Iesaki rakstu: 
Tā, noguruši no savu mazo pasaules izzinātāju simts jautājumiem, dažkārt atbild drusku aizkaitināti vecāki. Nav pedagoģiski, bet ir saprotami. Taču šāda maniere ir pilnīgi nepieņemama, kad runa ir par varas pārstāvju saziņu ar sabiedrību, kura viņus uztur.
Kā Latvija izrāpsies no Rail Baltica izraktās bedres? Nu, mēs te mazliet paspēlēsimies kazakos-laupītājos/ašeradenos-briškenos, bet jūsu misija ir maksāt nodokļus, nevis spriest par to tērēšanu.
Kā mainīsies nodokļu sistēma? Zinām, bet neteiksim. Lieki satraukumi elektorātam pirms vēlēšanām nav vajadzīgi. Parunāsim par to, kas ir aģitācija, kas ir debates un vienosimies, ka ne viens, ne otrs nedrīkst notikt krieviski. Šī tēma ir aizraujoša un motivējoša!
Vai valdošās partijas līderis, kas allaž gatavs kandidēt (uz Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisijas komisāra amatu, NATO, ANO, - jebkur), ir vai nav likumpārkāpējs un budžeta naudas šķērdētājs? Kāpēc jums tas būtu jāzina?! Uzliekam dienesta pārbaudes komisijas gala ziņojumam ierobežotas pieejamības statusu, un miers. Kā pamatojums piesaukts Informācijas atklātības likuma 6. pants, lai izklausās nopietnāk. Taču šis pants nosaka to, ka iestādei ir tādas tiesības, nevis jebkā pamato, kāpēc vēlētājiem būtu jābalso par “kaķi maisā”. Tāpēc, ka tāpēc.
Taču “augstākā pilotāža” šajos vingrinājumos neapšaubāmi saskatāma jautājumā par to, vai 2014.gada Saeimas vēlēšanās notika mēģinājums ietekmēt rezultātu, izdarot spiedienu uz IT sistēmu uzturētāju.
Prokuratūras preses dienests nāca klajā ar relīzi “Prokuratūrā pabeigta Valsts prezidenta uzdevumā uzsāktā pārbaude”. No tās mēs uzzinām, ka “netika iegūtas ziņas par to, ka 2014.gada Saeimas vēlēšanu rezultātus būtu bijis iespējams ietekmēt, iejaucoties informācijas sistēmu darbībā.”
Tāpat tiek apgalvots, ka “konstatēts, ka 2022.gadā Satversmes aizsardzības biroja rīcībā nonāca informācija par faktiem, kuri tika minēti Latvijas Televīzijas 2024.gada 24.aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā?".
Kāpēc tāda iestāde kā Ģenerālprokuratūra ar sabiedrību runā rēbusos? Vai šajās vārdu mežģīnēs paslēpts kāds slepens “mesidžs” par savas neatkarības un iespēju robežām? Un ko tad īsti pārbaudīja – eventuālo ietekmēšanu vai tikai to – bija vai nebija šāds ziņojums? Un kāpēc virsrakstā izbīdīts valsts prezidents? Vai tad prokuratūrai pēc savas iniciatīvas nebūtu jāizmeklē šāds noziegums, turklāt pēc būtības, nevis VP uzdevumā iezīmētajās robežās? Un kas tie par faktiem, kas atklājušies 2022.gadā? Kāpēc tautai tie nav jāzina? Tāpēc, ka tāpēc? Vai prokuratūra neizskatās pēc tā putna, kas stresainās situācijās bāž galvu smiltīs, nevis pēc neatkarīgas institūcijas tiesiskuma sardzē?
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
