Iesaki rakstu: 
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Jūs visu darāt pareizi... slēdzat skolas, slēdzat bibliotēkas, slēdzat kultūras namus, slēdzat poliklīnikas un slimnīcas, slēdzat VUGD depo, slēdzat policijas iecirkņus, ceļat nodokļus, liekat pārmaksāt par pašu Daugavas saražoto elektrību, uzspiežat partnerības likumu, cenšaties jau no bērnudārza degradēt bērnus un kropļot viņu psihi... Jūs visu darāt "pareizi"... Taču Jūs tā arī neesat sapratuši un nekad nespēsiet izprast - kas ir LATVIETIS un viņa Tēvzeme LATVIJA!
Jūs atļāvāties izrādīt necieņu, atklājot Gunāra Astras pieminekli, zemē iedurot apgrieztu krustu. Tas bija vēstījums visiem, kuri stāv un krīt par savu Tēvzemi un Tautu!
Zolitūdes traģēdija pirms 10 gadiem Jums ir TIESU BEZSPĒCIBAS UN KORUMPĒTĪBAS JOKS! 54 cilvēku izdzisušās dzīvības ir tikai formalitāte juridiskajos papīru kalnos... jūsu ņirdzošajos smīkņājienos, kameru priekšā tautai šļupstot...
Nē, mums vairs NAV nepieciešamas ne jūsu uzrunas, ne vainas atzīšanas... tālāk tikai asins pulvers mazgās asinis no Tēvzemes GARA PILS sienām...
Var nolikt cilvēkus uz ceļiem, sadzīt "mājsēdē", var iedzīt bailēs, nospiest ar noziedzīgiem kredītu maksājumiem, ar desmitkāršotām pārtikas un zāļu cenām, un uzspiest trīcēt par svešu tautu sāpēm... bet ar to LATVJU TAUTU un tās SPĒCĪGO GARU iznīcināt vai piežmiegt NAV IESPĒJAMS!
Valsts svētkos priesteris Zbigņevs Stankevičs uzrunāja baznīcā sanākušās avis un blakus tām sēdošos tautas kapa racējus. Laulība esot starp vīrieti un sievieti...
Tas pats Zbigņevs kurš piedalījās prezidenta inaugurācijā, tas pats, kurš Aglonā aiz žoga visu svētākās māmulītes uz ceļiem aizmirsa... Ne vārdam neticu! Ne vārdam!
Ticīgie varētu sašust... kā es tā par metropolītu izsakos... bet skumjākais - dziļi sirdīs jūs zināt... patiesību!
Vai arī parādiet man, kur tieši Bībelē stāv rakstīts - Dievs no Sātana nobijās, tā priekšā atkāpās un krita ceļos...
Vai Dieviņš sēja cilvēkos bailes, nopietni?...
Šodien daudz maldu, daudz taisnību... Kā Imants Ziedonis rakstīja: "Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās."
Bet patiesībā viss ir ļoti primitīvi vienkārši. Seko savai sirdsapziņai!
Ikviens, kurš patiesi no sirds raksta un vārdus teic, dara to viegli un taisnīgi. Ikviens, kurš savai TAUTAI kalpot lemts, nebūvēs sev zelta pilis jūras krastā. Tik vienkārši.
Katrs Tēvs lai stāv sardzē par savu ģimeni! Katra māte lai pavardā mīlestības uguni uztur. Katrs dēls un meita lai godā un cieņā savu Tēvu un Māti tur.
Šis ir pēdējais brīdinājums! Sarunu ar koloniālajiem pārvaldniekiem vairs nebūs!
Apstājieties un steigā pametiet mūsu Tēvzemi Latviju! Pieprasām! Ir runāts gana...
P.S. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
