Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi
Organizācija „Delna”19.09.2023.
Komentāri (74)
Iesaki rakstu: 
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Intervijā raidījumam “Krustpunktā” 18. septembrī G. Kūtris cita starpā pauda, ka turīgas personas, to skaitā tās, kas apsūdzētas vai notiesātas kriminālpārkāpumos, būtu sevišķi vēlams iesaistīt lēmumu pieņemšanās par ekonomiskiem jautājumiem. G. Kūtris apgalvoja, ka neredz nekādas problēmas saistībā ar Aivara Lemberga ietekmi savā politiskajā spēkā un, ka viņš Lembergu ciena kā “veiksmīgu saimnieku”. Delnas ieskatā G. Kūtra izteikumi ne vien liecina par viņa necieņu pret tiesiskumu, demokrātijas principiem un Latvijas sabiedrības vērtībām, bet arī norāda uz iepriekš izteiktajām Delnas aizdomām par iespējamo Lemberga ietekmi jaunizveidotajā valdībā.
A. Lemberga lietā, kurā viņam ir izvirzītas nopietnas apsūdzības naudas atmazgāšanā, kukuļņemšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, pirmā instance jau ir pieņēmusi spriedumu, atzīstot Lemberga vainu. Kūtris intervijā apgalvoja, ka neredz nekādas problēmas saistībā ar Lemberga, kurš esot veiksmīgs saimnieks, ietekmi politiskajā spēkā un, ka viņš Lembergu cienot.
Delna saprot, ka G. Kūtris kā jurists un bijušais tiesnesis ņem vērā nevainīguma prezumpciju – ka apsūdzētais nav vainīgs, kamēr viņa vaina nav pierādīta. Taču šobrīd G. Kūtris ir politiskā amatā un, iespējams, ieņems vienu no svarīgākajiem amatiem valstī, tādēļ, esot šādos amatos, ir jāņem vērā daudz stingrāki godprātības principi un cita starpā jāvērtē personas reputācija un sabiedrības viedoklis. Šobrīd redzam, ka G. Kūtris nav gatavs stingri iestāties par augstiem godprātības standartiem, tai skaitā vērtējot personu reputāciju.
Delnas ieskatā šie izteikumi ir jāņem vērā, lai izslēgtu Gunāru Kūtri no to deputātu rindām, kas apsverami Satversmes priekšsēdētāja amatam. Gadījumā, ja Saeima tomēr atbalstītu šo kandidatūru, būtu acīmredzami skaidrs, ka runas par ieceri un iespējamību jaunās valdības darbu norobežot no oligarhu ietekmes ir bijušas meli. Tāpat arī kandidatūras apstiprināšana būtu pretrunā solījumiem, ko devusi jaunā Saeimas koalīcija, kura ir solījusi nepieļaut oligarhu ietekmi uz lēmumu pieņemšanu un veicināt valsts pārvaldes atklātību, atbildīgumu un principialitāti.
Saeimas priekšsēdētāja amats nav tikai simbolisks, bet tam piesaistītas arī reālas pilnvaras un iespējas ietekmēt politikas veidošanas dienaskārtību. Saeimas priekšsēdētājs:
Vada un uztur kārtību plenārsēdēs, kā arī nodrošina, lai sēdes notiktu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Pārstāv Saeimu attiecībās ar citām valsts institūcijām, ārvalstu parlamentiem un starptautiskajām organizācijām.
Ir Nacionālās drošības padomes loceklis, kā uzdevums ir koordinēt un uzraudzīt valsts drošības politikas īstenošanu.
Piedalās Ministru kabineta sēdēs, kad tiek apspriesti ar Saeimu saistīti jautājumi.
Prezidenta prombūtnē paraksta un izsludina Saeimas pieņemtos likumus, kā arī pilda citus valsts prezidenta pienākumus.
Delna aicina deputātus pārskatīt savu publiski izskanējušo ieceri un noraidīt Gunāra Kūtra kandidatūru Saeimas priekšsēdētāja amatam. Deputātiem jārēķinās, ka pēc Kūtra kunga pēdējo dienu izteikumiem deputātu attaisnošanās ar neinformētību par kandidāta nepiemērotību vairs nav iespējama. Balsojums par labu šai kandidatūrai būs interpretējams tikai un vienīgi kā ļaunprātīga rīcība.
Uzskatām, ka Saeimas priekšsēdētāja amatam ir nepieciešama persona, kurai ir skaidra vīzija par parlamenta lomas un reputācijas stiprināšanu, kura atbalsta efektīvu pretkorupcijas pasākumu, piemēram, Interešu pārstāvības atklātības likuma jēgpilnu ieviešanu, un kura bauda sabiedrības uzticēšanos.
Delnas ieskatā tikai daži no riskiem, kas saistās ar nepiemērota kandidāta iecelšanu šai amatā, ir:
Ietekme uz tiesnešu, prokuroru un citu amatpersonu, kas ir atbildīgas par tiesiskuma un tiesiskuma nodrošināšanu, iecelšanu un atbrīvošanu no amata.
Pret citām sabiedrības grupām nevienlīdzīgas oligarhu un citu ietekmīgu šauras ekonomiskas intereses pārstāvošu personu īpašas piekļuves nodrošināšana attiecībā uz likumdošanas procesu.
Valsts ekonomiskās un nacionālās drošības sabotāža, veicinot politiku un projektus, kas ir izdevīgi dažiem indivīdiem vai grupām uz sabiedrības interešu rēķina.
Apdraudējums attiecībām un sadarbībai ar Latvijas sabiedrotajiem un partneriem, jo īpaši Eiropas Savienībā un NATO.
Turpmāka sabiedrības uzticēšanās mazināšanās Saeimai un citām valsts institūcijām.
Ceram, ka Jūs rīkosieties Latvijas un tās pilsoņu interesēs, kuri ir pelnījuši, lai parlamentu vadītu cilvēks, kurš ievēro visaugstākos ētikas standartus un ir apņēmies spēcināt demokrātiju, nacionālo drošību un labu pārvaldību.
Vienlaikus, pamatojoties uz šiem publiskajiem izteikumiem, aicinām deputātus vērsties Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar lūgumu komisijai vērtēt Saeimas deputāta Gunāra Kūtra komentāru atbilstību Saeimas Ētikas kodeksa normām, lai novērstu tālāku Saeimas prestiža graušanu.
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
