Tautai jāatdod brīvība, un valstij jāuzticas saviem cilvēkiem
Alvis Hermanis31.12.2025.
Komentāri (124)
Iesaki rakstu: 
Sveicināti Vecā gada pēdējā dienā! Mums ir jaunumi. Tieši pēc 9 mēnešiem, 3.oktobra Saeimas vēlēšanās mums būs iespēja balsot par jaunu politisko partiju ar nosaukumu “Mēs mainām noteikumus”.
Tā kā likums neļauj dibināt jaunu partiju vienu gadu pirms vēlēšanām, tad es, Alvis Hermanis, kopā ar domubiedru Jāzepu Baško esam iestājušies kādas nelielas, jau sen reģistrētas partijas rindās, kuras biedri atbalsta kustības "Bez partijām" mērķus un idejas.
Mūsu nodoms ir šai esošajai partijai piedāvāt jaunu programmu un mainīt tās nosaukumu (no "Republika" uz "Mēs mainām noteikumus"), lai piešķirtu tai jaunu identitāti. Šis partijas jaunais nosaukums ietver gan galveno mērķi - vēlēšanu likuma maiņu (lai turpmāk balsotu par individuāliem kandidātiem nevis partiju listēm), gan arī vajadzību pēc pārmaiņām visos valsts pārvaldes un ierēdniecības līmeņos - kur pašlaik, kā zināms, neviens ne par ko īsti neatbild.
Jaunā partija iestājas par individuālu atbildību, tā piedāvās radikāli jaunu konceptu Latvijas iedzīvotājiem ikdienas lietošanai - turpmāk par katru lietu, vietu, projektu vai rīcību, par katru labi vai slikti padarītu darbu būs atbildīgs tikai viens cilvēks. Katrs savā vietā. Nevis divi vai vairāki, bet tikai viens. No augšas līdz apakšai un otrādi. Tas attiecas gan uz valsts pārvaldi (no vēlēšanu metodes līdz birokrātijas funkcijām), gan pilsoņu brīvību un atbildību pašiem lemt par savu dzīvi. Protams, valsts palīdzēs tiem, kuri nespēj sevi apgādāt paši, taču pārējiem vajag vairāk brīvības un līdz ar to - personīgas atbildības.
Tauta draud iznīkt. Bērni nedzimst, pensionāru skaits pieaug, bet valsts nepelna un ārējais parāds palielinās. Tas nevar labi beigties. Tāpēc valsts saglabās tikai pašas nepieciešamākās funkcijas, viss pārējais - privāta iniciatīva un brīva izvēle.
Piemēram:
- visu ierobežojumu atcelšana savas zemes, mežu izmantošanai un privātai apbūvei (ja neapdraud citu drošību);
- valsts pārstāj vajāt un veikt soda funkcijas pret saviem pilsoņiem par nebūtiskām kļūdām;
- uzņēmējdarbības nevajadzīga regulēšana un kontrolēšana tiek traktēta kā valsts sabotāža ar attiecīgām sekām;
- bruņota tauta: vismaz zemessargi drīkst turēt ieročus mājās;
- skolu vada direktors, nevis ministrija.
Tie ir tikai daži piemēri. Īsi sakot, latviešu palicis kritiski maz, valsts ir tukša, un jābeidz viņus tramdīt un kontrolēt. Ja gribam, lai atlikušie vai viņu bērni arī neaizbrauc prom. Tautai jāatdod brīvība, un valstij jāuzticas saviem cilvēkiem. Komplektā ar individuālo atbildību. Tie, kuri no individuālas atbildības baidās un atsakās to uzņemties, - nav problēmu, cilvēki ir dažādi. Bet lai viņi paiet malā un netraucē pārējiem. Jo šobrīd viņu vadībā esam ne tikai pēdējās vietās, bet viņi apdraud arī mūsu valsts ārējo drošību (tai skaitā - militāro), gan - tautas pastāvēšanu ilgtermiņā.
Veidojot šo jauno partiju, ticam, ka Latvijā politiku veidot var arī bez shēmotāju palīdzības, ka valstī palicis pietiekami daudz drosmīgu vīriešu un gudru sieviešu, kuriem sirds pareizā vietā un kuri nebaidās uzņemties personīgu atbildību par Latviju kritiskā brīdī. Un ticam, ka mūsu priekšlikums būs arī pirmais solis, lai iedrošinātu atgriezties mājās tos 400 000 mūsējo, kuri tika izspiesti laukā. Mums nevajag nekādus “gudros” imigrantus, mums vajag mūsējos. Valsts ir priekš tautas un nevis otrādi.
Tāpēc piedāvājam mainīt spēles noteikumus: par individuālu atbildību un laižam cilvēkus brīvībā.
Laimīgu Jauno Gadu!
P.S. Tā kā šī kustība pagaidām lielākoties asociējas ar manu vārdu, tad sākšu ar savu paša individuālo atbildību un esmu gatavs sākumā būt jaunizveidotās partijas vadītājs.
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
