Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Varas praksē nav nekas sliktāk kā iedot varu muļķim. Visbēdīgāk to saprot nelaimīgie cilvēki, kuri ir mocījušies muļķa varā.

Visi saprot salikuma „vara” un „muļķis” absurdo būtību. Vara nedrīkst nonākt muļķa rokās. Tam bez apdomāšanās piekritīs katrs cilvēks. Vara drīkst nonākt tikai gudra cilvēka rokās. Gudrs cilvēks pareizi izmantos varu. Muļķis pastrādās muļķības un nodarīs lielu ļaunumu.

Ar salikumu „vara” un „muļķis” individuālajā līmenī problēmu nav. Ikviens bez bailēm pateiks, ka negudram indivīdam nedrīkst dot varu. Dzīvē tā parasti notiek. Intelektuāli nepiemērotam indivīdam nedod varu. Tas notiek atklāti, pārliecinoši un konsekventi. Šajā jomā problēmu nav, un lēmumu par indivīda varu drīkst pieņemt bez svārstīšanās un nedrošības. Individuālajā līmenī muļķim nav izredzes tikt pie varas. Muļķis pie varas var tikt vienīgi muļķu vidē. Tad, kad varas došana ir muļķu rokās, kā tas ir pēcpadomju Latvijā.

Pilnīgi citādāk ir kolektīvajā līmenī. Piemēram, saskarsmē ar tautas kolektīvo varu.

Jaunajos laikos Rietumu cilvēki ir sevi tā nostādījuši, ka nedrīkst nedod varu muļķu kolektīvam. Arī muļķu kolektīvam esot tiesības iegūt varu. Visi saprot tādas pieejas dīvainību. Bet reti kurš uzdrošinās atklāti nosodīt šo dīvainību.

Turklāt ir sastopama vēl viena dīvainība. Par to nemitīgi raksta medijos. Tie, kuri patētiski slavina tautas varu un savu darbību lepni pamato ar tautas viņiem uzticēto varu, aizmuguriski izsmej tautu un nicina tautu. Mūsdienu politiskajā elitē šī dīvainība ir plaši izplatīta. Tā ir izplatīta ne tikai Latvijas politiskajā „elitē”.

Kā zināms, mūsdienās tauta iegūst varu pēc valsts izveidošanas. Arī latviešiem ir pieejama formāla informācija par tautas varu. Tautas vara ir formāli fiksēta Satversmē: „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”.

Ja individuālajā līmenī jautājumu par varas došanu var izlemt bez svārstīšanās un nedrošības, tad kolektīvajā līmenī jautājumu par varas došanu tautai nav viegli izlemt. Tā ir smaga problēma, un tas pilnā mērā attiecas uz varas došanu latviešu tautai.

Problēma ir mūžsena. Tās pamatā ir pretrunīgā attieksme pret tautu. Šo problēmu iztirzā politiskā filosofija. Politiskajā filosofijā ir nostiprinājušās vairākas atziņas.

Piemēram, politiskā filosofija atzīst, ka pastāv dziļa pretruna starp vispārpieņemto politisko laipnību (politkorektumu) un dzīves realitāti. Galvenais ir tas, ka jau no senseniem laikiem nav pieņemts tautu uzskatīt par muļķi. Nepolitkorekti ir izteikties par muļķām tautām un tās pretstatīt gudrām tautām. Muļķi var būt atsevišķi tautas pārstāvji. Taču visu tautu nedrīkst uzskatīt par muļķi. Nav pieņemts teikt atklāti, ka tauta ir muļķe.

Politiskajai filosofijai ir savs viedoklis par politiskās laipnības normu nesaukt tautu par muļķi. Politiskā filosofija nebaidās komentēt šo normu. Politiskā filosofija atzīst, ka tas, par ko nav pieņemts teikt atklāti, nespēj izmainīt dzīves realitāti. Ja tautu nesauc par muļķi, tad no tā tauta nekļūst gudrāka un automātiski neatbrīvojās no sava nevērtīgā statusa. Vispārpieņemtais politkorektums nespēj glābt dzīves skaudro realitāti tautas cilvēciskās kvalitātes vērtējumā.

Pretruna starp vispārpieņemto politkorektumu un dzīves skaudro realitāti sastopama Bībelē. Par zināmu nekonsekvenci tautas cilvēciskajā kvalitātē Bībelē norāda Zālamans. Tautas cilvēciskā kvalitāte var būt tik zema, ka tautai nedrīkst dot varu.

Tautai vara netika dota ilgu laiku. Tikai XVIII gs. eiropiešu politiskajā filosofijā sākās diskusija par tautas varu. Tolaik tika izstrādāta jauna un oriģināla doktrīna. Tā paredzēja tautas varu. Tas bija kaut kas nedzirdēts un īpatnējs. Agrāk politiskajā filosofijā vara bija monarha prerogatīva. Politiskā filosofija slavēja monarhismu. Monarhs (karalis, cars, ķeizars, imperators) bija varas subjekts. Viņš varu mantoja un saglabāja visu mūžu. Līdz XVIII gs. eiropiešu politiskā filosofija nepazina tēmu par tautas varu. Oficiāls formulējums par valsts suverenās varas nodošanu tautai neeksistēja. Mūsdienās populārie jēdzieni „tauta” un „nācija” politiskajā filosofijā netika izmantoti. Izmantoja jēdzienu „pavalstnieki”.

Saprotams, pēc XVIII gs. tauta varu neieguva vienā dienā „uz brokastu laiku”. Tautas varas teorētisko iespējamību nācās nostiprināt ģenētiski. Bet tas nevar notikt vienā dienā, vienā mēnesī, vienā gadā. Tikai vairāku paaudžu dzīves laikā Rietumu cilvēku apziņā tauta adaptējās kā varas subjekts. Tikai pēc ilga laika cilvēki aprada ar cēlo domu par tautas varu.

Uzdrošinos teikt, aprada vienīgi deklarācijas līmenī, bet nevis dzīves realitātes līmenī. Galvenokārt aprada skaistu solījumu līmenī, bet nevis praktiskās rīcības līmenī. Arī šodien par tautas reālo varu ir grūti runāt, ja viena tauta drīkst bombardēt otru tautu un to dēvēt par „humanitāro iejaukšanos”, kā arī valstī visu nosaka krimināla Lielā Banda un visas valsts struktūras ir pārklājis organizētās noziedzības astoņkājis, kā tas ir LR. Tautas vara reālajā dzīvē ir fikcija ne tikai „demokrātiskajā Latvijā”.

Cēlo solījumu globāli efektīgākais sasniegums ir ieraksts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. 21.pantā ir teikts: „Tautas gribai ir jābūt valdības varas pamatam: šai gribai ir jābūt izteiktai periodiskās un nefalsificētās vēlēšanās, kam jānotiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot vai arī citās līdzvērtīgās formās, kas nodrošina vēlētāju brīvas gribas izpaudumu.”

Vispārējā cilvēktiesību deklarācija tika pieņemta 1948.gada 10.decembrī. Rietumu civilizācijā tas bija grēku nožēlošanas periods un bēdīgi slavenā politkorektuma ēras sākums. Tik tikko bija beidzies II Pasaules karš. Tā militārās operācijas noslēdzās ar divu atombumbu nomešanu uz japāņu civiliedzīvotāju mājām, bet psiholoģiskās operācijas noslēdzās ar Osvencimas atbrīvošanu un drausmīgo informāciju par holokaustu. Rietumu elites izveidotās starptautiskās organizācijas darīja visu iespējamo, lai deklaratīvi nosodītu genocīdu, nacismu, rasismu, cilvēktiesību pārkāpumus. Tika deklaratīvi sludināts kultūru relatīvisms (visas kultūras ir līdztiesīgas).

Tautas varas reālā iespējamība Eiropā pirmo reizi vispamatīgāk iezaigojās I Pasaules kara gados. Politiskajā filosofijā tolaik modē nāca tautas pašnoteikšanās koncepcija. Tā paredzēja tiesības katrai tautai izveidot savu valsti.

Saprotams, koncepcijas autori apzinājās slidenākos momentus. Viņi nebūt nevarēja droši atbildēt uz jautājumu „Vai katra tauta ir spējīga valdīt savā valstī?”. Daudzām eiropiešu tautām nekad nebija valsts. Jautājums par lietderību dot tādām tautām varu bija smags jautājums.

Lielās valstis riskēja un deva valstiski nepieredzējušām tautām varu. Arī jaunajai latviešu tautai. Lielajām valstīm principā nenācās pārāk rūgti nožēlot savu rīcību Austrumeiropā pēc I Pasaules kara. Citādāk bija XX gs. otrajā pusē sakarā ar pasaules koloniālās sistēmas sabrukumu un bijušo koloniālo tautu (ne reti – cilšu) valstu rašanos.

Pirmajā laikā dominēja maiga terminoloģija. Neviens publiski nelamāja, piemēram, afrikāņu muļķās tautas, kurām pēc koloniju likvidēšanas uzdāvināja varu „otrā rītā uz brokastu laiku” un kuras pilnīgi neprata konstruktīvi izmantot dāvanu. Aizvadītā gadsimta 70.gados starptautiskajā leksikā ieviesās termini „jaunattīstības valstis” un „trešās pasaules valstis”. Vidusšķiras virtuvēs un buržuāzijas salonos vārdus „muļķa tauta” smīnoši aizstāja ar korektiem vārdiem „jaunattīstības tauta”.

Diemžēl „jaunattīstības tautas” neattaisnoja tām doto varu. Vara nonāca kriminālu tipu rokās. Viņi sistemātiski izzaga valsts kasi un Rietumu piešķirtos finansiālos pabalstus. „Jaunattīstības valstu” politiskā dzīve pamatā sastāvēja no valsts apvērsumiem.

Rietumu ļaudīm tas apnika. Visai drīz Rietumu publiskajā telpā nostiprinājās nievājošais apzīmējums „banānu republika”. Beigu beigās radās apzīmējums „failed state” un XXI gs. sāka sastādīt pasaules neizdevušos valstu reitingu.

Uz Zemes bija radies valsts jauns tips – failed state. Tagad šo tipu akceptē ne tikai politiskās filosofijas entuziasti, bet arī reprezentablas starptautiskās iestādes un sabiedriskās organizācijas.

LR ir neizdevusies valsts. Nekādi nav iespējams konstatēt, ka LR ir izdevusies valsts un latviešu tauta ir spējīga pārvaldīt valsti. Tautas valstiskā kompetence ir jāpierāda ar darbiem. Neko neglābj bravūrīgā pašslavināšanās un aprobežotā pašapmierinātība, valsti suminoši un godkāri identificējot tikai ar karogu, ģerboni, himnu.

Vai drīkstam runāt par spēju pārvaldīt valsti, ja nespējam pareizā krāsā nosaukt valsts karogu un bez gramatiskajām un teorētiskajām kļūdām formulēt pamatlikumu? Vai drīkstam runāt par spēju pārvaldīt valsti, ja tauta hroniski slimo ar slimību vārdā „pievienošanās debilitāte”, nepārtraukti atsakoties no savas varas un pievienojoties kādai citai valstij vai konfederācijai? Tiekoties ar „pievienošanās debilitāti”, var būt tikai viens secinājums: tauta histēriski bēg no tautas varas un tautas varas atbildības. Tātad tautai tautas vara un tautas valsts neko neizsaka cilvēciskā prāta, cilvēciskā gara un cilvēciskās dvēseles visdziļākajā pakāpē. Acīmredzot tauta instinktīvi apzinās valstiskās kompetences neadekvātumu un bez niecīgākās šaubīšanās nekavējoties izmanto jebkuru priekšlikumu pievienoties citam valstiskajam veidojumam.

No pārējām „failed state” tipa valstīm un tautām mūs atšķir vienīgi valsts apvērsuma forma. Pie mums tāpat kā citās „banānu republikās” ir valdošā kliķe, tās nacionālā nodevība un totālā atrautība no tautas. Pie mums tāpat kā citās „banānu republikās” ir oligarhi un organizētā noziedzība, korupcija un masveidīga valsts budžeta un starptautisko fondu izzagšana. Noziegumu brīvība ir tautas lielākās daļas saimnieciskās darbības ikdiena.

Pie mums tāpat kā citās „banānu republikās” valsts dzīves kārtējais sabrukums tradicionāli noslēdzās ar valsts apvērsumu. Tā tas bija „pirmajā republikā” 1934.gadā, kad tauta netika galā ar politiskajiem procesiem. Tā tas ir „otrajā republikā” 2016.gada sākumā, kad valsts ir novesta līdz pilnīgam sabrukumam un tauta nav spējīga normalizēt dzīvi.

Nekādi nav redzams, ka tautai būtu politisko kadru rezerves, lai padzītu Lielo Bandu. Nākas atzīt, ka tautai nemaz nebija citas kvalitātes politiskie kadri aizvadītajos pēcpadomju gados. Kadru kontingents, kas tika deleģēts varas struktūrām, bija labākais, ko tauta bija spējīga deleģēt.

Par laimi pie mums nav militārie apvērsumi ar asinsizliešanu, kā tas ir pārējās failed state tipa valstīs. Latvieši cītīgi praktizē nemilitārā valsts apvērsuma formu. Ar to latvieši atšķirās no citu „banānu republiku” populācijas. 1934.gada valsts apvērsums bija bez šaušanas. Arī tagadējais valsts hibrīdapvērsums no 2016.gada 3.marta turpinās bez šaušanas.

Atšķirība ir vēl vienā ziņā. Piemēram, Francija regulāri sūta karaspēku uz bijušajām kolonijām mazināt asinsizliešanu pēc kārtējā apvērsuma. Respektīvi, citām „banānu republikām” ir iespējams saņem konkrētu ārējo palīdzību valsts politisko procesu sakārtošanai. Mums nav tādas iespējas. Mums nav iespējams aicināt citas valsts karaspēku Lielās Bandas un tās astoņkāja padzīšanai. Brisele nenāks padzīt Lielo Bandu un tās astoņkāji. To nedarīs arī Maskava un Vašingtona – mūsu ģeopolitisko dārgumu dievinātāji. Savukārt vācieši jau ir aizmirsuši par savām kolonijām Livonijā. Arī vācieši nenāks mūs glābt. Vācieši paši mokās ar kancleres lozunga „Wir schaffen es!” (mēs tiksim galā) sekām, solot Vācijā izmitināt, apģērbt un paēdināt visus pasaules migrantus. Latviešiem ar savu valsti būs jātiek galā pašu spēkiem. Tāpēc dramatiskajam jautājumam „Vai latviešu tautai var uzticēt varu?” būs izdevība piedalīties vēsturiskajā mačā arī turpmāk. Neskatoties uz to, ka jau tagad rezultāts ir 0:2.

1990.gada 8. augustā izskanējusī B.Jeļcina bezatbildīgā frāze „Берите суверенитета столько, сколько сможете проглотить” latviešiem izrādījās otrais klupšanas akmens. Pirmais klupšanas akmens bija tautu pašnoteikšanās koncepcijas dāvinātā vara 1918.gada novembrī. 1934.gadā atradās politiskais spēks valstiskā haosa savaldīšanai. Tomēr šis spēks nespēja savaldīt „pievienošanās debilitātes” slimību, un rezultāts kļuva 0:1.

Tagad esam nonākuši līdz rezultātam 0:2. B.Jeļcina piedāvātā „suverenitātes rīšana” jau pašā sākumā rīstījās kriminālos formātos, tautas ciniskā apņirgšanā, nacionālo interešu nodevībā un nacionālo bagātību iztirgošanā ārzemju afēristiem, valdošās kliķes klajā obskurantismā – naidīgā attieksmē pret izglītību, zinātni, ideoloģiju, mākslu. Tautas lielākās daļas galvenā ideoloģiskā vērtība kļuva nauda, bet nevis tautas vara un tautas valsts.

Savukārt pašlaik esam nonākuši līdz tai stadijai, kuru cilvēces vēsturē dēvē par pirmatnējo mežonību. Ja pirmajos pēcpadomju gados LR politiskajā un ekonomiskajā klaboņā bija jūtama bijušo padomju speciālistu kompetence un racionālisms, tad tagad kompetences un racionālisma vietā Sarkanmatainās Tumsonības kurbulētā vienotā vienotība ieviesa un nostiprināja kaut kādu smirdošu mežonību un deģenerāciju.

No pirmatnējās mežonības un deģenerācijas repertuāra īpaši smirdošas ir divas izpausmes.

Pirmkārt, valdošās kliķes centieni leģitimēt noziegumu brīvību. Šie centieni asociējās ar kaut kādu atbaidoši tumsonisku velmi juridiski nostiprināt kriminālo dzīves kārtību. Tas tiek darīts ļoti nesaprātīgā, droši jāsaka, mežonīgā veidā. Šis veids faktiski balstās nevis uz elementārām juridiskajām zināšanām, bet gan balstās uz kaut kādiem mežonīgiem priekšstatiem par tiesiskumu, likumību. Mežonīgās tumsonības pievircotās latviešu galvas nav spējīgas atzīt pasaules politiskās filosofijas aksiomu, ka jebkura vēršanās pret konstitūciju ir valsts apvērsums.

Prātam neticama mežonība izpaužas „Āboltiņas labojumos” Krimināllikuma 80.pantam.

Līdzšinējā redakcija ir šāda: „Uz valsts varas gāšanu vērsta darbība. Par darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.”

„Āboltiņas grozījumos” ir šāda redakcija: „Pret Latvijas Republiku vērsta darbība. (1) Par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību vai suverenitāti vai kas vērsta uz teritoriālās vienotības graušanu, valsts varas gāšanu vai valsts iekārtas grozīšanu,– soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.”

XXI gadsimtā jau pirms mūsu ēras demokrātiju dzemdējošajā civilizācijā, demokrātijas prioritāti akcentējošajā kontinentā, demokrātijas principus respektējošajā konfederācijā un konstitucionāli fiksētā demokrātiskā valstī tādu krimināllikuma redakciju var izdomāt vienīgi kaut kādi pilnīgi „aptaurēti” mežoņi, kuri neko nezina par likumdošanu mūsdienu pasaulē, neko nezina par likumdošanas tradīcijām valsts suverenitātes un valsts iekārtas aizsardzībā, neko nezina par cilvēktiesībām, uzskatu brīvību, vārda brīvību un citām starptautiskajos dokumentos paredzētajām brīvībām. Mūsu sētas mežoņu ieskatā jāliek cietumā ikviens, kurš tikai pa jokam iepīkstēsies kaut ko par valdību, parlamentu, Valsts prezidentu. Mežoņu ieskatā Latvijas iedzīvotājiem nedrīkst ļaut kritizēt valdības politiku, ierēdņus, partijas. Tas, kurš nosodīs noziegumu brīvību, visticamākais, tiks ietupināts uz 8 gadiem.

Otrkārt, par pirmatnējo mežonību un deģenerāciju liecina LR valsts institūtu netīrība. Tā saucu valsts institūta nespēju cilvēkiem kalpot kā ideāla taisnīguma un ideāla tiesiskuma etalonam – paraugmēram, mērauklai un paraugam salīdzināšanai. Īstās valstīs vienmēr ir tāds etalons. Par to speciāli rūpējās valdošā elite. Īstās valstīs ir stingra pārliecība par etalona obligātumu.

Visbiežāk tāds etalons ir Valsts prezidents. Pirmajos pēcpadomju gados tā bija arī Latvijā. Guntis Ulmanis varēja būt tāds etalons. Pēc viņa latviešiem vairs nebija neviens etalons. Tāpēc var teikt, ka latvieši nespēja valsts darbam atrast pat vienu godīgu un gudru cilvēku.

 LR pašlaik visi valsts institūti ir netīri institūti. Neviens valsts institūts nevar būt ideāla taisnīguma un ideāla tiesiskuma etalons. Visus valsts institūtus ir sažņaudzis organizētās noziedzības astoņkājis.

Tas ir briesmīgi. Tas liecina par valsts sabrukumu. Ideāla taisnīguma un ideāla tiesiskuma etalona trūkums ir milzīga trauma sabiedriskajā apziņā. Cilvēki nevar ne uz vienu valsts institūtu paļauties elementāras dzīves kārtības aizsardzībā. Viņiem nav pie kā griezties ar saviem priekšlikumiem un savām sūdzībām. Tautas vara un tautas valsts ir zaudējusi jebkādu jēgu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Moceklis Nils veic gājienu ar bandinieku: EP priekšvēlēšanu kampaņa ir sākusies

FotoLīdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām atlikuši divi mēneši, un ir interesanti vērot, kā notiek “Saskaņas” līdera Nila Ušakova vēlēšanu kampaņa. Ir skaidri redzams, ka Ušakovu vairs neinteresē Rīgas domē notiekošais un Rīgas nākotne, – vienīgais viņa mērķis ir slēpt informāciju par notikušajām nelikumībām un maksimāli veiksmīgi izvairīties no pārmetumiem par pieļauto korupciju Rīgas domē, tajā skaitā par daudzajiem “Saskaņas” biedriem, kuri noformēti kā konsultanti dažādos pašvaldības uzņēmumos.
Lasīt visu...

6

Aicinām piketā pie Saeimas piedalīties ikvienu, kuru neapmierina stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā

FotoAicinām piedalīties piketā pie Saeimas trešdien, 27.martā plkst. 8.30 – 10.30 ikvienu, kuru neapmierina patiesais stāvoklis dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā!
Lasīt visu...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...

21

Izglītības ministrija ir ļoti ieinteresēta aprobežotas nācijas radīšanā

FotoTas, ka katrs cenšas paķert to, kas nav piesiets vai ir slikti piesiets, zināms jau sen. Pēdējā laika izskanējusī informācija par kukuļdošanas gadījumiem ir tikai nelielā apmērā rezultējies fakts, par ko runāja un nojauta daudzi.
Lasīt visu...

6

Kamēr Jānis Sārts guļ uz NATO lauriem, Kremlis plūc augļus informācijas kaujas laukā

FotoJau kādu laiku atpakaļ līdztekus tādiem jau zināmiem formulējumiem kā bruņots konflikts un karš (konvencionāla karadarbība) parādījās vēl divi jauni termini – informatīvais karš un hibrīdkarš, kas būtībā ir sinonīmi. Visos iepriekš minētājos formulējumos viens no svarīgākajiem vārdiem ir tieši „karš”.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augsti godātajam Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim - par pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildi

Informējam, ka Ministru kabineta (turpmāk - MK) atbalstītajā un Saeimai iesniegtajā...

Foto

Atvērtās sabiedrības nacionālās īpatnības

Atvērtās sabiedrības idejas Latvijā kļuva populāras 80. gadu beigās. Daudzi no mums uzzināja, ka pretstatā atvērtai sabiedrībai pastāv arī slēgtā sabiedrība, kuru...

Foto

Par tikumu, bērnu drošību, fizisko un garīgo veselību: iesniegums Ilgai Šuplinskai, izglītības un zinātnes ministrei

Baudām aizvien lielāku materiālo labklājību. Tomēr vērojumi viena cilvēka mūža garumā...

Foto

Dieva dāvana, svētuma deficīts un algas

Acīmredzot latviešu tautas dzīvē kā Dieva dāvanu nākas uztvert neilgo padomju periodu. XX gs. 70.gados latviešu kultūras attīstībā tika sasniegta...

Foto

Kas mūsdienu politiķiem liek vairīties no leģionāriem?

Arī šogad pie Mātes Latvijas atnāks sirmie leģionāri. Varbūt kādam rokās būs necils ziedu pušķītis, cits iztiks bez tā....

Foto

Nu sajuka vienā katlā jums tie Aivaru Skrindu īpašumi un viņu sievas...

Raksta Jums korumpētākais un mafiozākais Valsts meža dienesta organizētā grupējuma šūniņas – Daugavpils nodaļas...

Foto

Valsts meža dienests: apgalvojumi par „mežziņu mafiju” ir abstrakti, pie mums viss labākajā kārtībā

Anda Krēsliņa (attēlā) vadītā Valsts meža dienesta iekšējās kontroles sistēma strādā lieliski,...

Foto

Vitālijs Reinbahs Augstākajā tiesā atkārtoti uzvar Rīgas mēru Nilu Ušakovu

12. martā juridisko pierādījumu trūkuma dēļ ar Augstākās tiesas lēmumu tika izbeigta tiesvedība saistībā ar Rīgas...

Foto

Zagļiem un teroristiem nav nacionalitātes

Kremlis reiz cerēja, ka ar Imantas betona bloku namu pagalmā uzaugušā naivā Nila palīdzību tam izdosies pārņemt varu un kontroli Rīgā...

Foto

Kā tālāk?

Uzrakstīju jau maisu atvēršanas dienā, bet ilgi šaubījos, vai manam vārdam būs kāds svars. Nemetu akmeni pirmais. Vispār nemetu. Nezinu, cik pats būtu stiprs,...

Foto

Sācies skaistumkonkurss pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām

No 6.marta drīkst iesniegt partiju sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šķiet, ka šogad šīm vēlēšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā agrāk....

Foto

Lai mazinātu ekonomiskos noziegumus un krāpšanas, jāizskauž bezskaidras naudas maksājumi

Saistībā ar politiķu un VID priekšlikumiem mazināt skaidras naudas apriti, kas it kā "mazināšot ekonomiskos noziegumus",...

Foto

Visu vāciešu sterilizācija. Kaufmana plāns

„Vācieši nav cilvēki. No šā brīža vārds „vācietis” mums skan kā lāsts. No šā brīža vārds „vācietis” liek strādāt šautenes aptverei....

Foto

Vējonis uz atvadām vēlreiz mēģinās Latvijai uzdāvināt dzeguzes olu

Pašreizējais valsts prezidents Raimonds Vējonis, vadot pēdējos mēnešus savā amatā, nolēmis vēlreiz mēģināt „izbīdīt” Saeimā savu ieceri...

Foto

Pagrimuma realitāte jeb morālā poliūrija

Atkal medicīnas termins! Jā, pareizi! “Poliūrija” ir medicīnas termins. Bez tā nevarēsim iztikt. Tagad sociālajā publicistikā ir stabila situācija un stabila...

Foto

Prokuroru apsūdzība tiks pilnībā “iznīcināta”, ja kāds to vēlēsies dzirdēt

Šodien, pildot Šveices blēža Rudolfa Meroni finansiāli koruptīvo pasūtījumu un tieslietu ministra Jāņa Bordāna politisko uzstādījumu,...

Foto

Dažas ātras piezīmes par Emanuela Makrona eseju “Eiropas atdzimšanai”

Francijas prezidents Emanuels Makrons nācis klajā ar spēcīgu un skaidru redzējumu par Eiropas Savienības nākotni. Manuprāt, sen...

Foto

Eiropas atdzimšanai

Eiropas pilsoņi, ļaujiet man vērsties pie jums ne tikai vēstures un to vērtību vārdā, kas mūs vieno. Pēc dažām nedēļām Eiropas vēlēšanas kļūs izšķirošas,...

Foto

Mežonības klasifikācija, tautas mīmika un cilvēka kanons

Tagad lieliski iederas birokrātijas smalkajās aprindās iemīļotie vārdi “izaicinājums” un “risks”. Tos godam pelnījusi latviešu jaunā paaudze – tautai...

Foto

Kā trockisti radīja Eiropas LGBT kustību (Francijas piemērs), un kādi ir tās patiesie mērķi

Uz XXI gadsimta sākumu Rietumu sabiedrība ir kardināli mainījusies. Viendzimuma “laulību” legalizācija...

Foto

„Ellex Kļaviņš” atsakās no atzinuma sagatavošanas par OIK tiesiskuma izvērtējumu un iespējamo atcelšanu

Zvērinātu advokātu birojs (ZAB) Ellex Kļaviņš vienmēr ir ļoti atbildīgi izturējies pret interešu konflikta jautājumiem....

Foto

Mēs tiekam apšaudīti ar informācijas smagās artilērijas lādiņiem

Ņemot vērā dažādu apšaubāmas izcelsmes, anonīmu raksteļu parādīšanos interneta vidē un citur, gribētu ar jums par to mazliet...

Foto

Ārprātīgā eskalācija

2019.gada februāra beigās Latvijā organizētās noziedzības eskalācija (intensificēšanās) ir sasniegusi nacionāli ārprātīgu līmeni. Tas, kas notiek ar organizētās noziedzības nesodamību banku sfērā, Valsts bankas...

Foto

Viesstrādnieki kā politikas jaunais trends

Pēdējo dienu laikā vairākas partijas ir paziņojušas par saviem kandidātu sarakstiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nerunājot par šo cilvēku piemērotību darbam Eiropas...

Foto

Kādam jābūt manam prezidentam

Manam prezidentam jāpiemīt spējām sniegt runu ANO varas elitei, bet arī nebaidīties paņemt rokās lāpstu. Viņam jāspēj iedvesmot gan tepat Latvijā, gan...

Foto

Reorganizācija Jelgavas stilā: ja jau reiz ko likvidējam, tad sākam ar lielu un labu skolu

Vispārzināma ir mazo skolu problēma, kurās ir maz skolēnu, skolotāju slodzes...

Foto

Labais Rīgas cars Nils

Kaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot...

Foto

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

Morāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants...

Foto

Pieteikšanās par vainīgu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo...

Foto

Vadoņa gaidīšanas svētki

Šovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras...

Foto

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

Šī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta...

Foto

Muļķim būt

Maz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo....

Foto

Rietumu civilizācijas krīze

Ievērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai...

Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...