Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas. Prasība īpaši skaļi atskan tajās reizēs, kad valdošā kliķe (oligarhija) nevar klusi un ātri vienoties par kandidātu – izvēlēties superpelēcību no pelēcību kontingenta.

Sabiedrībai tas kļūst zināms, iejaucas žurnālisti, politiķi, eksperti, mājsaimnieces, sabiedrībā pazīstami cilvēki, interneta komentāru ģēniji, medijos sākas diskusija par konkrētiem piedāvājumiem, un šajā diskusijā ātri ielaužas atgādinājums par demokrātiskajām tiesībām tautai vēlēt valsts galveno amatpersonu. Tā tas, piemēram, bija pirms Valsts prezidenta vēlēšanām 2015.gada 3.jūnijā. Toreiz pat tādi karjerismā apdāvināti tipi kā Kalniete un VVF paši nekaunīgi piedāvājās kļūt par Valsts prezidentu.

 

Prasībai turpmāk vajadzēja atskanēt 2019.gada pavasarī vai vasaras sākumā. Taču regularitāte tika negaidīti izjaukta, un LR publiskajā telpā atkal sākās diskusija par iespēju tautai vēlēt Rīgas pils saimnieku.

Klusumu apzināti izjauca Valsts prezidents. 2017.gada 22.jūnijā viņš uzstājās ar runu parlamentā un aicināja politiķus beidzot atbalstīt latviešu tautas ilgoto sapni. Runātājs dedzīgi aģitēja nekavējoties izmainīt Satversmi, lai jau 2019.gadā Valsts prezidentu vēlētu tauta.

Visticamākais, valdošā kliķe Valsts prezidentam nelika speciāli musināt sabiedrību pirms Līgo svētkiem. Dzērumā un ar šašlikiem pārpildītu kuņģi šo tēmu nedrīkst apspriest. Visticamākais, atkārtoju, tā bija Valsts prezidenta iniciatīva. Iemesls iniciatīvai varēja būt nespēja izdomāt kaut ko prātīgu un vajadzīgu, ko likt galdā savā runā. Tā bija adresēta ne tikai nācijas 100 gudrākajām galvām, bet visai cilvēcei.

Par Valsts prezidenta runu parlamentā tradicionāli ir zināma interese ārzemēs. Muļķības un sīkumi runā nedrīkst izsprukt. Tam ir iknedēļas „piāra” izteikumi. Cilvēces priekšā ir patētiski jārunā par lielām problēmām – nacionālām, planetārām, kosmiskām. Tā tas jādara arī tad, ja prezidentam valstī nav nekādas teikšanas un konkrēto personu augstajā krēslā neviens vispār nevērtē nopietni un izturas pret viņu kā pret mūsdienu vietējo Mīdasu, - viss, par ko seno frīģiešu ķēniņš Mīdass izsacījās, un viss, ko viņš darīja, bija šausmīgas muļķības. Saprotams, vēl iederas asociācijas ar zinātnē fiksēto psihopatoloģisko Mīdasa sindromu – seksuālās brīvības un partneru maiņas maniakālo tieksmi.

Ne tik svarīgi ir noskaidrot Valsts prezidenta negaidītās iniciatīvas iemeslu. Daudz svarīgāk ir pievērsties iniciatīvas sekām.

Sekas ir interesantas. Aktuālajā idejiski politiskajā kompleksā ar skaisto nosaukumu „Tautas vēlēts Valsts prezidents” atklājās vairāki eksotiski viedokļi. Tie attiecās uz kompleksa galveno subjektu – latviešu tautu. Atklājās latviešu tautas eksotisks vērtējums gan kopumā cilvēciskajā aspektā, gan atsevišķi politiskās apziņas aspektā.

Valsts prezidenta iniciētās tēmas apspriešanā aktīvi iesaistījās bijušie Valsts prezidenti Zatlera kungs un VVF kundze. Viņi ir eksotisko viedokļu autori.

Eksotisks (savāds, dīvains) viedoklis nav iespējams bez prāta izauklētas dīvainības. Tāpat nav iespējams bez drosmes piedāvāt savu dīvainību citiem cilvēkiem.

Mūsdienu politiķi nav eksotisku viedokļu autori. Tas ir starptautiski akceptēts novērojums. Eiropā pēdējais politiķis, eksotisko viedokļu autors, esot bijis sers Čērčils. Viņa slavas pamatā ir viedokļu dīvainība. Mūsdienu politiķi stingri ievēro rekomendāciju: valoda dota tāpēc, lai slēptu dīvaino viedokli. Sers Čērčils neslēpa savu dīvaino viedokli.

Arī Zatlers un VVF šovasar nolēma atsacīties no minētās rekomendācijas. Viņi nolēma neslēpt savu dīvaino viedokli. Tam īsto iemeslu zina tikai viņi paši. Mēs varam vienīgi uzdrošināties minēt iemeslu.

Iemesli varētu būt divi. Mūžs ir pagājis, politiskā karjera ir galā, dažādu nelietību dēļ nav izredzes otro reizi pasēdēt siltajā krēslā. Tāpēc vairs nav jēgas izlikties. Tāds varētu būt pirmais iemesls.

Otrais iemesls (dāmai) varētu būt vecuma marasms, kas atslēdzis prāta kontroli, vai arī prāta iedzimta patoloģija (kungam un tāpat varbūt dāmai), kuru līdz šim izdevās uzskatāmā formā neizrādīt, kaut gan kungam reversiblais prāts, kā tūlīt redzēsim, reversīvi funkcionē vienmēr.*

VVF viedoklis jautājumā par iespēju atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu ir divdomīgs. No vienas puses viņa atbalsta ideju. Taču no otras puses (un tas ir tas eksotiskais!) viņa pilnā mērā apšauba latviešu tautas spējas konstruktīvi ievēlēt augsto amatpersonu: „Kaut gan – nu, teiksim tā – tīri statistiski runājot, normāla inteliģence (!?) ir tikai pusei no iedzīvotājiem. Ceturtdaļa ir gudrāka par caurmēru, bet ceturtdaļa ir  mazāk gudra par caurmēru".

Diemžēl vispirms ir nepieciešams terminoloģiski precizēt zinātņu doktores, profesores un akadēmiķes teikto. Izglītots cilvēks latviešu valodā nesaka „normāla inteliģence”, runājot par intelektu. VVF runā par intelektu. Par to nepārprotami liecina vārdi „gudrāka par caurmēru” un „mazāk gudra par caurmēru”. Gudrība ir intelekta (saprāta) spēja.

Tātad VVF saka, ka „tikai pusei no iedzīvotājiem” (50%) ir normāls intelekts. Par iedzīvotāju (bet tie etniski tolerantajai dāmai Latvijā ir tikai latvieši) abām atlikušajām „ceturtdaļām” (25%+25%) zinātņu doktores, profesores un akadēmiķes teiktajā netiksim skaidrībā. Nav saprotams, kādā kvalitātē ir „caurmērs”. Vienīgi ir saprotams, ka „caurmērs” nav tas pats, kas „normāla inteliģence”. Tātad „caurmērs” ir vai nu sliktāks vai labāks par „normālu inteliģenci”.

„Caurmērs” paliks neatšifrēts. Un tas nav galvenais. Galvenais ir eksotiskais apgalvojums, ka no latviešu tautas tikai pusei ir normāls intelekts. Tāpēc VVF apšauba latviešu spējas konstruktīvi vēlēt Valsts prezidentu. Latviešu tauta nav intelektuāli nobriedusi, lai pati izlemtu politiskos jautājumus. Tauta ievēlēs muļķi vai oligarhu sulaini. Taču vistrakākais - tauta var ievēlēt Kremļa cilvēku. VVF ieskatā „Krievijas ietekme tautas vēlēta prezidenta procesā noteikti izgaismotos”. Tā viņas teikto atreferēja kāds medijs.

Zatlera kunga prāta produkcijā vēl it kā nedrīkstētu saskatīt marasmu. Viņam ir 62 gadi. Tomēr viņa izteikumos ir lielāka nesaprātība nekā gandrīz 80 gadus vecās politiskās kolēģes izteikumos. Zatlers saka: „Pasaule ir mainījusies, un mums jāsaprot, ka mēģinājumi no ārpuses, no Krievijas ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas, Francijas prezidenta vēlēšanas, nemaz nerunājot par tādām valstīm kā Čehija vai Moldova. Tiks ietekmēta arī Latvijas prezidenta ievēlēšana. Ja viņas būs tiešas. Jo ietekmēt 51 deputātu, lai viņi pieņemtu kaut kādu neprātīgu lēmumu Latvijas valstij, ir ļoti ļoti grūti(!?). Ietekmēt publiskas vēlēšanas ar mūsdienīgiem līdzekļiem ir ļoti viegli.”

Nav nepieciešams komentēt šo reti dumjo apgalvojumu par mūsu parlamenta deputātu neuzpērkamību. VVF izsakās saprātīgi: "Starp citu, Saeimā, kad balso, mēs ļoti labi zinām, ka ir iespējas piezvanīt kādam un piedāvāt naudu par balsojumu šim kandidātam vai citam. Un pēc tam mūsu dienesti saka – jā, nu zvani bija, mēs varam izsekot zvanu sērijai, bet mēs jau nezinām, par ko viņi runāja! Tātad – korupcija un naudas iespaids jeb politisks iespaids ir vienmēr iespējams.”

Zatlera kunga prāta stāvoklis ir ļoti satraucošs. Izmantojot VVF, domājams, zinātniski izstrādāto latviešu klasifikāciju, viņš acīmredzot ir krietni „mazāk gudrs par caurmēru”. Attaisnojās VVF bažas. Ja latviešu simts gudrākās galvas ievēlēja pilnīgu muļķi, tad intelektuāli Dieva ne visai aplaimotā tauta var patiešām ievēlēt oligofrēnijas sagandētu hominīdu. LR Valsts prezidents atkal var kļūt intelektuāli neadekvāts indivīds, kuram pienākas invaliditātes visaugstākā grupa.

Zatlera kunga intelekts ne tikai izšļāc ārprātīgas dumjības. Viņa intelektam tāpat pietrūkst elementāras stabilitātes. Viņa reversiblais prāts nemitīgi izšļāc jaunu viedokli. Žurnālisti ir saskaitījuši, ka viņa viedoklis par tautas tiesībām vēlēt prezidentu ir reversīvi funkcionējis 7 reizes: 2009.g.oktobrī, 2010.g.jūnijā, 2011.g.jūlijā, 2011.g.augustā, 2012.g.martā, 2014.g.februārī, 2017.g.jūlijā.**

Piemērā minēšu divus variantus. 2009.gada oktobrī Zatlers sacīja: „Vairākas partijas arī šeit izteikušās par tautas tiesībām izraudzīt Valsts prezidentu. Ja rīt tādas vēlēšanas notiktu, es kandidētu. Man būtu lielāks gandarījums saņemt amata mandātu no tautas, arī lielākas pilnvaras un tautas uzticības sajūta. No tā nav jābaidās, taču sabiedrībā jādiskutē un jāpieņem tautas vēlēta prezidenta institūcijas modelis”. 2015.gada februārī (pie reizes izšļācot kārtējās dumjības) Zatlers sacīja: „„Es domāju, ja mēs ejam uz tādu mērķi, tas prasīs astoņus gadus (!?). Pirms Latvijas tautai tiek dotas tiesības vēlēt Latvijas prezidentu, ir jāpārrunā vairāki jautājumi. Piemēram, kā neizjaukt politisko līdzsvaru (!?)  valsts pārvaldē starp dažādām varām – prezidentu, Saeimu un Ministru kabinetu. Patlaban visu varu vidū valda līdzsvars (!?), taču nav zināms, vai tas saglabāsies (!?), ja Latvijā būtu tautas vēlēts prezidents”.

Prasība latviešu tautai atļaut vēlēt Valsts prezidentu ir organiski vienota ar latviešu tautas politisko apziņu. Formāli, teorētiski, demokrātiski prasība ir politiski loģiska. To neviens nenoliedz vai neapšauba. Šaubas ir vienīgi par latviešu tautas politiskās apziņas līmeni. Ja VVF eksotiski vērtē latviešu „inteliģenci”, tad viņa faktiski eksotiski vērtē latviešu tautas politisko apziņu. Tas pats attiecās uz citiem, kuri baidās atļaut latviešiem vēlēt prezidentu. VVF ieskatā latviešu tautas politiskās apziņas līmenis ir nepietiekams politiskajai patstāvībai.

Diemžēl diskusijā netiek runāts par tautas politisko apziņu. Jēdzienu „politiskā apziņa” nelieto politiķi un nelieto arī politoloģijas eksperti, akadēmisko aprindu kadri. Diskusija faktiski mutuļo sadzīves filosofijas „buldurējumā” un bez vēlamās teorētiskās kvalitātes. Nosauktie argumenti „par” vai „pret” ir drīzāk „ķēķa” spriedelēšanas garā, bet nevis balstīti nopietnā analītiskajā materiālā.

Tas ir žēl. Virspusējais un primitīvais „ķēķa” gars patiesībā netieši liecina par neieinteresētu un necienīgu attieksmi pret tautu. Lieta ir tā, ka tautas politiskā apziņa ir speciāli jāveido un sistemātiski jāpilnveido. Tam ir jābūt speciāli organizētam pasākumam, pasākumu sērijai, pasākumu kampaņai. Tautai ir jāpalīdz iegūt pēc iespējas pilnvērtīgāku politisko apziņu. Par tautas politisko apziņu eksistē zinātniskie termini un zinātniskās teorijas, kuras pie mums netiek izmantotas.

Sabiedrībā speciāli uzkurinātā un nenosvērtā kņada ap „Rīdzenes sarunām” arī apliecina tautas politiskās apziņas vienmuļo skalošanos zemāk par jūras līmeni. Kā parasti pie mums, galvenais nav kļuvis galvenais. Lembergs, Kučinskis, Valsts prezidents, ģenerālprokurors, advokātu brālība, eksperti, deputāti, partiju priekšnieki, žurnālisti, interneta komentāru visziņi nerunā par galveno.

Lembergs un citi „sarunu” varoņi taisnojās. Viņi atsaucās uz politiķu tiesībām runāt par visu kaut ko un jebkurā kompānijā. Viņu attaisnojumus daudzi atbalsta.

Bet to nevajag darīt. Pirmkārt un galvenokārt pret „sarunu” dalībniekiem nedrīkst izturēties kā pret politiķiem. „Sarunu” saturs liecina, ka tās nav politiķu sarunas, bet organizētās noziedzības bandītu sarunas.

Politiķi visur un vienmēr valsts lietas kārto neformālā veidā. Vieta neformālajai valstiskajai komunikācijai var būt visdažādākā, sākot ar dzīvokli un beidzot ar slēgto klubu. Tā tam ir jābūt. Pirms lēmuma pieņemšanas lēmuma projekts vispirms ir jāsaskaņo ar visām attiecīgajām institūcijām, atbildīgajām personām, ieinteresētajām sabiedriskajām organizācijām utt. Valsts virzībā tā ir elementāra organizatoriskā darba forma. Nekur un nekad tā nav nosodīta. Neformālā veidā iespējams diskutēt atklāti un niansēti bez lieka retoriskā un demagoģiskā manierīguma un glancējuma. Neformālas diskusijas principā ir daudz auglīgākas nekā oficiāli formālas diskusijas, kurās katrs sevi vairāk ārēji izrāda, nekā runā par būtību.

Mūsu „politiķu” neformālās „sarunas” būtu normāla parādība, ja tajās diskutētu par valsts attīstības jautājumiem; respektīvi, jautājumiem, kuri attiecās uz sabiedrības kopējām interesēm un vajadzībām. Bet tā taču nenotiek. Mūsu „politiķi” viesnīcā runāja par savām interesēm; respektīvi, runāja par to, kur un kā kaut ko nozagt. Viņi nerunāja par valsts interesēm. Un tā, saprotams, ir fundamentāla atšķirība, kuru visi, domājams, intuitīvi izjūt, bet neakcentē „sarunu” nosodījumā.

Tā vien liekas, ka „sarunu” varoņi un viņu nosodītāji nemaz nesaprot minēto atšķirību. Kņada līdz ar to ir kļuvusi bezjēdzīga, jo netiek nosodīts galvenais – „politiķu” runāšana tikai par savas zagšanas perspektīvām, bet nevis par valsts attīstību. Plašāk sakot – netiek nosodīta organizētā noziedzība. Tās nebija politiķu sarunas, bet organizētās noziedzības bandītu sarunas, ko „knābs” tūlīt adekvāti nekvalificēja, jo pats ir viens no Lielās Bandas elementiem. Pret „sarunām” nākas izturēties kā pret organizētās noziedzības bandītu sarunām, plānojot jaunus noziegumus pret valsti un tautu. Lembergs u.c. attaisnojās kā bandīti, bet nevis kā politiķi.

Nav noliedzams, tautas politiskā apziņa veidojas arī bez ārējās palīdzības. Taču tā ir stihiski veidojusies politiskā apziņa ar stihiskajiem procesiem tipiskākajām nepilnībām, pārpratumiem, izkropļojumiem, vienpusībām. Tā ir politiskās apziņas mīmikrija – neorganizēta pielāgošanās dzīves apstākļiem. Pilnvērtīga tautas politiskā apziņa nav sasniedzama, rupji sakot, bez attiecīgās dresūras. Mūsu varas inteliģence par to nerūpējās. Mūsu varas inteliģence nemitīgi baida ar Maskavas ietekmi, taču neko nedara, lai latviešu tautu tik viegli nevarētu ietekmēt Maskava. Rietumu civilizācijā Jaunajos laikos ir uzkrāta milzīga pieredze tautas politiskās apziņas formēšanā atbilstoši nacionālajām interesēm un atbilstoši nacionālās drošības vajadzībām. Šo pieredzi ir vērts apskatīt citā esejā.

*Reversibls – apgriezenisks; reversīvs – tāds, kam var mainīt kustības virzienu.

**Skat.: http://www.pietiek.com/raksti/tautas_velets_prezidents_te_labs,_te_slikts_zatlers_sniedz_viedokla_mainisanas_paraugstundu

Novērtē šo rakstu:

39
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Datortehnoloģijas un masu mediji

FotoLatviešu valodas interneta portālos arvien biežāk sāk parādīties tādi vārdi kā datorredze un dziļie neirālie tīkli. Turpat tuvumā parasti tiek pieminēts arī mākslīgā intelekta vārds, kas lasītājā izraisa pastiprinātu interesi par lietotajiem jaunvārdiem. Zinātkārīgākie sākuši sērfot interneta dzīlēs, taču tur atrodamais pārsvarā ir nepilnīgs, jo pastāv atsevišķu fragmentu veidā. Latviešu valodā uzrakstītu, subjektīvu viedokli vēl nav izdevies lasīt, kaut gan temats ir kā radīts lietošanai masu medijos.
Lasīt visu...

21

Devalvācijas lielmeistari Rīgas pilī

FotoMūsdienās devalvācija ir ikdienas sastāvdaļa. Ar devalvāciju tiekamies nepārtraukti. Jēdzienu „devalvācija” jau sen neattiecina tikai uz valūtas (naudas) kursa pazemināšanu attiecībā pret zeltu vai citu valūtu kursu. Jau sen jēdziens „devalvēt” nenozīmē tikai valūtas pakļaušanu devalvācijai. Tā ir izveidojies, ka devalvācijas jēdziens tagad ir ievērojami populārāks nekā deviances jēdziens, kā socioloģijā apzīmē rīcības novirzītību no tiesiskajām vai tikumiskajām normām un sabiedrībā pieņemtajiem standartiem. Ja tiekamies ar nozīmīguma pazemināšanu, tad parasti atceramies vārdu „devalvācija”, kuru var uzskatīt par sinonīmu vārdam „degradācija” – pakāpeniska pasliktināšanās, panīkšana, pagrimšana.
Lasīt visu...

12

„Mājkuģa” lieta: apmelošanas pasūtījuma izpildītāji nolūkā iespējami vairāk radīt sabiedrisko rezonansi noklusē būtiskus faktus

FotoKopš vakardienas plašsaziņas medijos ar apbrīnojamu uzstājību tiek izplatīts viedoklis, ka Pāvilostā esot uzbūvēta ēka jūras krastā, kura nekādi nelīdzinoties kuģim. Vai tas ir tiesa?
Lasīt visu...

21

Kā Rinkēviča ministrijā (teorētiski) piešķir prēmijas, piemaksas, balvas un citus labumus

FotoOficiālā informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem Ārlietu ministrijā.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule LR Saeimas deputātiem: par tiesnešu neatkarību – „de iure” un „de facto”

FotoKad Valsts prezidents 2017. gada 10. novembrī nolēma neizsludināt grozījumus likumā "Par tiesu varu", sākumā neuzskatīju, ka šis ir nozīmīgs jautājums, kas pelnītu lielu uzmanību. Taču tālākie notikumi un to analīze mani pārliecināja par pretējo. Jo sevišķi Limbažu rajona tiesas priekšsēdētajas man personīgi adresēta vēstule, kuras pirmais teikums skan šādi: “No vēstules teksta saprotams, ka Civilprocesa likuma 74.pantu Jūs esat lasījis, diemžēl līdz septītās daļas pirmajam punktam neesat ticis...”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko jāuztraucas Potapovai un Jurašam – tikai daži jautājumi

Potapova un Jurašs taisa šovu, ko netieši atbalsta Kaimiņš, tā apliecinādams, ka pēc būtības kalpo tiem...

Foto

Latvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu mafiozs tīkls, bet mēs tur neesam

Latvijā ir izveidots čekistu, komunistiskās partijas biedru un oligarhu uzturēts noziedzīgs,...

Foto

Vai Kučinskis spēs atzīt, ka izgāzusies pirmā un redzamākā Čakšas reforma?

Jaunais gads ir iesācies ar vairākām pārmaiņām, no kurām dažas - kā benzīna cenas kāpumu...

Foto

E-veselības "pilnvērtīgā" palaišana atkal apliecina, ka tautai ir "poh...", kas mūsu valstī notiek

Kopš 2.janvāra receptes, ko skaits ir apjomīgs un daždien tuvinās simtam, izrakstu pacientiem...

Foto

„Īstenais loceklis”, kam nepatīk 18. novembris

Šķita jau, ka padomija ar tās „orgāniem”, „locekļiem” un „locekļu kandidātiem” ir atstājusi Latvijas publisko telpu. Tomēr Zinātņu akadēmijas īstenā...

Foto

Par politisko partiju varas, naudas un ētikas pārbaudījumiem

Politisko partiju dzīves robežšķirtne ir to ievēlēšana Saeimā. Ar to sākas kvalitatīvi citādāks laiks organizācijas un arī tās...

Foto

Rokpelnis un citi stukači: vai tiešām mēs nerīkosim nekādas Tengiza Abuladzes “Grēku nožēlošanas”?

Pietiek šodien vienuviet pārpublicē divus konfrontējošus viedokļus saistībā ar dzejnieka Jāņa Rokpeļņa „izlīšanu no...

Foto

Zemes piespiedu privatizācija Rīgas domes gaumē jeb Kā Rīgas dome tīra rīdzinieku kabatas

Rīgas domes priekšsēdētāju Nils Ušakovs drīz vien pēc kļūšanas par galvaspilsētas mēru, no...

Foto

Bibliotēkāri, esiet modri un ziņojiet DP par apmeklētājiem ar „Islāma valsts” logo uz apģērba

Eiropas valstu pieredze liecina, ka teroristu organizācijas internetā aktīvi izplata savus propagandas...

Foto

Masu sociopātisms jeb atriebības saldā garša

Kur mēs, latvieši, šobrīd īsti dzīvojam un vai mums šobrīd vispār ir tāda valsts, kas mūs – pamattautu – sargā...

Foto

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi ir mūsu temperamentākie un pompozākie ideologi. Viņi ir krimināli oligarhiskā valstiskuma produkts un reizē arī šī...

Foto

Kad „Vienotības” nopirkts „PR guru” mēģina padomju stilā cīnīties pret faktiem

Globāli nopietnais Politico, pamatojoties uz ANO datiem, nesen publiskoja ziņu, ka Latvija kopš 2000. gada ir...

Foto

Zaķis ir viens no Latvijā pieredzes bagātākajiem stratēģijas profesionāļiem

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 13.decembrī saņemts iesniegums, kurā uzdodat jautājumus saistībā ar Valsts prezidenta...

Foto

Čekas maisi – kas ir kas: intervija ar bijušo TSDC vadītāju Induli Zālīti

Ņemot vērā lasītāju ieteikumus un tēmas aktualitāti, Pietiek šodien pārpublicē senu, bet joprojām nozīmīgu interviju...

Foto

Ādama nolādēšanas monitorings: simboliskā realitāte

Ādama nolādēšana neattiecas tikai uz konkrēto realitāti – klaušām, augļošanu, zinātniski tehnisko progresu, ekonomiku, tirgus attiecām, kas bija uzmanības centrā iepriekšējās...

Foto

Vai interešu konflikti pastāv tikai politikā un valsts pārvaldē, bet ne vēsturisku romānu rakstniecībā?

Izdevniecības “Dienas grāmata” vēstures romānu sērijā iznācis Arno Jundzes romāns “Sarkanais dzīvsudrabs”....

Foto

Vai pirms seksuālām darbībām jāparaksta kontrakts?

Aizgājušais gads Rietumu pasaulē iezīmējies ar plaši izvērstu feministu rosinātu masu histēriju, kas pazīstama kā #MeToo kustība. Arī Slavojam Žižekam*,...

Foto

Vai Vējonis nopietni domāja runā teikto, ka iedzīvotājiem aktīvi jāiesaistās pret varas cinismu - arī veselības jomā?

Veselības aprūpē veselības ministres Andas Čakšas vadībā iesācies vēsturisks...

Foto

Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienības „LIOPA” aicinājums

Mēs, Latvijas izciršanas operatīvās plānošanas apvienība „LIOPA”, esam organizējušies, lai katram Latvijas cirtējam būtu darbs un valstij – nodokļi....

Foto

ZZS un zirgu „biznesmeņu” netīrās aizkulises

Kaut vēlēšanās Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) nākamajās vēlēšanās tiek prognozēti panākumi un varas saglabāšana, dažādiem šīs apvienības darboņiem ar...

Foto

Dzīvojamo telpu īres likums atņems manas tiesības uz beztermiņa īres līgumu

Esmu denacionalizētā nama pirmsreformas īrniece, dzīvoju tajā no dzimšanas, strādāju, maksāju nodokļus. Ekonomikas ministrijas jaunais...

Foto

Odiozā odiseja

Odiseja odiseja ilga 20 gadus. Mūsu „čekas maisu” odiseja ilgst jau 27 gadus, un tai nav redzams gals. Tas noteikti ir tāpēc, ka mēs...

Foto

Aizejošās Čakšas dāvana valdībai un visiem iedzīvotājiem

Kaut valdošā koalīcija lepojas ar sasniegumiem kā nodokļu reforma un naudas pielikumi nozarēm, reāli ieguvumus varēs novērtēt pēc pirmā...

Foto

Par 2017. gada 15. decembra uzdevumu un 2017. gada 12. decembra Datu valsts inspekcijas vēstuli

Esmu saņēmusi 2017. gada 15. decembra LU rektora rezolūciju 2017. gada...

Foto

NMPD tuvojas klīniskajai nāvei, bet vēl tajā strādā arī īsti varoņi

Šajā šķietami klusajā un sirsnīgajā svētku laikā nereti gadās saskarties ne vien ar Ziemassvētku brīnumu,...

Foto

OIK – politiski piesegta afēra, kuru vēl var atklāt un novērst, ja politiķi gribēs atklāt “tumbačkās” noslēpto

Nu jau visi zina, ko nozīmē burtu salikums OIK....

Foto

„Apeirona”, LDDK un Jāņa Reira propaganda par Darba likuma 109.panta II daļu

Bijušajam komjaunietim, dedzīgajam rūpnīcas virpotājam Jānim Reiram pieredze komunistiskās ideoloģijas sekretāra amatā nes augļus...

Foto

Riddah: islāma vienvirziena biļete

Ceturtdien, 21.decembrī Melburnā, Austrālijā 32 gadus vecs afgāņu izcelsmes Austrālijas pilsonis Saīds Nūri nolēma iesēsties automobilī un kulturāli bagātināt 18 iedzīvotājus, par pamatu...

Foto

„Zaļo” lozungi izskan kā tiešs aicinājums uz nemieriem un sacelšanos

Biedrība „Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (LMSP) ir dibināta 2001. gadā ar mērķi veidot un uzturēt Latvijas...

Foto

Krievijas propagandas portāls: VDK maisu noslēpums, jeb Kāpēc Latvija sēro Neatkarības svētkos

No pirmā acu uzmetiena šīm tēmām nekā kopēja nav. Pirmkārt, pēc nesenajiem valsts svētkiem...

Foto

Partiju biedru saraksti jeb intelektuālie un morālie bastardi

Portālā „Pietiek” ievietotie partiju biedru saraksti ir viens no nopietnākajiem ieguldījumiem krimināli oligarhiskās valsts atmaskošanā. Sarakstiem ir gan...

Foto

Datu valsts inspekcijas dokuments ietver visas klasiskās cenzūras pazīmes

Latvijas Universitātes rektoram, akadēmiķim, Dr. habil. biol. Indriķim Muižniekam: augsti godājamais rektora kungs, atsaucoties uz Jūsu 2017....

Foto

Jaunais “čekas maisu” likumprojekts kavēs VDK satura izpēti un publiskošanu

Šodien, 21.12.2017. Saeima atbalstīja likumprojektu, kas paredz VDK dokumentu publiskošanu un nodošanu Nacionālajam arhīvam. Kaut gan...

Foto

Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī

Šī ir žurnālista Andra Tiļļas intervija ar vēsturnieku Hariju Tumanu, kas iepriekš saīsinātā veidā tikusi publicēta žurnālā “Mājas viesis”,...

Foto

Vides organizācijas aicina uz caurspīdīgu un atklātu mežu politikas veidošanas procesu

Jau vairāk nekā pusgadu norisinās Ministru kabineta noteikumu "Par koku ciršanu mežā" grozījumu projekta apspriešana,...

Foto

Kā mēs pērn stiprinājām Latvijas mediju kvalitāti un veicinājām izcilību žurnālistu vidū

2016.gadā, atbilstoši LŽA mērķiem un ievērojot asociācijas biedru pausto viedokli par organizācijas darbības prioritātēm,...

Foto

Mums izdevās

Ko mantojusi es no senčiem saviem?/Ne titulus, ne zelta gredzenus,/Vien viņu egles, ozoli un kļavas/Pār mana mūža ceļiem vējā zuz. (Ārija Elksne "Mans mantojums") "Kad...

Foto

Par "dabas draugu" ekonomiku un "zaļo propagandu" tās stutēšanai

"Atkal jāklausās argumenti, kā koku ciršana nodrošina veselības aprūpi. Tad nu atkal atgādinu, ka pati veselības aizsardzība...

Foto

Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus eiro

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF) vērš uzmanību, ka Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi...

Foto

Prezidenta kungs, prasiet Saeimai pieņemtā Veselības aprūpes finansēšanas likuma otrreizēju caurlūkošanu

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Kustība Par! aicina Jūs izmanot savas konstitucionālās tiesības un prasīt Saeimai tikko...

Foto

Tautas atmiņas horizonts, metafizika un suverenitāte

Rietumu civilizācijā un īpaši tās Austrumeiropas anklāvā ir radusies jauna intelektuālā epidēmija. To var dēvēt par vārda brīvības intelektuālo epidēmiju....

Foto

Lūgums par ekonomiskā bēgļa statusa piešķiršanu

Ar 1995.gada 21.jūnija likumu «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» tika denacionalizēta 10 321 māja jeb 78 046 dzīvokļi, kas skāra aptuveni...