Iesaki rakstu: 
Notiekošais ap Stambulas konvenciju ir politiskais teātris, lai šķeltu valdību un opozīcija tiktu pie varas, - tā pašreizējo situāciju varas aprindās medijiem novērtēja valdības vadītāja.
Tīrā sagadīšanās, bet nupat vienvakar teātrī bija pirmizrāde. Dailē, ne Saeimā. Pirmizrāžu publika ir īpaša - daudz esošo un bijušo politiķu, augstu ierēdņu, piaristu, polittehnologu u.c. varai pietuvināto, kam jāuztur savs "kultūras cilvēka" statuss. Cits citu pazīst, pirms izrādes malko vīnu, gudri spriež, visu zina un ar baudu aprunā tos, kuru nav klāt. Tovakar aktuālais temats bija - kritīs vai nekritīs? Gāzīs vai negāzīs? Un kuram tas ir izdevīgi? Prātā piefiksējās interesantākās domas.
- Saeimas ārpusvaldības aprindās notiek dīvainas lietas. Re, Dombrava dod mājienus, ka būtībā ar Šleseru lietas varētu kārtot. Apvienotais saraksts ir pārdomājis, ka varbūt ar ZZS/Lembergu arī varētu. Brīnumainas pārvērtības! "Spitālīgie" ir vairs tikai "Stabilitāte" (visiem) un "Progresīvie" (vienai daļai). Līdz ar to kombinācijas paveras visvisādas.
- Valdību var gāzt tikai no iekšienes un tikai tad, kad nākamā jau puslīdz iezīmēta. Tāpēc - nekrīt un nekritīs! Ne „Progresīvie”, ne ZZS citās kombinācijās nesaņemtu vairāk, kā viņiem ir pašlaik. Pašai „Vienotībai” apniks? Lai gāztu, vajag krunku, un kuram tur tāda ir? Varbūt Andai, ja kārtīgi uzpumpētu viņas aizvainoto ego un iekārdinātu ar skaidri redzamu profitu. Evikai apniks? Nemūžam! Viņai tik ļoti patīk ārpus Latvijas lemt Eiropas likteņus un starot lielās politikas aprindās, kur viņa neko nelemj, bet smuki izskatās.
- Lai kā arī koalīcijā cits citu nemīlētu, opozīcijā iekšēju kašķu ir vēl vairāk. Šlesers un nacionāļi, iespējams, būtu gatavi ņemt varu, bet Apvienotais saraksts ne. Pārāk aizņemti ar iekšējām vadonības cīņām. Smiltēns ar Tavaru kroni nevar sadalīt. Kulbergs reāli strādā, toties neuzrāda nekādas līderības dotības.
- Viss šis troksnis ap Stambulas konvenciju ir tipisks uzmanības novēršanas manevrs. Partijas var pozicionēties, runāt par "vērtībām", atrādīt līderus "Panorāmā". Zaļzemnieki var "atmazgāties" un atgriezties pie "tradicionālajām vērtībām", progresīvie var aktivizēt visu savu NVO barotni un klaigāt par "Eiropas vērtībām", bet "Vienotība" izlikties, ka ir "pieaugušais bērnudārzā". Visiem labi! Kamēr mediji iet šīs falšās darbakārtības pavadā, neviens nejautā par budžeta bedri, skolotāju algām, slimnīcu krahu, inflāciju, valsts parādu utt., utt. Ļoti ērti.
- Līdz vēlēšanām Stambulas tēma atdzisīs, tad priekšplānā nonāks "OIK afēras taisnīgs risinājums". Jaunais "tiesiskums" pretendē kļūt par grandiozāko balsu pirkšanas projektu Latvijas vēsturē. Te vairs nav runa par Zīgerista banāniem vai šmakovkas mēriņu un piecīti Zaķa lietā. Tagad var slēgt derības, kurā brīdī sabiedrībai tiks pamests aicinājums - balsojiet par mums, un mēs panāksim, lai gudro, cēlo, taisnīgo juristu iniciatīva iegūtu politisku atbalstu un jums no gaisa maciņā iekristu pāris tūkstoši eiro! Pēc šīs kustības vēriena, plašās ģeogrāfijas, dažādu polittehnologu atbalstošās nostājas te nojaušama liela stratēģa pieskāriens! Un zaļzemnieku nenoliedzama klātbūtne. Drīz vien pievienosies Šlesers, daudzbērnu mātes "Saskaņas" klēpi atstājušās piecas atvases, gan jau vēl citi. Tāds lozungs par taisnīgumu, lielas naudas apsolījums, tūkstošiem cilvēku iesaiste sola labus panākumus cīņā par varu!
- Izskatās, ka OIK afēras idejiskie tēvi, politiskie aizstāvji un reālie labumguvēji ir apjukuši. Vai arī skaidri apzinās - viņiem personīgi nekas nedraud. Ne jau viņi būs maksātāji, ja tiesiskuma atjaunotāji gūs virsroku. Nav tāda mehānisma, lai piespiestu viņus kompensēt patērētājiem netaisnīgo OIK, jo tas bija likumīgs. Politiski pieņemts likums var būt netaisnīgs, taču tas ir likumīgs! Tāpēc dāsnajai debesmannai var būt tikai divi avoti (kas faktiski ir viens) - valsts budžets vai „Latvenergo” nopelnītais. Valsts budžetā tādas naudas nav un nebūs, bet aptīrīt uzņēmumu - tas nozīmē, ka budžetā neienāks dividendes vai arī celsies pakalpojuma cena. Taču cilvēki stāv rindās, parakstās un tic brīnumam, un ir gatavi, lai viņus aptīra vēlreiz...
... Trešais zvans, nodziest gaisma, tūlīt sāksies izrāde. Un līdzīgi kā Vijai Artmanei slavenajā filmā atliek minēt, kurā priekškara pusē - uz skatuves vai dzīvē - ir īstais teātris.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
