Tante laukos tāpat izaudzēs savu kartupeli, izdzīvos un skatīsies televizorā, kā Nirnbergā norit prāva pret mūsu komuņakām
Guntars Vītols31.08.2025.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Vai brīvā idealizētā tirgū, kur vienīgais arguments ir ekonomikas optimāla funkcionēšana, ir vajadzīga imigrācijas ierobežošana? Vai ir kāds iemesls noteikt tarifus? Nē, nav. Ne viens, ne otrs. Un tās ir saistītas lietas.
Simt gadus atpakaļ ASV nekādu imigrācijas ierobežojumu nebija. Ņem čumodānu un brauc. Nav neviena vēsturnieka, kurš teiktu, ka tas bija slikti.
Kas notika, kāpēc tagad ir slikti? Izcilais ekonomists Miltons Frīdmens to skaidroja šādi. Atšķirība ir tajā, vai tev ir pabalstu atbalstu sistēma vai nav. Ja nav (un 100 gadus atpakaļ nebija), tad cilvēki brauc tikai strādāt, un tas ir labi. Tas ceļ ekonomiku. Bet tagad tādas socsistēmas ir daudzviet, un tad daudz imigrantu brauc saņemt pabalstus un gremdē ekonomiku.
Kur ES ir visvairāk problēmu ar imigrantiem? Bagātajās valstīs, kur devīgi pabalsti.
Kāds tam sakars ar tarifiem jeb muitas nodokli? Tāds, ka var jau nekur neimigrēt, bet strādāt kaut kur Indijā un preces pārdot uz ASV. Tā jau arī tas darbojas. Var tas indietis braukt uz ASV, strādāt tur, vai strādāt savās mājās un produktu šeptēt uz ASV.
Latvijā, kur attieksme pret imigrāciju ir noraidoša, šāds modelis uzrunā. Aliekspress cilvēki naski pērk viskautko, bet pie sevis Latvijā tos ražotājus boltistus negrib redzēt.
Problēma ir tā, ka, ja pats strādāt negribi un negribi arī tos imigrantus, bet tikai pirkt aļikā, tad pamazām beidzas nauda pabalstiem atbalstiem un „bezmaksas” veselībai. Socsistēmai. To taču uztur no algu nodokļiem. Ja teorētiski kancelē pensijas un valsts finansētu veselības sistēmu, visu pārējo „man pienākas”, tad var jautājumu par imigrāciju slēgt. Un viņi nemaz te nebrauks.
Redz, reālajā pasaulē neviens netiecas uz maksimāli efektīvu globālu ekonomiku, bet vēlas maksimālo labumu sev, savai valstij. ASV saka tā - vai nu strādā Indijā un mēs pērkam tavu produktu, vai nu brauc strādāt pie mums. Atšķirība? A no kurienes tad pabalsti atbalsti arī ASV? Ja strādāsi Indijā, tad nodokļus maksāsi tur, bet mums kukiša. Tāpēc ASV uzliek tarifu, kas pilda ASV budžetu, ja tu strādā no Indijas. Jā, tarifs uz savu iedzīvotāju rēķina, a ko jūs domājāt? Ja tu pērc lētāku preci no indieša, tas ir tas pats, kas pirkt preci no vietējā, kurš nemaksā nodokļus - arī tad prece būs lētāk. Bet pabalsti atbalsti jāmaksā tāpat - finanses ir no kaut kurienes jāpaņem, un tarifs ir viens tāds veids.
Labās ziņas ir tādas, ka ir viens izņēmums, un tā ir Latvija. Imigrantus bāliņš negrib. Trampa tarifus apspļauda, arī slikti. Aliekspress vēl slēdzas iekšā, lētas trusenes nebeidzas. Nodokļus maksāt negribam, pabalsti ar’ vēl turas. Latvijā viss ir labi. Valsts turas uz ikdienas burkšķa X-ā un aizņemtas naudas. Kamēr to vēl dod.
Kad nedos, nekas traģisks ar’ nenotiks. Liekēžiem gan nebūs pabalstu, un par velti tevi neviens neārstēs, tā arī visa atšķirība. Tante laukos tāpat izaudzēs savu kartupeli, izdzīvos un skatīsies televizorā, kā Nirnbergā norit prāva pret mūsu komuņakām.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
