Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu vai arī par to, kā deputāti aplaiž cits citu ne tikai ar sliktām manierēm, droši vari šo nelasīt – šķir vien tālāk. Lai arī notikumu gaitas līdzība gan parlamentā, gan sērgas pārņemtā naktspatversmē prasīt prasās pēc feļetoniskas apsmaidīšanas, šoreiz par ko citu. Nevis par to, no kāda zīmola apakšveļas ērtāk pagatavot sejas masku. Šīs būs pārdomas par to, kas notiks pēc tam.

Mēs piedzīvojam neredzētu sociālas pašhipnozes uzliesmojumu (kāds vēl atceras tādus vārdus kā breksits vai impīčments vai ziņu virsrakstus, kuros pieminēta Grēta?), un šī pārņemtība ar situācijas aktualitāti ir cilvēciski saprotama. Lai cik unikālā vēstures virpulī esam ierauti, tomēr riskēšu ieskicēt dažas nākotnes ainiņas.

Par sērgu

Infekciju apturēt un sērgu iznīdēt bez vakcīnas un zālēm nav reāli. Tātad pasaules zinātnes brīnumi labākajā gadījumā mūs glābs nākamajā epidēmijas uzliesmojumā. Nākamziem. Vai arī šoziem – kā nu iegriezīsies. Un vispār slimības nekur nepazūd, tās nāk tikai klāt, un cilvēce iemācās ar tām sadzīvot. Ātrākais, uz ko varam cerēt, ir plaši pieejami droši paštesti – gan vīrusa klātesamības, gan izslimošanas konstatēšanai.

No tā izriet, ka veidosies jaunas sociālās uzvedības normas un to uzraudzība: apkārtstaigāšanai būs vajadzīgs attiecīga testa rezultāts plus pārvietošanās kontrole ar digitālām metodēm. Varu viegli iztēloties, ka līdzīgi kā aviopasažieriem pie drošības kontroles teātra apmeklētājiem būs jāstāv rindā pie ieejas, lai iepūstu kādā trubiņā. (Atcerēsimies: pēc 9/11 uzbrukuma dvīņu torņiem ASV mēs nomainījām savu iepriekšējo ceļošanas rutīnu nevis uz laiciņu, bet pavisam.)

Alternatīva šai orveliskajai perspektīvai būtu ļaut izslimot visiem strādājošajiem, bet pensionārus pa tam lāgam turēt ieslodzītus. Lai arī to var iedomāties kā tehniski realizējamu plānu (tikai jānodrošina kremēšanas jaudas nevienmērīgai klientu plūsmai plus hokeja laukumi kā pagaidu morgi), neviena pārstāvnieciska demokrātija šo nevar atļauties politiski. Tas arī izskaidro Apvienotās Karalistes stratēģijas straujo pagriezienu – no ieceres paglābt ekonomiku ar herd immunity jeb kolektīvo imunitāti, upurējot kādu daudzumu indivīdu, uz masveida testēšanu, izolēšanu un infekcijas ierobežošanu.

Par ekonomiku un robežām

Sprādziena laikā ir muļķīgi mērīt vēja virzienu putekļu mākoņu kustības noteikšanai. IKP prognozes ar cipariem aiz komata šādos apstākļos ir bezjēdzīgas ņemšanās produkts. Miljardu miljardiem lieli budžetu deficītu pieaugumi un triljonu emisija notiek ne tik daudz biznesa uzturēšanai (jo sociālās distancēšanās dēļ tas apstājas šā kā tā), cik patēriņa noturēšanai minimālas pietiekamības līmenī. Mums nav itin nekādas pieredzes, lai izdarītu ticamas prognozes. Skaidrs ir tikai tas, ka globāla ekonomikas sarukšana ir jau sākusies, bet cerība, ka to visu var pārdzīvot bez strādāšanas, tikai ar bezgalīgiem pabalstiem no “izrakstītām” naudiņām, ir smieklīgi naiva.

Atcerēsimies, ka bez jebkādiem vīrusiem tikai robežas atjaunošana starp Eiropas Savienību un Lielbritāniju pēc breksita draudēja ar milzu robu abu pušu ekonomikās. Toreiz pasaules gala aina britiem tika zīmēta vienas robežas dēļ, starp kontinentu un salām. Mūsu ērtā un ne pārāk dārgā dzīve balstījās gan nekontrolētā vides piesārņošanā Ķīnā un citur pasaulē, gan lēta darbaspēka migrēšanā uz dārzeņu audzēšanas un gaļas ražošanas lielvalstīm. Tā tas vairs nebūs.

Robežu atjaunošana, kas notika uz katras suverēnas valsts atsevišķa lēmuma pamata, skaudri izgaismojas pašreizējās ES spices politisko impotenci. Nedēļām ilgi no Briseles nāca bubināšana, ka veselības aizsardzība, ziniet, neesot tās kompetence. Kad beidzot Eiropas Komisijas priekšniece uzkāpa tribīnē, varējām pārliecināties, ka šamā ir tikpat tvirta un pārliecinoša kā peļķē samačkāta veca avīze.

Uz šī fona Eiropas politikā atkal ir redzami suverēni dalībnieki. Piedevām publikai nāk pēkšņā atklāsme, ka globālās ziepēs miljardus var aizņemties tikai valsts un robežas uzturēt – tikai organizēts spēks. Man šķiet acīm redzami, ka sabiedrības pāreja no naudas pelnīšanas uz naudas saņemšanu no valsts, kas pastiprināta ar vēlmi nodrošināt stingru kārtību, rada vislabvēlīgāko augsni autoritārismam un galēji kreisas politikas uzplaukumam. Tā kā vienlaikus pieaugs armijas un Zemessardzes nozīme, kokteilis var izrādīties itin dzirkstīgs.

Pēc tam viss atkal būs labi. Tikai citādi

Svarīgi saprast, ka termini “apkarošana” vai “karš pret infekciju” ir koši, bet maldinoši. Tas, ko šobrīd dara vairākums demokrātisko valstu, ir epidēmijas gaitas palēnināšana, lai mazinātu vienlaicīgu visu slimnīcu jaudu pārslodzi. Tas dod cerību glābt zināmu skaitu dzīvību, vienlaikus šo stāvokli paildzinot. Nekādu brīnumainu pārmaiņu uz tuvāko nosaukto termiņu, proti, 14. aprīli, nebūs. Būs kārtējie ārkārtējās situācijas pagarinājumi.

No tā savukārt izriet, ka ar dārza darbu sākšanos un it īpaši ap kartupeļu stādāmo laiku uz ceļiem izbrauks arī padsmit gadu nekustināti žiguļi un moskviči ar kartupeļu maisiem uz jumta un vaļējos bagāžniekos. Atgādināšu: zilu vai zaļu moskviču, ja tā vadītājam galvā platmale, nedrīkst apdzīt, ja tam ir iespēja nogriezties. Nav svarīgi, pa labi vai pa kreisi, jo bīstami ir abējādi.

Homo sapiens ir pielāgošanās un izdzīvošanas lielmeistars. Protams, mums lieti noder plašākas publikas mazāk apjaustais apstāklis, ka Latvijā ir ļoti labs internets. Izrādās, ka pat mācības ir itin labi iespējamas attālināti. Un, lai cik tizla tā e-veselības štelle kopumā arī būtu, tomēr bez e-receptēm būtu daudzkārt grūtāk. Tajā pašā laikā acīmredzams, ka pašreizējā situācija nav normāla ne sociāli, ne ekonomiski. Tā nevar ilgt mūžīgi, lai arī nebeigsies pēkšņi pēc pāris nedēļām.

Velti iedomāties, ka mēs iznāksim saulītē, rokās sadevušies, un dzīvosim, kā iepriekš. Tā nebūs atgriešanās iepriekšējā normalitātē, kā ik gadus tas notiek pāris dienu pēc Zvejnieku svētku ekscesiem vai ik piecus gadus pēc Dziesmu svētku noslēguma katarses. Pēc tam, pēc nezin kam mēs izkāpsim jaunā realitātē, kuras vaibsti jau sāk iezīmēties.

Pārpublicēts no aprinkis.lv

Novērtē šo rakstu:

65
7

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...