Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr mediju telpā nu jau vairākus gadus dominē ziņas par un ap Covid-19, lielajam vairumam Latvijas iedzīvotāju nepamanīta palikusi Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes* virzītā iniciatīva. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka tā paredz no 2023., tātad jau nākamā gada, ieviest obligātu iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu.

Vēl vairāk, šī gada janvārī Ģenerālprokuratūra tās vadītāja Jura Stukāna personā padomes priekšsēdētājam Krišjānim Kariņam sniegusi savu atzinumu un rekomendācijas, kādas izmaiņas būtu veicamas tiesību aktos.

Lai ieviestu obligātu ienākumu deklarēšanu, Ģenerālprokuratūra norāda, ka nepieciešams veikt virkni izmaiņu jau esošajos tiesību aktos, piemēram, likumos “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, “Par nodokļiem un nodevām”, u.c. Lai arī šī iniciatīva tiek pamatota ar cēlu mērķi – mazināt nelegālās naudas apriti, tā mazinot ēnu ekonomiku, šī iecere, manuprāt, ir problemātiska vairāku būtisku iemeslu dēļ.

Kā juriste, kas ir strādājusi valsts institūcijā, kuras mērķis cita starpā ir ēnu ekonomikas apkarošana, gribu norādīt, ka jau esošie tiesību akti Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un citām par finanšu kontroli atbildīgajām iestādēm ļauj efektīvi izsekot un cīnīties ar nelegālās naudas plūsmas apkarošanu.

Tas ir rezultāts procesam, kad Latvijai bija nepieciešams novērst šaubu ēnu kā ērtu valsti naudas atmazgāšanai. Tā rezultātā vesela virkne Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu tika ierauti dažādos uzraudzības, kontroles un ziņošanas pasākumos.

Attiecīgi ar pārliecību varu teikt, ka VID u.c. kontrolējošām iestādēm ir virkne instrumentu, kā izsekot iedzīvotāju ienākumiem. Piemēram, likumā “Par nodokļiem un nodevām” jau ir noteikti skaidras naudas lietošanas ierobežojumi fiziskām personām, bet komersantiem darījumi ar fiziskām personām, kas pārsniedz 3000 euro, ir jādeklarē.

Tāpat bankas regulāri ziņo par lieliem un aizdomīgiem darījumiem un naudas paskaitījumiem. Ir virkne pasākumu, kas jau tagad būtiski apgrūtina ēnu ekonomikas darboņus, tāpēc nav skaidrs, kāpēc ir papildus nepieciešama obligāta ienākumu deklarēšana, jo tas būtu mazefektīvi un apšaubāmi vēl vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, ja šāda iecere tiks īstenota, tad viennozīmīgi tiks uzlikts papildu administratīvais slogs valsts iestādēm – proti, VID - un iedzīvotājiem. Ja tiks uzlikts par pienākumu visiem iedzīvotājiem iesniegt gada ienākumu deklarāciju – arī tiem, kas nestrādā, arī tiem, kas neprasa atmaksāt pārmaksātos mācību vai veselības izdevumus, u.c., nonāksim pie situācijas, ka šāda deklarācija tiks prasīta no katra pensionāra un personas, kas sasniegusi 18 gadus.

Protams, ka šāds apjoms VID būs papildu administratīvais slogs un, lai nodrošinātu deklarāciju izskatīšanu, būs jāizveido jauna pārvalde vai jāpalielina esošās kapacitāte. Un te vēl ir jautājums par to, vai tās izmaksas, kas radīsies, palielinot administratīvo aparātu, attaisnos sevi – proti, vai tas, ka tiks “izķerti” 0.75 eiro, kuri nodokļu maksātājiem izmaksās 1.50 eiro?

Otrkārt, sociālekonomiskais aspekts – ja Covid-19 sakarā tika noskaidrots, ka 30 000 Latvijas pensionāru nav sava ģimenes ārsta, par kādu vispārēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu mēs varam runāt? Lielai daļai nav nedz specifisko zināšanu, kā deklarēt nodokļus, nedz tehniskas iespējas, piemēram, datora un interneta pieslēguma.

Turklāt, ja ienākumu deklarācija netiks aizpildīta, tad kā sekas tiek minēts sods. Un te nu atkal valsts iet sodīšanas virzienā, kas ir skumji, ja atceramies, ka “Konsultē vispirms” VID savu darbību ir deklarējis kā klientorientētu un šo principu plaši pielietojošu.

Treškārt, valsts varēšana – kā valstij sokas ar lielu un vērienīgu projektu ieviešanu: atcerēsimies to pašu obligāto veselības apdrošināšanu vai e-veselību. Šaubos, ka šī gada laikā valsts spēs sekmīgu uzbūvēt un nodrošināt tādu “organismu” kā vispārējā ienākumu deklarēšana.

Ceturtkārt, valstī jau no 2011.gada 31.decembra tika īstenota tā saucamā nulles deklarēšana, kur saskaņā ar Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu ar mērķi sekmēt fizisko personu mantiskā stāvokļa, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu samaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas deva fiziskajām personām iespēju deklarēt iepriekš nedeklarētos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus, sekojoši uzliekot par pienākumu iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai monitorētu izmaiņas “nulles deklarācijā”.

Ņemot vērā visus šos argumentus, nav īsti skaidrs, kāpēc Ēnu ekonomikas padome nākusi klajā ar šādu iniciatīvu.

Tas viss liek secināt, ka Ēnu ekonomikas padomes iniciatīva ir nepārdomāta, un liek uzdot jautājumus – kāpēc vispār šāda iecere ir radusies? Nekompetence par jau esošajām tiesību normām, kas ļauj gana efektīvi kontrolēt nelegālu naudas apriti? Nespēja ar esošajiem “muskuļiem” cīnīties ar “aplokšņu algām” vai vēlme demonstrēt, cik efektīvi strādā vadošās valsts amatpersonas, lai pieklusinātu citas neizdarības.

Lai vai kādi būtu iemesli – ja šāda iniciatīva tiks virzīta tālāk, tad 2023. gadā gan iedzīvotāji, gan VID piedzīvos gana daudz “jautru” brīžu, kas daudziem vairs nemaz tik jautri nešķitīs. Nevis tāpēc, ka būtu nelegāla nauda, bet gan tāpēc, ka obligāta ienākumu deklarēšanas iniciatīva tapusi dažu personu politisko un personisko ambīciju dēļ, kam ar efektīvu un pārdomātu ēnas ekonomikas apkarošanu diemžēl ir maz sakara.

Lai saprastu, cik nepārdomāta ir obligātā ienākumu deklarēšana, nāk prāta valdības “eksperiments” ar radošo profesiju pārstāvjiem, kas faktiski paredzēja pielīdzināt autoratlīdzības saņēmējus saimnieciskās darbības veicējiem ar regulāriem un prognozējamiem ikmēneša ienākumiem.

Formāli nav šaubu, ka valdības iniciatīva uzlabot radošo personu sociālās nodrošināšanas un medicīniskās aprūpes situāciju, ir apsveicama. Tomēr tas liek māksliniekiem pārtapt par uzņēmējiem, dibinot savas SIA, vai stāties darbā pie kāda, kuram ir uzņēmums. Turpmāk autoram pašam būs jākārto grāmatvedība, jāiesniedz atskaites un jāmaksā nodokļi. Faktiski valdības izstrādātie likumu grozījumi autoratlīdzības ideju ir degradējuši un iznīcinājuši, jo vara dzird tikai to, ko vēlas sadzirdēt, pret pārējo tā ir nemainīgi vājdzirdīga.

Ja Ēnu ekonomikas padome vēlas veikt uzlabojumus nelegālās naudas aprites apkarošanā, bet valdība – valsts vispārēju funkciju efektivizēšanā, kāpēc no premjerministra un citām vadošām amatpersonām nenāk, piemēram, kaut vai ideja ieceres līmenī efektivizēt un integrēt valsts datu bažu sistēmas?

Mums nav tālu jāmeklē labie piemēri – tepat kaimiņos, Igaunijā vēl deviņdesmitajos gados tika pieņemts fundamentāls lēmums attīstīt un ieviest digitālās tehnoloģijas valsts pārvaldē un sabiedrībā kopumā, tam atvēlot finansējumu no valsts. Jādomā, ka tagad šajā ziņā ir tālu priekšā…

Eiropas Savienība, kā zināms, nākamo gadu laikā kā vienu no mērķiem ir izvirzījusi digitalizāciju, bloka dalībvalstīm paredzējusi nozīmīgus līdzekļus digitalizācijas procesu ieviešanai un uzlabošanai, bet kur ir Latvijas valdības plāns? Nav – tā vietā tiek domāts, kā mums visiem sarežģīt dzīvi.

* Ēnu ekonomikas apkarošanas padome ir koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir ēnu ekonomikas apkarošanas jomā. Padomi vada ministru prezidents, bet tās sastāvā ir ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, labklājības ministrs, satiksmes ministrs, tieslietu ministrs, veselības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, zemkopības ministrs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, Valsts policijas priekšnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, u.c. augsta ranga valsts amatpersonas.

Novērtē šo rakstu:

192
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...