Tātad nākamie pieci gadi Stradiņa universitātē būs tādi paši – ar slēptām finanšu plūsmām, nolaidību un dīvainiem darījumiem?
Santa Purviņa, RSU profesore20.11.2022.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
Vakar vakarā man kā rektora kandidātei bija pārrunas ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Padomes locekļiem. Uz rektora amatu pretendēju es un esošais rektors.
Iepriekš bija iesniegta izvērstā stratēģija, kurā detalizēti izklāstīju RSU esošās problēmas, kas skar gan personālu, gan pārvaldību. Norādīju uz patieso situāciju augstskolu reitingos, norādīju uz galvenajiem iemesliem zemo rādītāju ziņā. Sniedzu veicamo darbību aprakstu, kā iziet no samilzušajām problēmām universitātē.
Padomei norādīju uz konkrētiem finanšu līdzekļu izsaimniekošanas gadījumiem (ar pierādījumiem), informēju, ka informāciju esmu iesniegusi atbildīgajām institūcijām, minēju par emocionālo vardarbību, kas tiek izvērsta pret kolēģiem, informēju par to, ka pastāv milzīga plaisa starp darbiniekiem un vadību, par zaudētajiem tiesas procesiem, kas parāda RSU kā institūciju ar zemiem godīguma un ētikas principiem. Parādīju plānu, kā rast līdzekļus bez masveida ārvalstu studentu piesaistes.
Bet tas viss palika bez uzmanības. Nevienam no Padomes locekļiem par šo neradās neviens papildu jautājums. Nē, viens bija - vai ir saņemtas atbildes no Finanšu izlūkošanas dienesta un KNAB. Vairāk nekas neinteresēja šajā ziņā.
Tomēr, tā kā šodien visi saņēmām ziņu, ka Padome vienbalsīgi virzījusi esošo rektoru Aigaru Pētersonu (attēlā), tad pilnīgi loģiski rodas jautājums, kāds vispār ir Padomes uzdevums? Visas šīs lietas ir notikušas pēdējos 15 gados, tātad arī šī rektora darbības laikā.
RSU saistība un kapitāla ieguldījumi kompānijās, kuras ir saistītas ar Krievijas miljonāriem Singapūrā un Kiprā, absolūti slēpta finanšu plūsma, kur patiesā labuma guvējs noteikti nav universitāte. Un tā ir milzīga nauda, valsts nauda. Maksātnespējas procesā šie universitātes ieguldījumi ir zaudēti, un tā ir apzināta nolaidība.
Informēju par gandrīz 100 000 eiro novirzīšanu konferencei, par kuru nav atrodama pilnīgi nekāda informācija. Par dubultalgām. Un vēl daudziem citiem neefektīviem finanšu darījumiem. Bet tas, šķiet, nevienam nav svarīgi.
Nolikumā kā viena no prasībām minēta nevainojama reputācija. Ko nozīmē - nevainojama? Viss iepriekš minētais nenorāda uz reputāciju? Augstskolā par šādiem procesiem un zaudējumiem atbildīgs ir rektors. Tātad nākamie 5 gadi būs tādi paši? Mums gan priekšā ir Satversmes balsojums. Pieklauvēsim katrs pie savas sirdsapziņas. Padomāsim ne tikai par sevi, bet arī kolēģiem, kuri Satversmes pārstāvjus vēlēja.
Es pretendēju viena iemesla dēļ - pastāstīt augstskolas darbiniekiem un studējošajiem par to, kas notiek RSU, par to, uz kurieni mēs ejam, parādīt faktus. Jo nav jau runa par ievēlēšanu un amatu (ne par velti 3 nedēļas pirms konkursa izsludināšanas tika mainīts vēlēšanu nolikums, ieskaitot uz atklātām vēlēšanām ar zināmu ievirzi, ka to panāca IZM ar savu Augstskolu likuma rediģēšanu; tomēr Augstskolu likums nenosaka rektora vēlēšanu veidu), bet par vēlmi kaut ko izmainīt, padarīt godīgāku, cilvēcīgāku.
Es tikai ļoti ceru, ka varbūt kādreiz nāks kāds, kurš būs spējīgs mainīt šīs nožēlojamās lietas, kur galveno lomu spēlē arogance un nauda. Uz pasaules taču ir daudz lielākas vērtības, kā šīs. Vienīgais, ko varu apsolīt no savas puses - es nepalikšu vienaldzīga pret notiekošo.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
