Iesaki rakstu: 
Tā, noguruši no savu mazo pasaules izzinātāju simts jautājumiem, dažkārt atbild drusku aizkaitināti vecāki. Nav pedagoģiski, bet ir saprotami. Taču šāda maniere ir pilnīgi nepieņemama, kad runa ir par varas pārstāvju saziņu ar sabiedrību, kura viņus uztur.
Kā Latvija izrāpsies no Rail Baltica izraktās bedres? Nu, mēs te mazliet paspēlēsimies kazakos-laupītājos/ašeradenos-briškenos, bet jūsu misija ir maksāt nodokļus, nevis spriest par to tērēšanu.
Kā mainīsies nodokļu sistēma? Zinām, bet neteiksim. Lieki satraukumi elektorātam pirms vēlēšanām nav vajadzīgi. Parunāsim par to, kas ir aģitācija, kas ir debates un vienosimies, ka ne viens, ne otrs nedrīkst notikt krieviski. Šī tēma ir aizraujoša un motivējoša!
Vai valdošās partijas līderis, kas allaž gatavs kandidēt (uz Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisijas komisāra amatu, NATO, ANO, - jebkur), ir vai nav likumpārkāpējs un budžeta naudas šķērdētājs? Kāpēc jums tas būtu jāzina?! Uzliekam dienesta pārbaudes komisijas gala ziņojumam ierobežotas pieejamības statusu, un miers. Kā pamatojums piesaukts Informācijas atklātības likuma 6. pants, lai izklausās nopietnāk. Taču šis pants nosaka to, ka iestādei ir tādas tiesības, nevis jebkā pamato, kāpēc vēlētājiem būtu jābalso par “kaķi maisā”. Tāpēc, ka tāpēc.
Taču “augstākā pilotāža” šajos vingrinājumos neapšaubāmi saskatāma jautājumā par to, vai 2014.gada Saeimas vēlēšanās notika mēģinājums ietekmēt rezultātu, izdarot spiedienu uz IT sistēmu uzturētāju.
Prokuratūras preses dienests nāca klajā ar relīzi “Prokuratūrā pabeigta Valsts prezidenta uzdevumā uzsāktā pārbaude”. No tās mēs uzzinām, ka “netika iegūtas ziņas par to, ka 2014.gada Saeimas vēlēšanu rezultātus būtu bijis iespējams ietekmēt, iejaucoties informācijas sistēmu darbībā.”
Tāpat tiek apgalvots, ka “konstatēts, ka 2022.gadā Satversmes aizsardzības biroja rīcībā nonāca informācija par faktiem, kuri tika minēti Latvijas Televīzijas 2024.gada 24.aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?".
Kāpēc tāda iestāde kā Ģenerālprokuratūra ar sabiedrību runā rēbusos? Vai šajās vārdu mežģīnēs paslēpts kāds slepens “mesidžs” par savas neatkarības un iespēju robežām? Un ko tad īsti pārbaudīja – eventuālo ietekmēšanu vai tikai to – bija vai nebija šāds ziņojums? Un kāpēc virsrakstā izbīdīts valsts prezidents? Vai tad prokuratūrai pēc savas iniciatīvas nebūtu jāizmeklē šāds noziegums, turklāt pēc būtības, nevis VP uzdevumā iezīmētajās robežās? Un kas tie par faktiem, kas atklājušies 2022.gadā? Kāpēc tautai tie nav jāzina? Tāpēc, ka tāpēc? Vai prokuratūra neizskatās pēc tā putna, kas stresainās situācijās bāž galvu smiltīs, nevis pēc neatkarīgas institūcijas tiesiskuma sardzē?
Seko mums 
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
