Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Tautas svētākās vērtības

Arturs Priedītis
28.02.2015.
Komentāri (43)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai spriestu par tautas vērtībām, vispirms ir jāprecizē jēdziena „tauta” jēga un semantika – valodas vienības nozīmju kopums.

Jēdziens „tauta” ir divkosīgs jēdziens. Divkosīgs labā nozīmē, kaut gan jēdziena „tauta” īpašības var izmantot demagoģiski. Tātad – divkosīgi.

No vienas puses tauta ir abstrakts jēdziens. Tautu nevaram ne pakutināt, ne pasmaržot. Ar tautu nevaram sarunāties. Internetā tautu nevaram iekļaut draugu lokā. Tautai nevaram aizsūtīt E-pasta vēstuli. Toties tautu varam rupji norāt. Zinām, ka neviens mūs nenosodīs. Varbūt nosodīs atsevišķi tautas pārstāvji, kuri uzskata, ka drīkst runāt visas tautas vārdā.

Mūsu apziņā tauta figurē tādā pašā asociatīvajā ietērpā kā jēdzieni „draudzība”, „mīlestība”, „laime”, „valsts”, „nācija”, „vara”. Mēs gudri aptveram, ka jēdziens „tauta” un tik tikko savirknētie jēdzieni nepastāv reālā formātā un principā nav uztverami ne ar kādiem visjūtīgākajiem instrumentiem.

No otras puses tauta nav ideāli abstrakts jēdziens. Teorētiski mums ir iespējams simtprocentīgi visu latviešu tautu sapulcināt, teiksim, Rīgā Daugavas krastmalā un tādējādi iegūt reālu formātu. Tas, atkārtoju, teorētiski ir iespējams, ja latviešu tautā iekļaujam visus planētas iedzīvotājus, kuri sevi uzskata par latvieti. Viņus visus teorētiski varam apzināt, saskaitīt un uzaicināt uz latviešu valsts galvaspilsētu. Tā rezultātā Rīgā Daugavas krastmalā varam katru latvieti pakutināt un pasmaržot. Tomēr abstrakcija saglabāsies. Latviešu tautu kā vienu atsevišķu reālu fenomenu mēs vienalga neiegūsim. Tautas jēdziens joprojām saglabās abstrakto (vispārinošo) jēgu.

Tautas jēdziena semantika tāpat ir divkosīga. Jēdziens „tauta” funkcionē kā zinātnisks termins etnosa apzīmēšanai. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, jēdziens „tauta” funkcionē arī kā politisks termins valsts iedzīvotāju fiksācijai. Politikā jēdziens „tauta” mēdz būt sinonīms jēdzieniem „masa”, „pūlis”. LR Satversmē „Latvijas tauta” politiski apzīmē visus valsts iedzīvotājus neatkarīgi no viņu etniskās piederības. Politikā ar tautas jēdzienu var sameistarot visnekaunīgākos idejiskos traipus.

Tas, ko dēvējam par tautas vērtībām, nevar būt abstraktās tautas ražojums, bet gan tautas pārstāvju kādas grupas ražojums. Ja mēs sakām „tautas vērtības”, tad lietojam abstraktu leksiku.

Mūsdienās galvenie tautas vērtību ražotāji ir valsts institūcijas un politiskās partijas. Tās definē noteiktas tautas vērtības. Tajās var ietilpt visdažādākā tipa vērtības – politiskās vērtības, morālās vērtības, estētiskās vērtības, filosofiskās vērtības, profesionālās vērtības. Tautas vērtību piegādē eksistē zināma pakārtotība starp vērtībām un normām. Tas vienmēr ir obligāti jāatcerās.

Valsts institūcijas pieņem likumus un noteikumus. Tātad konkrēti nosaka juridiski tiesiskās normas, ko mēs drīkstam darīt un nedrīkstam darīt. Bet, lūk, lai nosacītu normas, vispirms ir vajadzīgas noteiktas vērtības. Likumu un noteikumu normas tautai nevar piegādāt bez vērtībām. Lai valsts institūcijas varētu sagatavot un pieņemt likumu un noteikumu normas, tām ir vajadzīgas vērtības.

Lieta ir tā, ka primārās ir vērtības, bet normas ir sekundārās. Normas vienmēr eksistē, balstoties uz noteiktām vērtībām. Valsts institūcijas, formulējot likumus un noteikumus (normas), vienmēr balstās uz primāro izejvielu - noteiktām vērtībām. Pie tam ir jāņem vērā, ka vērtības ir abstrakti priekšstati, bet normas ir konkrēti priekšstati. Teiksim, ģimene ir abstrakta vērtība. Balstoties uz šo abstrakto vērtību, valsts institūcijas formulē konkrētas normas ģimenes problemātikā. Piemēram, laulības līguma normas.

Jau dzirdu jautājumu, kur valsts institūcijas iegūst šīs vērtības? Atbildu: pieejami ir vairāki vērtību avoti.

Ļoti svarīgs avots ir vispārcilvēciskās vērtības – aksioloģiskās maksimas ar tikumības zelta likumu priekšgalā: „Nedari otram to, ko pats nevēlies piedzīvot no citiem.” Vispārcilvēciskās vērtības atspoguļojās reliģiskajās mācībās un cilvēces dzīves pieredzē, kura savukārt ir apkopota visdažādākās ievirzes vēstures un citu zinātņu grāmatās, kā arī filosofijas grāmatās.

Mūsu valsts vēsturē aksioloģisko maksimu izmantošanā ļoti interesants un uzskatāms etaps ir Tautas padomes, Satversmes sapulces un pirmo Saeimu darbība XX gadsimta sākumā.

Valsts tika radīta tukšā vietā. Radot valsts konstitūciju, likumus un noteikumus, visu vajadzēja sākt no nulles. Taču faktiski tas nebija sākums no nulles. LR pirmie parlamentārieši balstījās uz vispārcilvēciskajām vērtībām un to iestrādājumu citu valstu likumdošanā. To viņi pārzināja no literatūras un personiskās dzīves pieredzes. Tā, piemēram, teicami izglītotais un erudītais Šveicē ilgi dzīvojušais deputāts Jānis Pliekšāns savās gudrajās runās vienmēr atsaucās uz vispārcilvēciskajām vērtībām un citu valstu pieeju. Viņam bija jurista augstākā izglītība.

Otrs svarīgs avots ir tautas kultūra. Pirms 18.novembra latviešu tautai nekad nebija savas valsts, taču bija sava kultūra. Latviešu kultūrā eksistēja noteiktas garīgās un materiālās vērtības. LR pirmo parlamentāriešu lielākā daļa piederēja latviešu tautai. Viņu gēnos bija latviešu tautas garīgās un materiālās vērtības. Teiksim, viņi lieliski zināja, kā latviešu tauta izturas pret godīgumu, taisnīgumu, patiesību, ģimeni, bērniem, vecākiem, ticību, izglītību, darbu, māju, naudu, bagātību, varu, savējiem, svešajiem. Viņi lieliski zināja, kam latvieši piešķir vērtību un kam latvieši nepiešķir vērtību.

Satversmes sapulces deputāti izstrādāja agrāro reformu likumu, lai atņemtu zemi vācu baroniem un zemi īpašumā nodotu latviešiem. Ļoti zīmīgi, ka šī likuma apspriešanā galvenā tēma bija latviešu agrārās vērtības. Konkrēti - latviešu zemnieku mentalitātē sakāpināti jūtīgā attieksme pret zemi kā vienu no lielākajām materiālajām (var pat teikt – arī garīgajām) vērtībām. Par latviešu sakāpināti jūtīgo attieksmi pret zemi saviļņojoši tēlots mūsu daiļliteratūrā.

Protams, smieklīgi ir glorificēt un etniski absolutizēt šo latviešu vērtību. Jebkuras citas tautas zemniekam zeme tāpat ir milzīga vērtība. Dažkārt pat lielāka vērtība nekā sieva un sievasmāte. Taču mūsu pirmajiem parlamentāriešiem tas nebija svarīgi. Viņiem svarīgi bija respektēt latviešu attieksmi pret zemi. Tātad svarīgi bija respektēt latviešu vērtības, lai izstrādātu latviešiem piemērotas normas agrārajā problemātikā.

Trešais avots ir valsts politiskais segments – valsts iekšpolitika, valsts ārpolitika, valsts ideoloģija. Šajā segmentā visu nosaka valsts politiskā platforma un tās akceptētā politiskā iekārta.

Pēc 18. Novembra Tautas padome vispirms izstrādāja politisko platformu. Tajā nosacīja politisko iekārtu. Respektīvi, to, ka LR jāveido kā apvienota, patstāvīga, neatkarīga un uz demokrātiskiem pamatiem balstīta republika. Vēlāk Satversmes sapulces deputāti Satversmes 1. un 2. pantā politisko iekārtu precizēja: „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”.

Valsts politiskajā segmentā ietilpst noteiktas vērtības, kurām eventuāli jākļūst par tautas vērtībām. Parasti tādas eventuālās vērtības (galvenokārt politiskās vērtības) jau tiek fiksētas konstitūcijā. Arī Satversmē (saskaņā ar 1. un 2. pantu) par tautas politiskajām vērtībām kļūst 1) valstiskā neatkarība, 2) valstiskais demokrātiskums, 3) republikāniskā valsts pārvaldes forma un 4) tautas suverēnā vara valstī.

Konstitūcijās parasti tiek eventuāli ierakstītas noteiktas politiskās vērtības, cerot uz tautas atbalstu. Praktiski tā vienmēr un visur ir nevajadzīga formalitāte. Aplami ir uzskatīt, ka cilvēki neatbalstīs attiecīgās vērtības. Uz planētas gandrīz visu tautu svēta vērtība ir sava valsts (valstiskums) un savas valsts neatkarība (suverenitāte). Tautas izglītotākai daļai liela vērtība mēdz būt arī demokrātiskums un republikāniskā valsts pārvaldes forma. Šīs vērtības prasa zināmu erudīciju. Piemēram, Rietumeiropas tautu izglītoti pārstāvji lepojās, ka viņu valstī valda demokrātija, pie varas vairs nav karalis, karaliskā dinastija ir padzīta un nodibināta republika.

Pikanta situācija ir sakarā ar tautas suverēno varu valstī. Satversmē ir teikts „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Pikanta situācija ir tāpēc, ka vara pieder Latvijas tautai. Tātad abstraktam jēdzienam. Tātad konkrēti nevienam. Faktiski tā ir skaista demagoģiskā deklarācija bez konkrēta izpildītāja un konkrētas atbildības.

Nenoliedzami, skaistā deklarācija nav latviešu inovācija. Tā ir izplatīta daudzās zemēs. Satversmes autori to pārņēma no eiropiešu konstitūcijām. Cita lieta, kas dzīvē notiek praktiski un par ko dzīvē pārvēršas skaistā deklarācija. Un praktiski viss ir atkarīgs no pašas tautas. Proti, no tā, cik lielā mērā pati tauta ir atsacījusies no savas varas valstī. Ja valstī nav pilsoniskā sabiedrība, bet tās vietā čubinās jēla un politiski inerta ļaužu masa, tad valstī vienmēr atradīsies spēks, kas to izmantos savā labā.

LR Satversme ir saņēmusi latviešu tautas maksimālu atbalstu. Droši var teikt, ka pēc 18.novembra ļoti, ļoti daudzu latviešu sirdī svētākās politiskās vērtības ir sava valsts un savas valsts neatkarība (valstiskums + suverenitāte).

Mums ir bijuši „tautas nodevēji”. Pirmā slavenākā „tautas nodevēja” Andrieva Niedras memuāri liecina, ka viņam Latvijas neatkarīgā valsts bija ne mazāk svēta politiskā vērtība kā viņa niknākajam oponentam Kārlim Ulmanim. Ar otru slavenāko „tautas nodevēju” Alfrēdu Rubiku ir bijis gods vairākkārt tikties un vaļsirdīgi „aci pret aci” pārrunāt tautu un valstu likteņus. Arī viņam, Gorbačova vietniekam, Latvijas valsts un neatkarība ir sirdij vissvētākās politiskās vērtības. Esmu par to pilnīgi pārliecināts.

Kā jau minēju, valsts institūcijas var izvirzīt ne tikai tautas politiskās vērtības, bet arī tautas morālās vērtības, estētiskās vērtības, filosofiskās vērtības, profesionālās vērtības. Valsts izstrādātajos likumos un noteikumos par eventuālām vērtībām kļūst attiecīgo normu ieviešanas mērķis. Tajā ir iemūžināts noteikts sociālais ideāls, kas kļūst par aksioloģisko maksimu valsts sabiedrībai.

Piemēram, LR Izglītības likumā ir teikts: „Šā likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli." Tādējādi Latvijas Republikā par noteiktu tautas morālo/filosofisko/profesionālo vērtību kļūst „patstāvīga un attīstīta personība”. Šī „patstāvīgā un attīstītā personība”, saprotams, ir abstrakts priekšstats tāpat kā jebkura cita vērtība. Izglītības likumā ir paredzētas konkrētas normas, lai šo abstrakto priekšstatu pārvērstu praktiskā priekšstatā.

Valsts iedzīvotājiem adresētas vērtības var formulēt arī politiskās partijas savās programmās un speciālos ideoloģiskajos projektos. Piemēram, mūsu dārgās vienotās vienotības speciāls ideoloģiskais projekts bija Satversmes piecūkošana ar kroplo preambulu.

Lieta ir ļoti nopietna. Bez pārspīlējuma var teikt, ka pēcpadomju gados latviešiem ir atņemtas viņu svētākās politiskās vērtības: valstiskums + suverenitāte. Mums tagad nav ne sava valsts, ne savas valsts suverenitāte.

Oficiāli ir pasludināts, ka tā bija pašu latviešu griba atsacīties no savas neatkarīgās suverēnās valsts, referendumā balsojot par iestāšanos ES. Tādējādi secinājums automātiski ir ļoti glaimojošs: latvieši ir tauta, kurai valstiskums un suverenitāte nav tautas politiskās vērtības. Preambulas švaukstiskajā leksikā izsakoties, oficiāli sanāk, ka latviešiem vairs nav „negrozāmā valstsgriba” un latviešiem vairs neinteresē „ neatņemamās pašnoteikšanās tiesības”.

Acīmredzot praktiski vēl nav tik traki. Latviešu tauta vēl nav pilnā mērā degradējusi līdz tādam līmenim, lai atsacītos no katram etnosam vislielākajiem politiskajiem svētumiem. Pie mums pat vēl ir cilvēki, kuri ir sašutuši par Satversmes 2.panta ignorēšanu. Viņi dedzīgi atgādina, ka „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Pie mums pat valdošās kliķes padullo naciķu aizgaldā ir kadri, kuri publiski rukšķ par zaudēto Latviju. Nenoliedzami, tajā pašā laikā mums ir arī totāli zombēts un draudīgi biezs gados jaunu cilvēku slānis, kuram galvenās politiskās vērtības ir „Eiropa”, „Rietumi”, „NATO”, „ASV”, „ES”. Mums nav īstas elites, mums nav īstas inteliģences.

Preambulas ideoloģisko projektu var uzskatīt kā mēģinājumu kompensēt tautai atņemtās svētākās politiskās vērtības, kuras iekaltas Satversmes 1.un 2.pantā. Preambula var būt valdošās kliķes manipulatīvs mēģinājums nodiktēt svaigas tautas politiskās vērtības, lai mobilizētu Latvijas tautu jaunām „darba uzvarām”.

Taču nav ticams, ka valdošā kliķe kaut ko vēlējās tautai kompensēt un nodiktēt. Tas būtu viltīgi gudrs gājiens. Bet tāds gājiens mūsu dāmu klubiņam intelektuāli nav pa spēkam.

Preambulas ideoloģiskais projekts pilnā mērā izgāzās un sabiedriskajā apziņā izplēnēja kā murgu vīzija. Citādāk tas nevarēja būt laikā, kad valdošā „elite” nespēj strādāt ar galvu, negrib objektīvi izmantot vēstures faktus, neprot gramatiski un stilistiski pareizi rakstīt, nauda un karjera ir vienīgās vērtības, kuru dēļ ir gatava uz jebkuru nacionālo nodevību un nelietību. Tajā skaitā ir gatava piecūkot konstitūciju, lai saglabātu savu varu un tauta atkal par viņiem nobalsotu vēlēšanās.

Preambulas virtuoza kroplība ir norāde par „latvisko dzīvesziņu” kā cilvēka vērtību. Tādējādi ir izkrākta tipiski nacistiska loģika: latviskums kā cilvēka vērtība, etniskā piederība kā cilvēka vērtība.

Neticu, ka tas ir izkrākts apzināti. Tas ir izkrākts stulbuma un neizglītotības rezultātā tāpat kā visas pārējās preambulas kroplības vēsturē, terminoloģijā, stilistikā. Preambulas virtuozi latviešus kā etnosu apzināti nepretstatīja pārējiem Latvijas etnosiem un pārējiem etnosiem uz Zemes. Preambulas virtuozus negribētos uzskatīt par nacistiem. Drīzāk viņi ir godam nopelnījuši provokatoru godu, iedzenot naidīgu naglu Latvijas polietniskās tautas vērtību kolekcijā.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...

21

Aicinājums iedzīvotājiem, kuri dzīvo auto-moto trašu un šautuvju tuvumā

FotoIesākšu šoreiz savu rakstu ar Satversmes tiesas priekšsēdētājas, profesores Inetas Ziemeles uzrunā teikto Latvijas tiesnešu konferencē 2018.gada 7.septembrī: ”...Latvijas ilgtspējīgai attīstībai ir svarīga katra valsts iedzīvotāja vēlme būt šajā sabiedrībā, dzīvot, pilnveidoties un meklēt aizsardzību nepieciešamības gadījumā...”
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 1. Pašapmāna ideoloģija par cilvēku

FotoRietumu civilizācijā eksistē pašapmāna ideoloģija par cilvēku. Tai ir milzīgs spēks. Tā pastāv daudzus gadsimtus un acīmredzot pastāvēs arī turpmāk nenosakāmi ilgu laiku. Šī ideoloģija radās pēc Romas impērijas sabrukuma. Aizvadītajos gadsimtos tai ir bijuši dažādi panākumi. Taču vislielākie panākumi sākās XX gadsimtā, kad Rietumu sabiedrība kļuva masu sabiedrība. 
Lasīt visu...

21

Pūce un meža kapitālvērtība

FotoKoku ciršanas noteikumu grozījumi, kas ļautu cirst tievākus kokus, nereti tiek attaisnoti ar to, ka tie ļautu palielināt mežu kapitālvērtību. Šoreiz gribu parādīt, ko nozīmē koncentrēšanās tikai uz meža kapitālvērtību, nedomājot par citām meža vērtībām. Uzreiz gan teikšu, ka mans stāsts, lai būtu saprotamāks, ir vienkāršots, taču noteikumu grozījumu būtību tas atspoguļo adekvāti.
Lasīt visu...

21

Korupcijai nav vietas ne Latvijā, ne Rīgā, ne manā darbā un dzīvē

FotoIepriekšējās diennaktis man pagāja satraukumiem pilnas, arī plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija - jāsaka, ka diezgan nepilnīga un dažādi interpretēta, iespējams, informācijas trūkuma dēļ. Tādēļ vēlos uzrunāt Latvijas sabiedrību, lai kliedētu neskaidrības un sniegtu informāciju par notiekošo. 
Lasīt visu...

21

Jauniešiem, kuri gatavojas dienestam bruņotajos spēkos

FotoPienāks laiks, kad tieši jums būs jākļūst par pagastu, rajonu un pilsētu vadītājiem. Starp jums būs arī kāds, kuram būs jāuzņemas valsts vadība. Būs jānovērš esošie traucējumi sabiedrības darbībā un jāveic pārkārtojumi, lai izveidotu normālu, cilvēcisku sabiedrību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skaistas runas par solidaritāti no rīta, sirsnīgs rokasspiediens lielzaglim Šķēlem vakarā

Tā bija gandrīz vai sirdi plosoša aina – pirmdienas vakarā sociālajos tīklos vērot, kā pirmie...

Foto

Sākušies Levita laiki Rīgas pilī

Stājoties prezidenta amatā, Egils Levits ir devis svinīgo solījumu un saņēmis Rīgas pils atslēgas no bijušā prezidenta Raimonda Vējoņa. Levits ir...

Foto

Latvijas tauta tiek aicināta veltīt savas pūles Tēvzemei un Brīvībai: runa pie Brīvības pieminekļa

Mīļie Latvijas cilvēki! Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai. Tās...

Foto

Mazliet par “influenceriem” un “viedokļu līderiem”. Un sirdsinteliģences piemēru

Reizēm par to aizdomājos, jo dažreiz esmu dzirdējis, ka mani nodēvē par “viedokļu līderi” - kas ir...

Foto

Kad mums būs “Latvia first”?

Latvijas ārpolitika nespēj atbrīvoties no valdošo politiķu mānijas izkalpoties citu valstu vajadzībām vai kaprīzēm – mūsu pašu nacionālās intereses atstumjot malā...

Foto

Nepieļausim, lai ar „Daugavpils satiksmi” atkārtojas „Rīgas satiksmes” scenārijs

Vēlos vērst uzmanību uz notikumiem, kas šobrīd norisinās Daugavpilī saistībā ar šī gada 19. jūlijā Daugavpils mēra...

Foto

Rūgtā paaudžu teorija

Paaudžu teoriju var uzskatīt par Rietumu civilizācijas norieta sastāvdaļu. Ja nebūtu civilizācijas norieta, ko spilgti iezīmē paaudžu vēsturiskās virzības negatīvā trajektorija, tad, visticamākais,...

Foto

Mums melots desmit gadus no vietas, laiks sākt prasīt atbildību

Desmit gadus no vietas visai Latvijas sabiedrībai ticis melots par patiesā labuma guvējiem Ventspilī. Tagad, kad...

Foto

Prātojums par viršiem

Sazvērestības teoriju virpinātājiem gards kumosiņš. Jaunākā intriga īsajā versijā būtu šāda: "Attīstībai/Par!" kombinatori palaida tautās likumprojektu par 40 miljonu izmaksāšanu draudzīgām biedrībām, lai...

Foto

Publiski izteikts viedoklis ir melns traips manai reputācijai, kas mani turpmāk pavadīs visur un vienmēr

Šodien esmu vērsies Valsts policijā pret Unu Rozenbaumu par neslavas celšanu....

Foto

“Saskaņa” grib kļūt par zemūdeni

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi....

Foto

Levits inaugurācijas pasākumu iecerējis kā vecpuišu un vecmeitu ballīti

Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas...

Foto

Prokurors pieprasa tiesvedību bez advokāta

Šī gada 25.jūnijā Lemberga tiesvedības procesā mans vienīgais un pastāvīgais tiesas advokāts Raimonds Krastiņš nosūtīja Rīgas apgabaltiesai negaidītu paziņojumu, ka veselības...

Foto

Cilvēciskuma amputēšana un postcilvēka instinkta aktivizēšana “Lampas” tumsā

Par “Lampu” nav jēgas gari un plaši rakstīt. “Lampas” misija pilnā mērā ir adekvāta vispārējam pagrimumam gan visā...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 5. Masu komunikācijas jānusisms

Tautas pēdējā fāzē līksmo dekadence – cilvēku darbības, uzvedības un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazīmēs stabilu vietu ieņem masu komunikācijas...

Foto

Gurķi

Šis raksts ir domāts tiem, kas saprot lasīto un izdara pareizus secinājumus. Tie, kam viss ir skaidrs, zināms, un arī tiem, kas ir patiesība pēdējā instancē,...

Foto

Juku laiki Rīgas domē

Jāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā...

Foto

Uzspēlēsim konkursu

Maija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru...

Foto

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

Šis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku...

Foto

Līgo svētkus gaidot

Latvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā –...

Foto

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

Saprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms...

Foto

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

Kāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā...

Foto

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

Saskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām,...

Foto

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

Pēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas...

Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...