Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai
Klementijs Rancāns, jurists22.09.2022.
Komentāri
Iesaki rakstu: 
Satversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
TAUTVALDĪBAS nodrošināšanai sabiedriskās organizācijas (SO) un atsevišķu tautas pārstāvju līdzdalība lēmumu pieņemšanā Saeimas komisijās, referendumi, 10 000 parakstu vākšana portālā “ManaBalss.lv ir papildu instrumenti. Piketi, mītiņi, streiki nav tautvaldības instrumenti, jo tie nerada nekādu pārstāvniecību, pārvaldē nepiedalās, bet tie ir tikai varas ietekmēšanas līdzekļi, kuri var dot vēlamu efektu vai var palikt bez ievērības.
Atkārtoju, ka visplašākā tautas līdzdalība pārstāvniecībai un varas izpausmei, tieša ietekmēšana ir VĒLĒŠANAS, kas ir viena no ietekmīgākajām TAUTVALDĪBAS tiesību izpausmes formām, principiem.
Tā ir vai vienīgā iespēja ČETROS GADOS IETEKMĒT Saeimas sastāvu, nomainīt deputātus un valdību vai sodīt, viņus neievēlot, ja tautas vēlēti pārstāvji slikti vai tautas ieskatā nepareizi, nolaidīgi strādā, pieņem tautai neatbilstošus likumus vai lēmumus. To nedrīkst neizmantot.
TIE, KAS AICINA NEPIEDALĪTIES ŠAJĀ PLAŠAJĀ TAUTVALDĪBAS IZPAUSMES FORMĀ - VĒLĒŠANĀS, UZSKATĀMI PAR VALSTS KAITNIEKIEM.
Vienaldzība un nepiedalīšanās vēlēšanās Latvijai nodara ļoti nopietnu kaitējumu. PIRMKĀRT, vēlēšanu likumā nav noteikts, cik vēlētāju vajag, lai uzskatītu tās par notikušām. Teorētiski pietiktu pa vienam vēlētājam (kopā 5) katrā VĒLĒŠANU apgabalā. Atnāks uz vēlēšanām tie, kuriem prātā atjaunot okupācijas kārtību. Ko tad? OTRKĀRT, vēlētājam būtu svarīgi, ja būtu likums, kas atļauj "GROZĀMOS SARAKSTUS" - ierakstīt savā listē sev vēlamos kandidātus no citām listēm. Bet... nav!
Tātad paliek TREŠAIS – masveida līdzdalība vēlēšanās - SVARĪGI, lai uz vēlēšanām atnāktu maksimāli daudz vēlētāju un nobalsotu par daudzām partijām, lai tās katra iegūtu vismaz 5% + balsu. Šis variants, nav šaubu, var ļoti “kaitēt” pozīcijas varas deputātu “veselībai”, viņiem var sajaukt savu koruptīvo vai interešu konflikta saglabāšanu vai darbināšanu, grupēšanās principu, un kā rādīt deputātu grupām rīkoties, kad balsojot tiek rādīts īkšķa virziens “uz augšu” vai “uz leju”! Bet ne par to stāsts.
Ko vēlētājiem dod plaša līdzdalība vēlēšanās? Vēlētāji nobalsotu par vairākām partijām, kuras pieteikušās vēlēšanās - nevis par 3-5, lai vairākums partiju pārvarētu 5% barjeru un atsevišķi vēlētāju skatījumā vēlamie deputātu kandidāti tiktu izraudzīti un ievēlēti no visiem sarakstiem vai no vairākuma partiju sarakstiem. Proti, vēlētāji savā izraudzītā listē ierakstītu deputātu kandidātus no citiem sarakstiem, un savā listē, sarakstā vēlētāji atzīmētu ar plusu sev vēlamos kandidātus, izsvītrotu nevēlamos, un katra partija, saraksts iegūtu balsis vēlētāju vēlamajiem kandidātiem, kādus izraudzītu vēlētāji ar svītrošanu un plusu likšanu un mainītu deputātu kandidātu vietu sarakstā pēc savas izvēles.
Tātad vēlētāju aktivitāte daudzmaz ATRISINĀTU "GROZĀMO SARAKSTU" jautājumu, un Saeimas sastāvs TUVĀK atbilstu vēlētāju gribai, jo vienmēr vēlētājs saka, ka katrā sarakstā ir labi kandidāti, bet vēlētājs nevar "savākt" tos kopā, jo jābalso tikai par vienu sarakstu. Un vēlētājs sūkstās un brīnās, kādēļ viņa skatījumā vēlamie deputātu kandidāti, partijas neapvienojas, kuriem pat līdzīgas programmas un līdzīgi solījumi.
Kādreiz es kādam deputātam teicu, ka tu gudrs deputāts, bet esi "nepareizā" partijā - kura ir opozīcijā un tavus padomus neņem par pilnu. Man arī ir šaubas vai, piemēram, Ringolds Balodis un vēl viens otrs deputātu kandidāts ir pareizā partijā, bet, ja vēlētāji izvēlētā listē ierakstītu arī Ringoldu, kurš tajā nebija ierakstīts, tātad notiktu atlase pēc “grozāmo sarakstu” principa.
VĒLĒTĀJI, IR NOPIETNS LAIKS SAISTĪBĀ AR KRIEVIJAS AGRESIJU UKRAINĀ, kas radīja arī ekonomisko krīzi Eiropā un pasaulē.
Nāk vēlēšanas! Saistībā ar vēlēšanu maratonu IZMANTOSIM IESPĒJU AKTĪVAI LĪDZDALĪBAI vēlēšanās, lai nodrošinātu masveidīgu līdzdalību savas pārstāvniecības veidošanai - TAUTVALDĪBAS NODROŠINĀŠANAI. Tas pierādīs, ka Latvijā ESAM VIENOTA TAUTA, ESAM PAR SAVU NEATKARĪGU VALSTI, nevis ticēsim teiktajam ka saistībā ar vienas kādas partijas ievēlēšanu tiks apvienota tauta vai, kā izsakās, - “jāapvieno Latvijas tauta”.
Zinot atsevišķu deputātu kandidātu izteikumus, ko nozīmē šāds izteikums, kas tā par apvienošanu, jāpajautā izteikuma autoram Aināram Šleseram, vai teiktais nav viņa aicinājums, viņa vēlme vilkt Latviju uz sadarbību ar agresorvalsti, uz NVS ietekmi Latvijā, pat ar Eiropas Savienības lomas mazināšanu, jo sevišķi ar izstāšanos no NATO? Saprotams, ka situācijā ja uz vēlēšanām atnāks maz vēlētāju un tie, kuri nobalsos tikai par nevēlamu partiju (nevēlamām partijām), kas tēmē uz agresora pusi ar solījumiem tautu apvienot, nepasakot, neatklājot, ko tas nozīmē.
Vēlētāji, atcerieties, ka "TAUTVALDĪBA" - tā ir MASVEIDA DALĪBA VĒLĒŠANĀS, savas pārstāvniecības sastāva kvalitātes veidošanas un Latvijas valsts suverenitātes nodrošināšanas process. Neatstāsim savu izvēli pašplūsmai!
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
