Iesaki rakstu: 
Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”.
Prezidenta kandidāts solījis, ka piekritīs kandidēt tikai tad, ja būs pārliecinošs valdošās koalīcijas atbalsts. Bet! Tautas atbalsts kungu neinteresē? Par to ne vārda?
Jā, pēc Satversmes prezidentu ievēlē Saeima ar vienkāršu balsu vairākumu. Bet pēc tās pašas Satversmes tiesiskās loģikas Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Neredzot konstitūcijas likuma burta un gara ciešo saikni, neņemot vērā tautas viedokli (pat neaptaujājot sabiedrību), juristam Levitam tas nešķiet savādi?
Bet, ja būs drošs balsu vairākums, kas tad tā vairs par kandidēšanu, demokrātisku sacensību?
Ja nebūs koalīcijas atbalsta, tad Levits nekandidēs? Kā tad tā? Ja var neievēlēt, tad – “tā es nespēlējos”?
Saeimas prezidija locekle Dagmāra Beitnere Le - Galla sarīkojumā LU aulā, kurā piedalījās arī pats Levits, īpaši pieglaimīgi nodēvēja viņu par nācijas tēvu.
Bet. Par tādu nav pat “gratulēts” Krišjānis Barons, Krišjānis Valdemārs, un te pēkšņi Levits - nācijas tēvs?!
Varētu vēl mēģināt saprast Beitneres (cilvēka ar doktora grādu?) pārcentību ienesīgajā lišķēšanas arodā.
Bet. Nekādi nav saprotama Levita nenorobežošanās no lipīgas saldmes. Tāpat kā neiederīga šķiet dievināšanas iespaida radītā tīksme topošā prezidenta vaigā.
Egils Levits tiek pasniegts kā disidents, kas padomju laikā bijis spiests atstāt dzimteni.
Bet. Drīzāk nebija tā, ka, uzlabojoties PSRS attiecībām ar Rietumiem, daudzām ebreju izcelsmes ģimenēm ļāva repatriēties uz etnisko dzimteni Izraēlu? Levitu ģimene izbrauca no PSRS, taču apmetās uz dzīvi Vācijā. Protams, ka nekādu iebildumu tiktāl, ciktāl to netulko par teju vai varonīgu soli.
Tiek idealizēta Levita ienākšana politikā, un glorificēts viņa devums Latvijas neatkarības atjaunošanā.
Bet. Viņš bija tikai viens no Atmodas, Latvijas Tautas frontes līderiem, kam vēlāk patrāpījās iespēja ietikt “Klubs
Levits tiek pasludināts teju par vienīgo 1990. gada Neatkarības deklarācijas autoru.
Bet. Šajā darbā, ko vadīja Romāns Apsītis, netrūka arī citu augstas raudzes juridisko, politisko lietpratēju: Aivars Endziņš, Tālavs Jundzis, Vilnis Eglājs, Andrejs Krastiņš, Rolands Rikards…
Par Satversmes preambulu viedokļi atšķiras līdzīgi: arī to Levits neradīja vienpersoniski, un tās frāžainais, patētiskais un panaiva patosa pārņemtais deklaratīvisms diez vai uzskatāms par spožu valsts konstitūcijas ievadu.
“Visinteliģentākās” inteliģences daļas vēstījums, ka Levits uzlūkojams kā spožākā zvaigzne pie Latvijas debesīm un ka cita labāka mums nav, liek skumji pasmaidīt: vai tiešām esam tik vāji, pieticīgi un mazvērtīgi?
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
