Iesaki rakstu: 
Draugi! Atbalstītāji! Mēs izsakām lielu paldies par morālo atbalstu akcijā “Ziemassvētku tirdziņiem būt!”. Paldies visiem, kas zvanīja, rakstīja un sūtīja e-pastus! Diemžēl ar lielām skumjām paziņojam, ka 12.11.2021 Operatīvās vadības grupas sanāksmē pieņemts lēmums Ziemassvētku tirdziņus rīkot aizliegt. Atļaut tirdzniecību tikai pašvaldību fiksētajās tirdzniecības vietās.
Informācijai: pašvaldību fiksētās vietas ir, piemēram, centrāltirgū, pie kapiem, dažas vietas Rīgas parkos un dārzos, un tās tiek izsolītas pašvaldību izsolēs gada sākumā uz visu gadu! Ja ir kāda brīva vieta, tad tām ir specifiski nosacījumi: drīkst tirgot ziedus, saldējumus, bezalkoholiskos dzērienus, bet ne Ziemassvētku preces...
Šo divu dienu laikā esam iepazinuši daudzu ministriju pārstāvjus - gan tos, kuri centās mūs atbalstīt, gan arī tādas personas, kuras ir strikti “pret” Ziemassvētku tirdziņu rīkošanu. Lūk, viena no tādām – Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.
Īss telefona sarunas atstāsts ar viņu:
- Kāpēc jūs neatbalstījāt Ziemassvētku tirdziņu rīkošu?
- Jūs tur savācaties grupās un radāt pūli.
- Vai jūs esat bijusi, piemēram, gadatirgū Vērmanes dārzā?
- Nē, man nav laika.
- Jūs uzskatāt, ka Rīgas Centrāltirgū, kur tirdzniecība notiek “sarkanajā režīmā”, tiek ievēroti visi valdības ieteikumi COVID mazināšanai?
- Tur visu kontrolē policija, ja vajag.
- Mēs esam gatavi strādāt arī “zaļajā režīmā” .
- Mēs saņemam daudz e-pastu no biedrībām, asociācijām un no privātpersonām, ka viņiem Ziemassvētku tirdziņi traucē. Un mums jāņem vērā arī šīs puses viedoklis.
Noliekot tālruni, man trūka vārdu, lai izteiktu savu sašutumu un neizpratni par to, ka cilvēks, kurš NEKAD nav bijis tirdziņos un, šķiet, absolūti NEIZPROT gadatirgus organizēšanas principus, kā arī NEZINA, kas ir pašvaldību fiksētās tirdzniecības vietas, ar vieglu roku var parakstīties par Ziemassvētku tirdziņu aizliegšanu!
Ja jums ir, ko teikt Janai Feldmanei, es norādīšu viņas kontaktus (tie ir publiski pieejami arī internetā): +371 67876119; [email protected].
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
