Tas ir neģēlīgs, cinisks mēģinājums, saucot „ķeriet zagli!”, pārdalīt 200 miljonus
Māris Mičerevskis03.07.2023.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Man šo ir ļoti grūti rakstīt, jo man ir jāatzīstas, ka es esmu bijis muļķis. Es arī kādreiz domāju, ka Staķis ir lieliskākais Rīgas mērs un ka Progresīvie cīnīsies pret korupciju un izdosies restartēt Rīgu, padarīt to par modernu Eiropas pilsētu, brīvu no korupcijas un vecām piepēm.
Diemžēl viss notika citādāk. Es biju ļoti izbrīnīts, kad atsevišķi cilvēki no Progresīvajiem un no Staķa biroja pirms kāda mēneša sāka rakstīt un zvanīt, lai izstāstītu, ka Ķirsis piesedz korupciju, ka 7 miljoni, miljons, Vaivods un kaut kas vēl tur nelabs notiek Satiksmes departamentā.
Mani izbrīnīja divas lietas, pirmkārt, kāpēc tāda pēkšņa vajadzība tieši mani par to pārliecināt, un, otrkārt, es neticu ka Ķirsis ir blēdis.
Tad es apzvanīju visus paziņas, kas strādā bankās ar lielajiem klientiem vai saistīti ar ceļu būvi, vai ģeoloģiju, vai tamlīdzīgām saistītām nozarēm. Un aina uzbūrās pavisam cita un šāda.
Viss stāsts ir par 200 miljoniem Satiksmes separtamentā, jauno mobilitātes departamentu, kur naudas būs vēl vairāk, karteļa ietekmju pārdali un vajadzīgā cilvēka dabūšanu iekšā par departamenta vadītāju.
Es to teicu gan Progresīvo Kossovičam, gan Staķim. Taču viņi izvēlas ticēt "trauksmes cēlāja" anonīmajam ziņotājam, ko kāds pats iesaistītais rakstījis. Viņi vēlas "godīgu izmeklēšanu", ko iniciējis izpilddirektora kungs, kurš pats 10 gadus nostrādājis Valsts ceļos. Savukārt Ķirša iniciētā komisija, pat piesaistot Progresīvajiem tik tuvo Delnu, esot korupcijas slēpšana un politiski angažēta.
Vai ir bijis kāds cits neitrāls izmeklētājs piedāvāts no Progresīvajiem vai Staķa? Vai Staķis ir runājis ar Ķirsi? Nē! Vajag ātri uztaisīt linča tiesu Ķirsim, sakārtot ceļu fonda miljonus, un tad kaut vai ūdensplūdi, Šlesers vai Rosļikovs.
Kāpēc mani vispār šī tēma aizķēra? Jo es atceros, kad es ar skandālu par partiju finansēšanu aizgāju no Latvijas Attīstībai, bija tikai viens politiķis, kurš uzreiz ierakstīja, ka mani zin un uzticas man. Tas bija Vilnis Ķirsis. Savukārt Mārtiņš Staķis visu zināja, bet tas viņam pusotru gadu netraucēja turēties pie Latvijas attīstībai draudzīgā pleca, kamēr pašam tas palika neizdevīgi.
Es arī atceros, ka kādreiz, man vēl esot Latvijas Attīstībai, es runāju ar Ķirsi, par iespējamo startēšanu kopā ar Vienotību. Ķirsis teica – sorī, Māri, tu esi foršs džeks, bet jums tur ir Jaunups. Nē!
Varat teikt par Ķirsi, ko gribat, bet nestāstiet, ka viņš stiepj no Satiksmes departamenta prom 7 miljonus! Neticu!
Vai Staķis izliekas neredzam, vai glābj kāda ādu, vai tiešām ir apmāts tāpat kā Progresīvie. Nezinu. Bet jebkurā gadījumā tas ir neģēlīgs, cinisks mēģinājums, saucot „ķeriet zagli!”, pārdalīt 200 miljonus. Tas ir uzbrukums savam zemessardzes ieroču biedram, tā ir nerēķināšanās ar rīdziniekiem, ar Rīgu, ko ir gatavi atdot Šleseram un Rosļikovam, tikai tāpēc ka kādam ir salicies, ka te nu gan var labi un ērti uztaisīt smalku shēmu.
Šeit tiešām vajag neatkarīgu izmeklēšanu, komisiju, KNAB, drošības sargājošās iestādes. Un to nevar aizstāt viens izpilddirektors vai kāda cita iesaistīta persona.
P.S. Es zināju, ka Progresīvie ir bērnudārzs un priecājos, ka vairs neesmu Progresīvo frakcijā, bet tik aklu skriešanu un gaismiņu pat es negaidīju. Nezinu, kā jūs vēlaties jebkad politikā ar kādu sadarboties, ja esat jau paspējuši visus bez nekādiem pierādījumiem nosaukt par zagļiem.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
