Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Tautas loģistika

Arturs Priedītis
01.07.2016.
Komentāri (38)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien aktuāls ir jautājums „Kas ir tauta?”. To tagad vēlas zināt ne tikai latvieši. Jautājumu uzdod arī citu etnosu pārstāvji. Par to var pārliecināties internetā. Un tas nav retorisks jautājums.

Jautājums ir kļuvis aktuāls acīmredzot tāpēc, ka jēdziena „tauta” izmantojumā ir sasniegta zināma kritiskā robeža. Tautas jēdzienu cilvēki ir sākuši izmantot pārāk neapdomīgi, aplami, nekaunīgi, ļaunprātīgi, demagoģiski. Turklāt tas attiecas ne tikai uz politiķiem, bet arī uz t.s. vidusmēra cilvēkiem - filistriem. Arī viņi tāpat kā politiķi mīl rotaļāties ar tautas jēdzienu. Filistri tradicionāli sevi pasniedz kā svētās un neaizskaramās tautas kodolu un vērtīgāko daļu. Filistriem ļoti patīk atgādināt, ka viņi ir visīstākie tautas reprezentanti, tautas glābēji, tautas modinātāji, tautas brīvības lāčplēši, tautas misijas likteņzirgi.

Interneta ērā filistriem ir vislielākās iespējas rotaļāties ar tautas jēdzienu. Politikas hobija prātvēderi, politikas entuziasti, politikas diletanti, politikas grafomāni, pseidointelektuāļi, pseidointeliģenti, idioti, kretīni, dauni bez visniecīgākās atbildības internetā tautas vārdā var izveidot saitus, iekārtot blogus, rakstīt komentārus, līdzdarboties sociālajos tīklos daudz plašāk nekā profesionālie politiķi, kuriem par katru vārdu smagi jāatbild. Latviešu aprindās par to uzskatāmi liecina „gaismas cilvēka” un „likteņzirga” L. Grantiņa odiozais saits „Latvijas Republikas tautas tribunāls” (LRTT). Tādu pretīgu, atbaidošu, nevēlamu saitu iespējamība un tajos sastopamā jēdziena „tauta” kompromitēšana ir viens no iemesliem jautājumam „Kas ir tauta?”.

Atbildot uz šo jautājumu, nākas pievērsties jēdziena „tauta” loģistikai. Tā ir saruna par šī jēdziena izmantošanas plānošanu, izpildi un kontroli kā vienotu procesu politiskajā praksē.

Jēdziens „tauta” ir ļoti pretrunīgs jēdziens. Pretrunīga ir tā semantika (nozīme, jēga). Senajā Grieķijā un senajā Romā bija vismaz trīs vārdi tautas apzīmēšanā – dēmos, plebs,populi Romani. Angļu valodā lieto people, public, community, nation.

Pretrunīga ir tautas jēdziena lietošana ne tikai politiskajā praksē, bet arī politiskajā filosofijā. Platona politiskajā filosofijā tauta ir pūlis. Vairākas respektablas politiskās ideoloģijas ir atsacījušās lietot jēdzienu „tauta”. Marksisma ideoloģijā galvenais konceptuālais elements ir šķira. Jēdzienu „tauta” atceras tikai demagoģiskajās vibrācijās, kā tas bija boļševiku ideoloģijā. Marksisma ideoloģijā valdošās šķiras (piem., buržuāzija) neietilpst tautā. Šodienas Latvijā dominējošajā liberālisma ideoloģijā galvenais ir indivīds. Jēdzienu „tauta” lieto sabiedrības muļķošanai, kā arī tas funkcionē kā atavisms no padomju gadiem. Raiņa socioloģiskajā naratīvā latviešu tauta ir tas pats, kas latviešu proletariāts. LRTT jau sen ir piespriedis nāves sodu „latviešu tautas nodevējiem”. Latviešu tautas vārdā nāves sods ir piespriests vismaz 80-90% no tautas („komunistiem”, „komunistiem-cionistiem”, „komunistiem-čekistiem”, komunistiem-čekistiem-krievžīdiem”, „zagļiem-komunistiem”, „čekas aģentiem-provokatoriem”, „4.maija huntai”, „sātanistiem”, „DP zvērlopiem”, „latviešu tautas bendēm”, „krievžīdiem”, „zvērinātiem cionistiem”, „cilvēkveidīgām kreatūrām”, „sātaniskiem izdzimumiem”, „Izraēlas ielikteņiem”, „MOSSADistiem”, „padibenēm” u.c.).

Pretrunīga ir tautas jēdziena recepcija, - tā teikt, pieņemšana zināšanai. Pieņemšana zināšanai var notikt, sākot no sentimentālas jūsmas un beidzot ar alerģisku viebšanos, dzirdot vārdu „tauta”. Tas skan paradoksāli. Bet tas ir fakts. Vienmēr visos laikmetos jēdziens „tauta” ir daudzus cilvēkus kaitinājis. Pat ļoti kaitinājis. Tā tas bija senatnē. Tā tas ir pašlaik. Iemesls ir viens un tas pats: jēdziena „tauta” izmantošana savtīgos nolūkos.

Visos laikmetos jēdzienu „tauta” visvairāk neieredz radošas personības – garīgi suverēni indivīdi. Viņiem nepatīk tā dēvētā „tautas griba”. Tā asociējās ar primitīviem uzskatiem, vulgāru gaumi, mietpilsoniskām vērtībām, garīgi piezemētu līmeni. Radošo personību ieskatā „tautas vairākums” ir kaut kas tāds, kas apspiež mazākumu un visus procesus nogludina prastā viduvējībā. Radošas personības akceptē izteikumu par tautas masām kā „cilvēces pazeminātu līmeni” (G.Marsels). Radošus cilvēkus kaitina jēdziena „tauta” ekspluatācija grandiozās abstrakcijās. Piemēram, tādā vēsturiski slavenā grandiozā abstrakcijā kā „tautas ir Dieva domas” (Herders).

Nav grūti ievērot, ka jēdziens „tauta” visbiežāk tiek lietots ideoloģiskajā kontekstā. Lietojot jēdzienu” tauta” ideoloģiskajā kontekstā, galvenais ir kaut kāds vienpusīgs idejiskais aprēķins. Tādā vienpusīgā idejiskajā aprēķinā jēdzienam „tauta” ir jāpalīdz sasniegt noteiktu ideoloģisko mērķi. Un, lūk, tas daudziem cilvēkiem nepatīk. Ļoti nepatīk. Viņi pamatoti saskata nepieklājīgu manipulāciju un pret to protestē katrs savā veidā.

Viens no protesta veidiem ir atsacīšanās lietot jēdzienu „tauta” publiskajā komunikācijā. Tautas jēdziena vietā ērti un godīgi var lietot jēdzienu „etnoss”.

Formāli jēdziens „etnoss” un jēdziens „tauta” ir sinonīmi. Formāli vārdi „etnoss” un „tauta” ir viens un tas pats. Tomēr dzīvē tā mēdz būt ļoti reti. Ja vārdu „etnoss” vienmēr izmanto ideoloģiski neitrāli, tad vārdu „tauta” vienmēr izmanto ideoloģiski aktīvi un vērtējoši. Ja ar vārdu „etnoss” vienmēr etniskā nozīmē apvieno cilvēkus ar kopīgu izcelsmi un kopīgām iezīmēm, tad ar vārdu „tauta” vienmēr paskaidro zināmas cilvēku kopas ideoloģiskos aspektus (cilvēcisko kvalitāti, autoritāti, reputāciju, trūkumus, pozitīvās iezīmes, nopelnus, zaudējumus, politisko statusu, sociālo projektu subjektu, ražošanas līdzekļu īpašnieku, zemes bagātību izmantotāju u.tml.). Ļoti, ļoti reti var sastapt jēdzienu „tauta” bez ideoloģiskā konteksta.

Tā, piemēram, nesastapsim frāzi „etnoss ir iracionāls veidojums”. Taču frāze „tauta ir iracionāls veidojums” nav retums. Tā teica ne tikai Z.Freids. Mūsu dārgais basketbolists Krištopāna kungs savā laikā latviešus nosauca nevis par „muļķu etnosu”, bet nosauca par „muļķu tautu”. Vācu nacisti tiecās likvidēt nevērtīgas tautas, bet nevis nevērtīgus etnosus. Šodien nepieciešams runāt par zagļu tautu, bet nevis zagļu etnosu. Kādam latvietim par tautu, bet nevis par etnosu ir šāds pareizs viedoklis: „Acīmredzot cilvēki tomēr var būt neadekvāti arī lielākās grupās. Varbūt pat tautu apziņa atsevišķos posmos nav adekvāta”. Šo viedokli latviešiem noteikti ir jāakceptē. Tautas apziņas adekvātums ir milzīga problēma.

Jēdziens „tauta” ir bijis ļoti pretrunīgs jēdziens no vissenākajiem laikiem. Taču ilgu laiku jēdziena „tauta” pretrunīgumu apzināti neizmantoja politiskajās manipulācijās. Eiropeīdu civilizācijā tā tas turpinājās no antīkā laikmeta līdz Jaunajiem laikiem. Turpretī Jaunajos laikos jēdziena „tauta” pretrunīgumu valdošā elite sāka apzināti izmantot politiskajās manipulācijās. Turklāt ir vērojama nepatīkama tendence. Jo tuvāk mūsdienām, jo ļaunprātīgāka ir jēdziena „tauta” izmantošana.

Jaunajos laikos sākās politiķu speciāla pielabināšanās ļaužu masām. Viduslaikos un agrāk tas nenotika. Karaļi, cari, imperatori, hercogi, grāfi, kņazi, baroni speciāli nepielabinājās ļaužu masām. Politikas sastāvdaļa nebija speciālas pieglaimīgas manipulācijas ar pavalstniekiem.

Eiropas vēsturē speciāla pieglaimošanās ļaužu masām sākās Lielās franču revolūcijas periodā XVIII gs. beigās. Tā uzskata politiskā filosofija. Tāpat tiek uzskatīts, ka Lielā franču revolūcija bija sākums ļaužu masu izlutināšanā. Franču jaunā buržuāzija politiskajā cīņā pret feodālismu un baznīcu demagoģiski izmantoja tautas jēdzienu. Proti, viss tiekot darīts tautas labā. Taču tajā pašā laikā franču jaunā buržuāzija lieliski zināja, ka tauta kādam ir jāvada, jāpārvalda, jāpieskata, jākomandē, jāmāca, jāaudzina. To zināja arī proletariāta ideologi. Ļeņins par to bieži rakstīja. Politiskajā filosofijā tēma „tauta un vara” vienmēr ir urdījusi intelektuāļu prātu.

Politiķu pielabināšanās ļaužu masām jau pašā sākumā izraisīja sliktas sekas. Ļaužu masas ātri saprata savu intriģējošo lomu politikā. Atklājās, ka politika bez ļaužu masām nevar iztikt. Tas, ko Rietumu politikā XX gadsimtā sāka dēvēt par demokrātiju, vispār nevar pastāvēt bez sistemātiskas pielabināšanās ļaužu masām. Mūsdienu demokrātiskajās iekārtās pielabināšanās ļaužu masām ir politikas neatņemama sastāvdaļa. Politiķi savā ziņā ir kļuvuši ļaužu masu (masu cilvēku) vergi. Tā tas principā saglabājās arī tad, kad politiķi ļaužu masās („tautā”) iezombē noteiktu idejisko orientāciju. „Tautas” zombēšana politiķus neatbrīvo no ļaužu masu verdzības. Ļaužu masu idejiskā orientācija var mainīties. Taču ļaužu masu verdziskā kundzība vienmēr saglabājās. Tā ir mūsdienu demokrātijas likumsakarība. Arī paradokss un iegansts visdažādākajām sociāli politiskajām pretrunām, konfliktiem, pārpratumiem, divdomībām, populismam, pseidodemokrātiskumam.

Bet pati interesantākā ir šāda amizanta likumsakarība: jo demonstratīvāk politiskā vara retoriski pielabinās tautai, jo praktiski vairāk tā ciniski attālinās no tautas. LR iedzīvotāji nav aizmirsuši alkatīgo deģenerātu sameistaroto bēdīgi slaveno „Tautas partiju”. LR nav sveša vienotās vienotības fanātiskā gādība par tautu, kad Lielās Bandas Astoņkājis netraucēti plunčājās noziegumu brīvībā, „ veidojot Latviju par nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuras sabiedrība būtu izglītota, vesela un droša par nākotni”.

Viss liecina, ka šodien nebūt nav sasniegta pielabināšanās kulminācija. Jēdzienu „tauta” turpmāk gaida vēl neķītrāks izmantojums. Tautas jēdziena morālā devalvācija iet roku rokā ar politikas morālo devalvāciju. Eiropeīdu zemēs politikas morālā devalvācija aizsākās pēc II Pasaules kara un cilvēkus ir notrulinājusi līdz prāvam politiskajam nihilismam. Cilvēki ir pārstājuši konstruktīvi izturēties pret politiku. Vispārējā attieksme pret politiku ir izteikti noraidoša, izsmējīga, neticīga, nelabvēlīga, aizdomīga.

Latvijas politiskajā izgāztuvē pielabināšanās virsotne tika sasniegta sakarā ar konstitūcijas preambulu. Kā tas pieņemts latviešu politiskajā izgāztuvē, arī šoreiz pielabināšanās sintezējās ar šausmīgu nezināšanu. Citādāk nevarēja būt. Preambulas sacerēšanas un apstiprināšanas procesu vadīja vienotā vienotība. Savukārt vienoto vienotību tolaik vadīja sieviete, kurai pieder šāda frāze: „Mēs ticam nacionālai valstij, kurā ciena visu tautību latviešus (izcēlums mans – A.P.).”

Savā mūžā neesmu sastapies ar lielāku dumjību! Par to esmu pilnīgi pārliecināts! Vārdi „visu tautību latvieši” ir mūžā sastaptā vislielākā dumjība. Sarkanmatainā Tumsonība ir godam pelnījusi minēto iesauku. Izteikties par „visu tautību latviešiem” var vienīgi kronēts tumsonis. Izrādās, latviešu tautība sastāv no daudzām latviešu tautībām! Tā vien gribas piebilst, ka tādu gudrību neviens īsts latviešu stulbenis pat pamatīgā dzērumā nevar dabūt gatavu...

Kāpēc bija vajadzīga preambula?

Protams, ne jau tāpēc, ka „citiem ir un mums arī vajag”. Preambulas kņada bija ideoloģiskā akcija. Tā bija tautas kārtējā apvārdošana, apdullināšana, piemānīšana, uzmanības novēršana no valdošās kliķes zādzībām, neizdarībām, idiotijas, nekompetences, sociālā nihilisma, nacionālās nodevības, tumsonības. Tā bija pielabināšanās latviešu šovinistiskajam slānim, kura aprobežotajiem prātiem tēvišķīgi glaimo vēsturiskās puspatiesības un nepatiesības par „savas valsts izcīnīšanu brīvības cīņās”, „okupācijas režīmu neatzīšanu un pretošanos tiem”. Pielabināšanās bija adresēta naivajiem, kuri tic šādām it kā skaistām sentencēm: „Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību”.

Taču preambulai ir arī zināma vērtība. Tai ir analītiskā vērtība. Preambula gādīgi ilustrē tautas loģistiku. Preambulā atspoguļojās Jauno laiku klasiskās manipulācijas ar tautas jēdzienu.

Jaunajos laikos, kad Eiropā intensīvi veidojās nacionālās valstis, valsts varas suverenitāte tika savīta ar jēdzienu „tauta”. LR Satversmē par to liecina 2.pants „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”.

Tāda norma ir arī citu valstu konstitūcijās. Cilvēki ir pie tā pieraduši. Daudzi cilvēki pilnā mērā apzinās šīs normas reālo neiespējamību. Viņi saprot šīs normas politiski iluzoro raksturu. Toties filistri mīl politiķiem laiku pa laikam pavēloši atgādināt par „tautas varu”, it kā no tā kaut kas reāli varētu mainīties.

Eiropiešu civilizācijā „tautas vara” pirmo reizi sāka figurēt pārejas laikmetā no antīkās dzīves kārtības uz viduslaiku dzīves kārtību. Tolaik nostiprinājās kristiānisms. Tas savās lūgsnās tautu mistiski skaidroja kā zemes valdnieka (karaļa) ķermeni. Tauta esot karaļa miesas sastāvdaļa. Tāpēc karaļa vara ir leģitīma.

Kā jau minēju, „tautas vara” figurēja Lielajā franču revolūcijā. Tikai tā vairs nebija reliģiski mistiskās karaļa miesas vara, bet laicīgā „tautas vara”. Ļaudīm iestāstīja, ka tauta vairs nav karaļa miesas sastāvdaļa un tauta ir sākusi pati valdīt. Tauta ir kļuvusi valsts suverēnās varas īpašniece.

Saprotams, tā bija specifiska politiskā mistifikācija. Tā bija pielabināšanās tautai, bez kuras atbalsta savā laikā nespēja nostiprināties feodālā vara un Jaunajos laikos nespēja nostiprināties buržuāziskā vara. Pēcpadomju Latvijā nespēja nostiprināties kriminālo „prihvatizatoru” vara.

Jaunajos laikos tauta nesāka valdīt tiešā veidā, kā tas bija antīkajā politiskajā iekārtā. Antīkajā polisā (senās Grieķijas un Romas pilsētvalstīs) valsts pilsoņi valdīja tiešā veidā, bet nevis ar deleģētu deputātu starpniecību. Politiskajā filosofijā to sauc par „tiešo demokrātiju” pretstatā mūsdienu „netiešajai un pastarpinātajai demokrātijai”, kas ātri izvērtās tautas varas uzurpācijā. Tagad esam samierinājušies, ka starpnieku nepieciešamība un starpnieku politiskā vara ir kļuvusi mūžīga, kā arī grūti kontrolējama un nepārskatāma. Tautas varas demagoģijas hipnoze saglabājās vienīgi neattīstītās un neizglītotās smadzenēs, bezprātīgi ticot reālajai tautas valdīšanai. Patiesībā visiem ir jāsaprot, ka viens ir dažu simtu cilvēku tautas vara antīkajā polisā un pavisam kaut kas cits ir simtiem miljonu cilvēku tautas vara mūsdienu valstīs.

Kad XX gs. sākumā Latvijā izstrādāja Satversmi, eiropeīdu civilizācijā tautas varas uzurpācija jau bija sasniegusi rafinētu līmeni. To apzinājās visi domājošie cilvēki. Taču neviena zeme neuzdrošinājās atteikties no skaistās konstitucionālās normas par tautas varu.

Arī mūsu pirmās Republikas politiķi respektēja specifisko politisko mistifikāciju. Tā kā Latvija bija polietniska zeme, LR politiķiem nācās izgudrot jauko poētismu „Latvijas tauta”. Viņi baidījās konstitūcijā valsts suverēno varu dot tikai „latviešu tautai”. Varu nedrīkstēja dot arī „Latvijas nācijai”, jo tāds formulējums radikāli atšķirtos no citu zemju konstitucionālās leksikas. Savukārt šodienas „politiķi” preambulā iepina aplamību par „latviešu nāciju”, tādējādi Satversmē nostiprinot vēl lielāku terminoloģisko pretrunīgumu un nezinātniskumu.

Atteikties no tautas varas specifiskās politiskās mistifikācijas un skaistās konstitucionālās normas pirmais uzdrošinājās mūsdienu liberālisms. Tajā skaitā mūsdienu liberālisma slavinātāji Rīgā.

Mūsdienu liberālisms sevi nekad nesaista ar kādu kolektīvu (kolektīvo subjektu). Citiem vārdiem sakot, nesaista ar šķiru, tautu, nāciju. Tādējādi nav tautas liberālisma, nav nācijas liberālisma, nav buržuāzijas liberālisma. Neeksistē nacionālais liberālisms. Liberālisms centrā izvirza vienīgi atsevišķu cilvēku - indivīdu. Liberālisma ideoloģijā indivīds eksistē tīrā veidā bez saistības ar etnosu, nāciju, kultūru, reliģiju, tradīcijām, vērtībām, teritoriju, valodu, valsti. Ne velti politiskajā filosofijā mūsdienu liberālismu apsaukā par „atomāro individuālismu”. Mūsdienu liberālisms pret cilvēku izturoties kā pret lietu pati par sevi. Liberālismā galvenais varonis esot egoists, kuram neinteresē kolektīvās vajadzības. Liberālisma dievam indivīdam neko nenozīmē valsts, sabiedrība, kolektīvs.

Mūsdienu liberālisms, vēloties pilnīgi atbrīvoties no kolektīvajiem subjektiem un kolektīvistiskajiem priekšstatiem, uzvaras svin pakāpeniski. Speciālajā literatūrā var lasīt uzvaru sarakstu. Respektīvi, XX gs. 30.gados liberālisms atbrīvojās no nacionālisma, 50.gados atbrīvojās no sociālisma, bet no 90.gadiem ir sācis cīņu ar pēdējo pretinieku – t.s. demokrātiju.

Liberālisms vēl nav pilnā mērā uzvarējis demokrātiju. Tā turpina demagoģiski rotaļāties ar jēdzieniem „tauta” un „tautas vara”. Tāpēc arī liberālisms viltīgi izmanto demokrātijas retoriku un vajadzības gadījumā var paspīdēt ar tik tikko minētajiem jēdzieniem.

Mēs dzīvojam pārejas laikmetā. Atkal tāpat kā iepriekšējos pārejas laikmetos relatīvi draudzīgi sadzīvo senākās normas ar jaunajām normām. Mūsu pārejas laikmetā sadzīvo demokrātijas normas ar liberālisma normām. Latvijā tas jautri atspoguļojās preambulā, partiju deklarācijās un citos materiālos.

Piemēram, preambulā ir kvēla vēlēšanās „nodrošināt Latvijas tautas un ikviena brīvību”. Šī frāze ir tipisks demokrātijas un mūsdienu liberālisma mistrojums. „Latvijas tauta” ir demokrātijas retorikas populārs atribūts, bet „ikviena brīvība” ir liberālisma retorikas populārs atribūts. Savukārt mūsu slavenā vienotā vienotība ir ievērojami modernāka. Tā jau ir atbrīvojusies no demokrātijas: „Partijas VIENOTĪBA piedāvājums ir valsts, kurā svarīgākais ir cilvēks.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...