Telefonkrāpnieku upuriem jārēķinās ar iesaistīto ātro kredītu firmu teroru un pilnīgu policijas neieinteresētību
Pietiek lasītājs05.06.2023.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Telefonkrāpnieku upuriem Latvijas „tiesiskajā valstī” jārēķinās ar iesaistīto kredītdevēju teroru un pilnīgu policijas neieinteresētību, - par to uzskatāmi liecina šis pilnīgi konkrētais stāsts par kungu gados, kuram pagājušā gada decembra beigās piezvanīja no kāda sveša numura un pateica, ka viņa Google konts uzlauzts un ka tam varētu būt bēdīgas sekas saistībā ar viņa bankas kontiem, kā arī pavēstīja, ka šajā sakarā ar viņu sazināsies bankas darbinieks.
Pēc tam piezvanīja “Anastasija” no “Swedbank” caur WhatsApp. Viņa atsūtīja līgumu par privātā menedžera piešķiršanu, kas bija pilnīgi bez maksas, - tas nodarbošoties ar viņa lietu. Kā arī ar viņu sazinājās “policijas darbinieks” un deva norādījumu visus jautājumus risināt ar “Anastasiju”. Visas sarunas bija caur WhatsApp.
Anastasija palūdza, lai Boriss lejupielādētu aplikāciju AnyDesk. Pārējā informācija arī nāca caur WhatsApp. Tajā pašā dienā plkst. 17:29 tika atsūtīts Borisa Luminor bankas konta pārskats, ko viņš nebija lūdzis. Tālāk “Anastasija” paziņoja, ka nosūtījusi vairākus pieprasījumus uz SmartID, lai pārbaudītu Inbank un Bigbank.
Nākamajā dienā “Anastasija” atsūtījusi ziņu, ka Borisa Luminor kontā ienākuši 950 eiro un 340 eiro no SMSCredit.lv un tagad notiek to atpakaļatdošanas process. Vēl pēc dienas “Anastasija” palūdza atsūtīt Borisam viņa foto un pēc tam arī autorizēties ar SmartID pēc “Anastasijas” lūguma. Kā domāja Boriss, viss tas bija policijas izmeklēšanas eksperiments.
Divas nedēļas vēlāk Borisam tika atsūtīts pirmais ikmēneša maksājuma rēķins no BigBank. To viņš pārsūtīja “Anastasijai”, viņa teica, ka paskatīsies. Sekoja pirmais atgādinājums par rēķina samaksāšanu no BigBank un pirmais maksājuma atgādinājums no vivus.lv, un tikai tad, mēnesi pēc pirmā zvana Boriss vērsās policijas iecirknī Gogoļa ielā 7a ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu.
Borisu no turienes aizsūtīja uz policijas iecirkni Daugavgrīvas 34A, un beigās kriminālprocess vēl pēc gandrīz mēneša tika uzsākts… Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa Izmeklēšanas nodaļā Talsos. Tad arī Boriss saņēma divus paziņojumus – par kriminālprocesa uzsākšanu un par atzīšanu par cietušo.
Paziņojumā par kriminālprocesa uzsākšanu tika norādīta informācija par procesa virzītāju, un, kad divus mēnešus neviens par cietušo nelikās ne zinis, procesa virzītājai tika nosūtīts pieteikums par informācijas sniegšanu un lūgums veikt attiecīgas izmeklēšanas darbības.
Likumā noteiktā termiņā atbildes nebija. Proti, atbildes vispār nebija. Tika sazvanīta iecirkņa kanceleja, un tad arī izrādījās, ka tagad šim procesam ir cita procesa virzītāja, kas turklāt neatbild uz telefona zvaniem. Maija vidū tika nosūtīts jauns pieteikums, uz ko uz atkal nav atbildes.
Atsevišķs stāsts ir par blēžu iesaistītajām „kredītiestādēm”. Viņu darbības rezultātā Borisam tika „nokārtotas” kredītsaistības ar 4Finance: SMScredit.lv + vivus.lv, BigBank, DelfinGroup: Banknote un Finea.
Visām šīm kredītiestādēm tika nosūtīts situācijas apraksts un paziņojums par kriminālprocesa uzsākšanu un paziņojums par Borisa atzīšanu par cietušo. Kā arī visām iestādēm tika lūgts sniegt informāciju, kādā veidā tika noslēgti ātrie kredīti.
Tikai 4Finance un BigBank atsūtīja informāciju, bet atteicās ņemt vērā paziņojumu par kriminālprocesa uzsākšanu, norādot, ka visas darbības veicis pats Boriss un visas autorizācijas tika veiktas ar viņa SmartID.
Zinot par visu notikušo, 4Finance (SMScredit un vivus.lv) joprojām terorizē Borisu, zvanot katru dienu uz mobilo telefonu. Agrāk zvanīja no viena numura, tagad numurs ir slēpts. Tāpat katru dienu viņš saņem īsziņas ar atgādinājumu un draudiem, ka, ja netiks veikta parāda apmaksāšana, iestādes cels prasību tiesā. Tāda paša rīcība ir no BigBankas.
Papildus ir jānorāda, ka šīs iestādes atsakās runāt ar advokātu un turpina sūtīt Borisam īsziņas un e-pastus. Savukārt Finea un Banknote klusē…
Seko mums 
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
