Tauta gaida, lai mēs padzītu Kariņu: Aināra Šlesera atklātā vēstule Aldim Gobzemam
Ainārs Šlesers27.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aldi, CILVĒKIEM pašlaik ir svarīgi nekavējoties izbeigt tos neciešamos apstākļus, kuros valdība ir nostādījusi TAUTU. Cilvēki baidās, kas notiks ar bērniem, kuriem tūlīt ir jāiet skolā. Cilvēki baidās, kas notiks, ja viņus atlaidīs no darba tikai par to, ka viņi atsakās vakcinēties. Cilvēki baidās, kādas būs blaknes, ja viņi vakcinēsies. Cilvēkiem draud atlaišana no darba, biznesa un veselības problēmas. Cilvēki nevar satikties, iet uz kino un teātri, pasēdēt kafejnīcā, ja atsakās no vakcīnas, par kuru viņi ļoti šaubās.
Tauta ir izmocīta, bet Kariņa-Levita režīms pat netaisās atteikties no saviem plāniem! Cilvēki grib visu to ātrāk izbeigt! CILVĒKI GRIB NORMĀLI DZĪVOT! Cilvēki grib normāli elpot! Mums ir jāpalīdz mūsu cilvēkiem! Mums visiem ir kopīgi jāpanāk, ka mēs varam normāli dzīvot! Mūsu bērnu, mūsu ģimeņu, mūsu Latvijas cilvēku dēļ! Cilvēkiem ir vienalga, kurš ir svarīgāks - Aldis vai Ainārs! Tici man - tas nevienu neinteresē! MUMS IR JĀPALĪDZ CILVĒKIEM!
Mēs ar Tevi personiski neesam pazīstami, dzīvē esam tikai divas reizes redzējušies - vienā publiskā pasākumā un televīzijā. Es redzu tikai to, ko Tu liec feisbukā un ko par Tevi rāda ziņās. Daudzos jautājumos mums viedokļi sakrīt, bet daudzos atšķiras. Tu un Tavi atbalstītāji, un es ar saviem cīņu biedriem bijām kopā ar tautu 18.augustā. Cilvēkiem tas deva cerību. Mums ir jāapvieno spēki, lai saniegtu visiem svarīgus mērķus. Izbeigtu visus šos murgus! Padzītu Kariņu! To no mums sagaida tauta!
Tāpēc man ir vienalga, ka Tu sauc sevi par stiprāko, svarīgāko vai galveno. Vari to darīt arī turpmāk. Es pats esmu nolēmis kandidēt vēlēšanās Rīgā ar pēdējo numuru, lai tauta pati novērtē, cik man tā uzticas. Taču nevajag šķelt tautu. Tautu jau šķel Kariņš, Pavļuts un Bordāns! Viņi jau berzē rokas, ka tagad opozīcija būs sašķēlusies.
Tāpēc mums vajag apvienoties un izvirzīt kopīgas prasības. Es piedāvāju 18.09 izvēlēties par datumu 100 000 protestam ar buldozeriem un smago tehniku, jo tas ir reāls termiņš, lai cilvēki var sagatavoties. Bet pirms tam iesniegt prezidentam ultimātu ar šādām prasībām.
1. Atteikties no obligātas vakcinācijas principa un visām piespiedu vakcinācijas metodēm - darba tiesību, mācību un pakalpojumu liegšanas bez sertifikāta, finansiāli apgrūtinošas vai nepamatotas testēšanas.
2. Izbeigt cilvēku šķirošanu pēc vakcinācijas pazīmes, nekavējoties pārtraukt visu cilvēka pamata tiesību ierobežošanu un diskrimināciju.
3. Noteikt, ka vakcinācija var būt tikai brīvprātīga izvēle bez jebkāda viltus un spaidiem.
4. Atsākt normālu skolas procesu bez jebkādiem nepamatotiem ierobežojumiem.
5. Izbeigt nepamatotu uzņēmumu saimnieciskās darbības ierobežošanu ar apšaubāmām epidemioloģiskajām prasībām.
6. Izbeigt nepamatotu uzņēmumu saimnieciskās darbības ierobežošanu un banku kontu slēgšanu tikai uz aizdomu pamata.
7. Izteikt neuzticību Krišjāņa Kariņa valdībai.
8. Izveidot jaunu krīzes pārvarēšanas valdību, kura sastāv tikai no amatam atbilstošiem profesionāļiem, kas stāv ārpus uzticību zaudējošajām partijām, ar mērķi izbeigt destruktīvo Kariņa valdības politiku, un sākt uzlabojumus jau pirms nākamās Saeimas vēlēšanām.
9. Nekavējoties izbeigt 15 miljardus lielā valsts parāda palielināšanu ar mērķi to notrallināt!
10. Atteikties no godīgu politisko konkurenci iznīcinošas varas partiju finansēšanas, liekot atmaksāt negodīgi saņemtos budžeta līdzekļus atpakaļ Valsts kasē.
11. Nodrošināt godīgas nākamās Saeimas vēlēšanas.
12. Valsts prezidentam 18.09 satikties ar tautu, lai uzklausītu viedokli un sniegtu paskaidrojumus.
Īstenot šīs cilvēkiem svarīgās prasības nekavējoties, pretējā gadījumā notiks tautas protests, līdz Latvijas tautas griba tiks ņemta vērā.
Ja 18.08 izdevās sapulcināt vairāk nekā 10 000 cilvēku īsā laikā, tad tagad, kad valdības plāni atklājas vēl skaidrāk un cilvēku sašutums ir vēl lielāks, tautas gatavība parādīt savu gribu ir vēl vairāk pieaugusi! Ir nepieciešama vienota rīcība, ko es Tev piedāvāju, jo tā nav mūsu sacensība, bet tautas interešu aizstāvība!
Ir vajadzīga visu cilvēku apvienošanās, lai aizstāvētu savas un mūsu visu bērnu tiesības! Lai patriektu Kariņu! Es aicinu visus apvienoties!
KOPĀ MĒS UZVARĒSIM!
LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ!
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
