Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr mediju telpā nu jau vairākus gadus dominē ziņas par un ap Covid-19, lielajam vairumam Latvijas iedzīvotāju nepamanīta palikusi Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes* virzītā iniciatīva. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka tā paredz no 2023., tātad jau nākamā gada, ieviest obligātu iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu.

Vēl vairāk, šī gada janvārī Ģenerālprokuratūra tās vadītāja Jura Stukāna personā padomes priekšsēdētājam Krišjānim Kariņam sniegusi savu atzinumu un rekomendācijas, kādas izmaiņas būtu veicamas tiesību aktos.

Lai ieviestu obligātu ienākumu deklarēšanu, Ģenerālprokuratūra norāda, ka nepieciešams veikt virkni izmaiņu jau esošajos tiesību aktos, piemēram, likumos “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, “Par nodokļiem un nodevām”, u.c. Lai arī šī iniciatīva tiek pamatota ar cēlu mērķi – mazināt nelegālās naudas apriti, tā mazinot ēnu ekonomiku, šī iecere, manuprāt, ir problemātiska vairāku būtisku iemeslu dēļ.

Kā juriste, kas ir strādājusi valsts institūcijā, kuras mērķis cita starpā ir ēnu ekonomikas apkarošana, gribu norādīt, ka jau esošie tiesību akti Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un citām par finanšu kontroli atbildīgajām iestādēm ļauj efektīvi izsekot un cīnīties ar nelegālās naudas plūsmas apkarošanu.

Tas ir rezultāts procesam, kad Latvijai bija nepieciešams novērst šaubu ēnu kā ērtu valsti naudas atmazgāšanai. Tā rezultātā vesela virkne Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu tika ierauti dažādos uzraudzības, kontroles un ziņošanas pasākumos.

Attiecīgi ar pārliecību varu teikt, ka VID u.c. kontrolējošām iestādēm ir virkne instrumentu, kā izsekot iedzīvotāju ienākumiem. Piemēram, likumā “Par nodokļiem un nodevām” jau ir noteikti skaidras naudas lietošanas ierobežojumi fiziskām personām, bet komersantiem darījumi ar fiziskām personām, kas pārsniedz 3000 euro, ir jādeklarē.

Tāpat bankas regulāri ziņo par lieliem un aizdomīgiem darījumiem un naudas paskaitījumiem. Ir virkne pasākumu, kas jau tagad būtiski apgrūtina ēnu ekonomikas darboņus, tāpēc nav skaidrs, kāpēc ir papildus nepieciešama obligāta ienākumu deklarēšana, jo tas būtu mazefektīvi un apšaubāmi vēl vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, ja šāda iecere tiks īstenota, tad viennozīmīgi tiks uzlikts papildu administratīvais slogs valsts iestādēm – proti, VID - un iedzīvotājiem. Ja tiks uzlikts par pienākumu visiem iedzīvotājiem iesniegt gada ienākumu deklarāciju – arī tiem, kas nestrādā, arī tiem, kas neprasa atmaksāt pārmaksātos mācību vai veselības izdevumus, u.c., nonāksim pie situācijas, ka šāda deklarācija tiks prasīta no katra pensionāra un personas, kas sasniegusi 18 gadus.

Protams, ka šāds apjoms VID būs papildu administratīvais slogs un, lai nodrošinātu deklarāciju izskatīšanu, būs jāizveido jauna pārvalde vai jāpalielina esošās kapacitāte. Un te vēl ir jautājums par to, vai tās izmaksas, kas radīsies, palielinot administratīvo aparātu, attaisnos sevi – proti, vai tas, ka tiks “izķerti” 0.75 eiro, kuri nodokļu maksātājiem izmaksās 1.50 eiro?

Otrkārt, sociālekonomiskais aspekts – ja Covid-19 sakarā tika noskaidrots, ka 30 000 Latvijas pensionāru nav sava ģimenes ārsta, par kādu vispārēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu mēs varam runāt? Lielai daļai nav nedz specifisko zināšanu, kā deklarēt nodokļus, nedz tehniskas iespējas, piemēram, datora un interneta pieslēguma.

Turklāt, ja ienākumu deklarācija netiks aizpildīta, tad kā sekas tiek minēts sods. Un te nu atkal valsts iet sodīšanas virzienā, kas ir skumji, ja atceramies, ka “Konsultē vispirms” VID savu darbību ir deklarējis kā klientorientētu un šo principu plaši pielietojošu.

Treškārt, valsts varēšana – kā valstij sokas ar lielu un vērienīgu projektu ieviešanu: atcerēsimies to pašu obligāto veselības apdrošināšanu vai e-veselību. Šaubos, ka šī gada laikā valsts spēs sekmīgu uzbūvēt un nodrošināt tādu “organismu” kā vispārējā ienākumu deklarēšana.

Ceturtkārt, valstī jau no 2011.gada 31.decembra tika īstenota tā saucamā nulles deklarēšana, kur saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu ar mērķi sekmēt fizisko personu mantiskā stāvokļa, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu samaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas deva fiziskajām personām iespēju deklarēt iepriekš nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus, sekojoši uzliekot par pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai monitorētu izmaiņas “nulles deklarācijā”.

Ņemot vērā visus šos argumentus, nav īsti skaidrs, kāpēc Ēnu ekonomikas padome nākusi klajā ar šādu iniciatīvu.

Tas viss liek secināt, ka Ēnu ekonomikas padomes iniciatīva ir nepārdomāta, un liek uzdot jautājumus – kāpēc vispār šāda iecere ir radusies? Nekompetence par jau esošajām tiesību normām, kas ļauj gana efektīvi kontrolēt nelegālu naudas apriti? Nespēja ar esošajiem “muskuļiem” cīnīties ar “aplokšņu algām” vai vēlme demonstrēt, cik efektīvi strādā vadošās valsts amatpersonas, lai pieklusinātu citas neizdarības.

Lai vai kādi būtu iemesli – ja šāda iniciatīva tiks virzīta tālāk, tad 2023. gadā gan iedzīvotāji, gan VID piedzīvos gana daudz “jautru” brīžu, kas daudziem vairs nemaz tik jautri nešķitīs. Nevis tāpēc, ka būtu nelegāla nauda, bet gan tāpēc, ka obligāta ienākumu deklarēšanas iniciatīva tapusi dažu personu politisko un personisko ambīciju dēļ, kam ar efektīvu un pārdomātu ēnas ekonomikas apkarošanu diemžēl ir maz sakara.

Lai saprastu, cik nepārdomāta ir obligātā ienākumu deklarēšana, nāk prāta valdības “eksperiments” ar radošo profesiju pārstāvjiem, kas faktiski paredzēja pielīdzināt autoratlīdzības saņēmējus saimnieciskās darbības veicējiem ar regulāriem un prognozējamiem ikmēneša ienākumiem.

Formāli nav šaubu, ka valdības iniciatīva uzlabot radošo personu sociālās nodrošināšanas un medicīniskās aprūpes situāciju, ir apsveicama. Tomēr tas liek māksliniekiem pārtapt par uzņēmējiem, dibinot savas SIA, vai stāties darbā pie kāda, kuram ir uzņēmums. Turpmāk autoram pašam būs jākārto grāmatvedība, jāiesniedz atskaites un jāmaksā nodokļi. Faktiski valdības izstrādātie likumu grozījumi autoratlīdzības ideju ir degradējuši un iznīcinājuši, jo vara dzird tikai to, ko vēlas sadzirdēt, pret pārējo tā ir nemainīgi vājdzirdīga.

Ja Ēnu ekonomikas padome vēlas veikt uzlabojumus nelegālās naudas aprites apkarošanā, bet valdība – valsts vispārēju funkciju efektivizēšanā, kāpēc no premjerministra un citām vadošām amatpersonām nenāk, piemēram, kaut vai ideja ieceres līmenī efektivizēt un integrēt valsts datu bažu sistēmas?

Mums nav tālu jāmeklē labie piemēri – tepat kaimiņos, Igaunijā vēl deviņdesmitajos gados tika pieņemts fundamentāls lēmums attīstīt un ieviest digitālās tehnoloģijas valsts pārvaldē un sabiedrībā kopumā, tam atvēlot finansējumu no valsts. Jādomā, ka tagad šajā ziņā ir tālu priekšā…

Eiropas Savienība, kā zināms, nākamo gadu laikā kā vienu no mērķiem ir izvirzījusi digitalizāciju, bloka dalībvalstīm paredzējusi nozīmīgus līdzekļus digitalizācijas procesu ieviešanai un uzlabošanai, bet kur ir Latvijas valdības plāns? Nav – tā vietā tiek domāts, kā mums visiem sarežģīt dzīvi.

* Ēnu ekonomikas apkarošanas padome ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir ēnu ekonomikas apkarošanas jomā. Padomi vada ministru prezidents, bet tās sastāvā ir ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, labklājības ministrs, satiksmes ministrs, tieslietu ministrs, veselības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, zemkopības ministrs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, Valsts policijas priekšnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, u.c. augsta ranga valsts amatpersonas.

Novērtē šo rakstu:

192
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Mūsu labvēlis Meroni palūdza uzrakstīt par Lembergu, un nevarējām atteikt

FotoKurš no viņiem? Gremdēs vai atbalstīs, apsolīs un apžēlos?! Tieši tāda pašreiz ir augstāko vērtību nesēja, arī drošības garanta – nākamā Latvijas prezidenta – atlases un ievēlēšanas intriga. Izrādās, ka bez Lemberga nevar. Tāda ir cena, ja valdības koalīcija nespēj vienoties par vienu kopēju Valsts prezidenta kandidātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas psihiatriem – noraidījums!

FotoLaikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Lasīt visu...

8

Vai īstie prezidenta amata kandidāti ir Mūrniece, Zīle un Simanovičs?

FotoTā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Lasīt visu...

21

Tiesības nogalināt: Krievijas gadījums

FotoKas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Lasīt visu...

3

Kaut kāds izlēcējs iedomājas, ka var domāt citādi nekā mēs, izcilie eksperti un speciālisti, kuriem ir pašreizējos datos balstīts pareizais viedoklis

FotoPēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
Lasīt visu...

21

Vai nākamais prezidents arī dalīs ordeņus savējiem un garāmgājējiem?

Foto“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Lasīt visu...

21

Prokremliskā pagale. Levits bija tieši tāds savā vietā, kāds bija nepieciešams prokremliskajiem spēkiem

FotoGrūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Lasīt visu...

21

Kā tad lai māca Latvijas vēsturi?

FotoLatvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Lasīt visu...

21

Nākamajam valsts prezidentam ir jāspēj vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos!

FotoPersonīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Naida kurināšanas troļļi Latvijā mēģina iebiedēt un apklusināt mūs, objektīvos, drosmīgos un sabiedrības interesēs strādājošos žurnālistus, neļaujot mums darīt visu, kas mums ienāk prātā

Nesen beidzu...

Foto

Rinkēviča unikālais skapis

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča gadījums Latvijas politikā ir saistāms ar mērķtiecīgu darbu, kur visa pamatā ir ne tikai spēja izmantot apstākļus, bet tos...

Foto

Baltkrievija Krievijas kabatā

Aleksandra Lukašenko sliktais veselības stāvoklis liek domāt par to, kas var notikt, ja viņš nespēs pildīt vadoņa lomu. Pirms tas kļūst skaidrs, atskatīsimies,...

Foto

Pietiek nopietnības: Maksimu Galkinu par valsts prezidentu!

Ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto situāciju pēc Leviatāna k-ga atsacīšanās kandidēt, ierosinu meklēt neordinārus risinājumus. Viens no tiem būtu ārkārtas...

Foto

Cik baisi, ka lieliskais Latvijas nepārtrauktības doktrīnas tēvs Levits ir piekāpies prokremliskā oligarhāta kalpu sazvērestības priekšā

Ja vesels prezidents, vārdā Egils Levits, atsakās atkārtoti pretendēt uz...

Foto

Piesakos konkursā par vistukšāko un visfrāžaināko prezidenta amata kandidāta paziņojumu

Dārgie draugi! Es, tāpat kā daudzi, vēlos redzēt mūsu Latviju modernu un stipru. Moderna Latvija manā...

Foto

Valdība atļauj elpot

Šķiet, Latvijā var uzelpot brīvāk. Pat mediji informē, ka “uzpurņu” ēra beigusies. Ministru kabinets šā gada 9. maija sēdē tiešām mainīja epidemioloģiskās drošības...

Foto

Kremļa rokas nozākātajam Egilam Levitam ir ļoti zems reitings? Viņam vienalga nav alternatīvas, jo Gunāram Astram un Jānim Čakstem „reitings” bija vispār nekāds!

2019. g. jūlijā...

Foto

Gada laikā kampaņa „Runā latviski” panākusi ievērojamas pārmaiņas

7. maijā apritēja gads, kopš sociālajos tīklos twitter un Facebook tika uzsākta sabiedriska kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Nesen līdzdalības...

Foto

Egila Levita kancelejas darbinieku algas ir tik mazas, ka drīz viņus piemeklēs bads

Ordeņu šķinda Rīgas pilī, Kremļa atbalstītāju bļaurības Esplanādē un “gatavošanās” 9. maija pseidosvinībām...

Foto

Nekonsekventi lēmumi un valsts spiediens uz tieslietu sistēmu ir nepieņemama un bezatbildīga rīcība

Pārsteidzīgi paziņojumi, nepamatoti izteikumi Latvijas politiskajai videi nav nekāds jaunums, taču tagad pieņemts...

Foto

Kliedzoši!

Šis ir KLIEDZOŠI! Es pats esmu vecāks, un sirds sažņaudzas, redzot, ka Latvijā notiek šādas drausmas. Man trūkst vārdu... Vai tas ir tas Latvijas izslavētais...

Foto

Bordāna “eža cimdu” mantiniece

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere plašā intervijā, liekulīgi iepinot tēzi par Temīdas apolitiskumu, cenšas pārliecināt publiku, ka “nevainīguma prezumpcija tiek un tiks augstā...

Foto

Tikai tautas ienaidnieki var neuzticēties Latvijas valsts lieliskajām institūcijām un šaubīties par demokrātijas noturību pasaulē!

Ministres kundze! Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs! Karavīri un parādes dalībnieki!...

Foto

Krievi ir nosprieduši – ja nav taustāmas jēgas no viņu balsīm parlamentā, tad balsos par klauniem, būs vismaz jautrāk

Ukrainas karš liecina, ka pasaule nevar būt droša...

Foto

Kamēr policijā turpinās strādāt šādi andronkuļi, upuri neziņos

Sieviete, ko bijušais dzīvesbiedrs nodur maza bērna priekšā. Sieviete gaidībās, kuru dzīvesbiedrs nosit līdz nāvei, apzināti spīdzinot pirms...

Foto

Kas vispār var sodīt Levitu un viņa bandas dalībniekus?

Egils Levits un tā visa banda ap viņu, kas safabricēja kriminālprocesu un pasūtīja kratīšanas, meklējot Viltvārža un...

Foto

Ar e-adresēm valsts aparāts ir modernizējis birokrātiju, taču par tās palielināšanas cenu

Oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese) ir valsts ieviests rīks, caur kuru tiek nodrošināta korespondence starp...