viens pats skrien pa Ukrainu un velk frontes līniju, tad ielec lidojošā helikopterā, ienirst Dņeprā un iznirst ar ložmetēju rokās. Viens pats skrien, lādē, šauj un rok tranšejas…” Tas nozīmē, ka atbildēs par karu arī tikai viņš? Pārējie noziedznieki būvēs brīnišķīgo, brīvo nākotnes Krieviju?

Līdzīgi Iļja Jašins izsakās arī par Krievijas iekšējām problēmām. Viņš preses konferencē pēc apmaiņas teica, ka darīs visu kā politiķis, lai Putins tiktu atcelts no varas un Krievija būtu demokrātiska valsts. Viss Krievijas ļaunums tiek uzkrauts gandrīz VIENAM vienīgam Putinam. No tā izriet, ka risinājums arī būs VIENS cilvēks – demokrātisks, godīgs, likumam paklausīgs utt. Tiešām? Un kā ar pārējiem? Ja nomainīs valsts vadītāju, viņi visi sāks domāt demokrātiski un būs aktīvi likuma varas atbalstītāji?

Tam pūķim ir daudz galvu

Pianists Pāvels Kušnirs tika notiesāts un ieslodzīts par nelielu pretkara video, kuru, iespējams, noskatījās viņa 5 (!) sekotāji sociālajā platformā. Viņš nomira ieslodzījumā Krievijā pavisam nesen, 27. jūlijā pēc piecām sausā badastreika dienām. Krievijā ir arī tādi cilvēki, bet viņu ir maz.

Pāvelam bija 39 gadi, viņš bija godīgs, vienkāršs, atvērts cilvēks, kurā bija saglabājies morālais kodols, kas neļāva klusēt par Krievijas fašistisko režīmu. Viņam apkārt bija cilvēki, kuri ir līdzvainīgi talantīgā pianista nāvē. Kurš viņu notiesāja, kurš ziņoja par video? Ne jau Putins Putinam ziņoja.

Nedaudz atkārtošos, jo nevaru nereaģēt uz nesen teikto preses konferencē. Esmu jau iepriekš par to rakstījis, ka ir “kolektīvais Putins”, kurš sastāv no desmitiem miljonu Krievijas pilsoņiem Pienāk arvien jaunas ziņas par azoviešu spīdzināšanu Krievijā; drosmīgie karavīri tiek mocīti par to, ka izvēlējās aizstāvēt savu valsti. Vai Putins pats viņus spīdzina, vai tomēr tā ir sistēma, kas pastāv Krievijas ieslodzījuma vietās, kur spīdzināšana ir uzlikta uz rūpnieciskām sliedēm? Ir daudz cilvēku, kuri spīdzina un ir mierā ar tādu sistēmu.

Miljoniem krievu strādā valsts un pašvaldības institūcijās, FSB, SVR, GRU, FSO un nēsā uzplečus Nacionālajā gvardē, armijā, flotē, policijā; strādā ieroču un munīcijas rūpnīcās, šuj formas kareivjiem, kuri nogalina ukraiņus; tērē naudu, ko saņēma kā kompensāciju par tuvinieka bojāeju Ukrainā; saņem algu par algotņa līgumu; piegādā pārtiku krievu kareivjiem, kuri nogalina ukraiņus; strādā naftas pārstrādes rūpnīcās, kuras piegādā degvielu Krievijas armijai, kura nogalina ukraiņus; strādā valsts propagandas “medijos”, kuri dveš naidu pret ukraiņiem un kūda uz karu; strādā reģionālajos parlamentos un valdībās, kurās dominē Putinu balstošā “Vienotā Krievija”… Šo sarakstu varētu turpināt, bet secinājums ir vienkāršs – viņu ir daudz.

Ļoti gribas caru un ļoti negribas atbildību

Kādā starptautiskā seminārā kārtējo reizi krievu optimisti – opozīcijas politiķi – runāja saulainus vārdus par to, kā Krievijā tūlīt, tūlīt viss izmainīsies. Pēc viņiem runāja Levadas centra sociologs Levinsons. Sirmais vīrs reaģēja uz optimistu runām un teica, ka nav jau viss tik rožaini. Viņš atgādināja, ka PSRS laikos Mihailam Gorbačovam sākumā popularitātes reitings bija 85%, tad arī Jeļcinam - 85%, un tagad Putinam arī 85%.

Cita lieta, ka, kā tikko cars krīt, tā tie paši slavinātāji saskrien un spārda viņu. Pēc sociologa Levinsona vārdiem, lielais atbalsts katram caram kaut ko liecina par Krievijas kultūru un tās iedzīvotājiem. Pat, ja reālais atbalsts Putinam ir mazāks, tomēr redzam desmitiem miljonu krievu, kuri skatās vadonim mutē vai vismaz ir gatavi pievērt acis uz to, ka kaimiņu iesēdināja cietumā par tīkšķa pielikšanu kādam pretkara ierakstam sociālajā platformā.

Kara Murza preses konferencē atgādināja, ka gan cariskā Krievija, gan PSRS sabruka negaidīti – trīs dienās. Jā, tas bija strauji, bet ir jautājums – cik lielā mērā Ļeņins un Staļins atšķīrās no Krievijas seno laiku valdniekiem? Vai impēriskā doma ir zudusi?

Var jau mainīt fasādi un nosaukumus, bet vai saturs būtiski mainījās? Kad lasīju izcilā sovietologa Ričarda Paipsa grāmatu “Russian Conservatism and it’s Critics”, biju pārsteigts, cik ļoti Putina varas sistēma ir līdzīga caru valdīšanas manierei 17. un 18. gs. Krievijā. Toreiz konstatēju, ka varētu nomainīt  cara un tuvākā loka cilvēku vārdus ar Putinu un viņa “uzticības loku” un tik daudz kas sakristu! Visi PSRS vadoņi bija kā cari, tikai ar atšķirību, ka nevarēja dēliem valdīšanu nodot.

Pārmaiņas atkal var notikt strauji, bet cik dziļas un paliekošas tās būs? Krievija ir visai specifiska, tur nav arī īsti Āzijas despotisma, jo Krievijā ir bardaks un zagšana pat pie autoritāriem un totalitāriem līderiem.

 Nobeigumā

No Krievijas vēstures zinām, ka viss var izmainīties tiešām strauji, bet var arī būt stagnācijas gadi. Kurš scenārijs piepildīsies? Man personīgi vairs nav vēlmes koncentrēties uz to, kad un vai Krievijā notiks pārmaiņas. Ir teiciens, ka, lai tās piedzīvotu, ir jādzīvo ilgi. Turpināšu pētīt Krieviju un tās ārpolitiku, bet būtiskām (ne virspusējām) pārmaiņām ticēšu, ja redzēšu.

Ja kas arī palīdzēja sasniegt pārmaiņas Krievijā – kaut vai uz neilgu laiku –, tas bija Aukstais karš, kurā komunisti zaudēja. Tomēr pārmaiņas nebija tik dziļas, lai tiktu īstenota patiesa, plaša un dziļa de-sovietizācija un de-imperializācija. Vai tā vispār ir iespējama bez sakāves karā?

Šodien zināmā mērā atkal norit Aukstais karš, bet ne pilnā mērā, jo Rietumos trūkst vienotības un izlēmības. Mums blakus ir barbariska valsts, un ir jādomā nevis par sankciju mīkstināšanu, bet par ātru aizsardzības līnijas izbūvi.

[1] Илья Яшин снова в прямом эфире! Новые подробности обмена, война в Украине, спасение политзеков. https://www.youtube.com/watch?v=8SjuTmGL1LI

Pārpublicēts no latvijasdrosiba.lv

Novērtē šo rakstu: