Tautas vēlēts prezidents te labs, te slikts: Zatlers sniedz viedokļa mainīšanas paraugstundu
PIETIEK05.07.2017.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
„Par tautas vēlētu prezidentu ir daudzi un dažādi viedokļi. Visus no šiem dažādajiem viedokļiem kādreiz ir pārstāvējis Zatlers,” – kā izrādās, šī žurnālista Alekša Zoldnera sociālajā tīklā Twitter izteiktā atziņa ir pilnīgi pamatota: Pietiek sagatavojis nelielu pārskatu par to, kā kādreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers astoņu gadu laikā tiešām ir izteicis vispretrunīgākos viedokļus par tautas vēlētu Valsts prezidentu, faktiski sniedzot uzskatu mainīšanas paraugstundu un etalonu Latvijas politiķu vidū.
2009. gada oktobris
"Vairākas partijas arī šeit izteikušās par tautas tiesībām izraudzīt Valsts prezidentu. Ja rīt tādas vēlēšanas notiktu, es kandidētu. Man būtu lielāks gandarījums saņemt amata mandātu no tautas, arī lielākas pilnvaras un tautas uzticības sajūta. No tā nav jābaidās, taču sabiedrībā jādiskutē un jāpieņem tautas vēlēta prezidenta institūcijas modelis.”
2010. gada jūnijs
"Esmu jau izteicis atbalstu tautas vēlētam Valsts prezidentam Latvijā. Manuprāt, tas līdzsvarotu un uzlabotu valsts varas atzaru savstarpējo sadarbību un atbildību, kā arī sekmētu valsts pilsoņu iesaistīšanos un atbildību par svarīgiem valsts politiskās dzīves procesiem.”
2011. gada jūlijs
Topošā Zatlera Reformu partija plāno noteikt, ka tauta ievēl Valsts prezidentu, kura pilnvaras tiks "pilnveidotas". Paredzēts prezidentam dot tiesības atlaist Saeimu parlamentārās krīzes apstākļos, kā arī piešķirt cita veida pilnvaras.
2011. gada augusts
Vaicāts, vai viņa piedāvājums par tautas vēlētu prezidentu nav populisms, Valdis Zatlers trešdien preses konferencē atbildēja, protams, noraidoši. Nevajagot par populismu dēvēt iestāšanos par pilsoņu tiesībām ievēlēt Valsts prezidentu, jo tad jau arī Saeimas vēlēšanas varētu dēvēt par populismu, viņš aizrādīja.
2012. gada marts
Zatlera reformu partijas valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers intervijā uzsver, ka joprojām stingri atbalsta ideju par tautas vēlētu prezidentu. Lai Valsts prezidents varētu efektīvi veikt savas funkcijas, ir jābūt vēlētāju uzticībai un atbalstam no viņa darbības pirmās dienas, uzsver Zatlers. Pēc viņa domām, cilvēki Latvijā ir pietiekami politiski nobrieduši, lai paši varētu izdarīt pareizu izvēli, lai prezidents viņiem netiktu "politiski ietirgots".
2015. gada februāris
Ja Latvija vēlas ieviest tautas vēlēta prezidenta institūciju, tad uz šo soli ir jāiet lēnām un pakāpeniski, un šim ceļam vajadzētu ilgt astoņus gadus, lēsa agrākais Valsts prezidents Valdis Zatlers. „Es domāju, ja mēs ejam uz tādu mērķi, tas prasīs astoņus gadus,” intervijā Latvijas Radio programmā "Krustpunktā" sacīja Zatlers. Pirms Latvijas tautai tiek dotas tiesības vēlēt Latvijas prezidentu, ir jāpārrunā vairāki jautājumi. Piemēram, kā neizjaukt politisko līdzsvaru valsts pārvaldē starp dažādām varām – prezidentu, Saeimu un Ministru kabinetu. Patlaban visu varu vidū valda līdzsvars, taču nav zināms, vai tas saglabāsies, ja Latvijā būtu tautas vēlēts prezidents.
2017. gada jūlijs
„Mēģinājumi no ārpuses, no Krievijas ietekmēt ASV prezidenta vēlēšanas, Francijas prezidenta vēlēšanas, nemaz nerunājot par tādām valstīm, kā Čehija vai Moldova. Tiks ietekmēta arī Latvijas prezidenta ievēlēšana. Ja viņas būs tiešas. Jo ietekmēt 51 deputātu, lai viņi pieņemtu kaut kādu neprātīgu lēmumu Latvijas valstij, ir ļoti, ļoti grūti.”
Seko mums 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
