Tevi Centrālcietumā inficēja ar Covid - pasaki paldies un aizveries...
Pietiek lasītāja02.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc vairākkārtējām norādēm uz Rīgas Centrālcietuma amatpersonu prettiesisko rīcību (piemēram, ŠAJĀ RAKSTĀ) amatpersonas ir sākušas rīkoties! Bet kā jau "bezkompromisa tiesiskuma" sludinātājiem pienākas - prettiesiski un atriebības vadīti.
Kā norādīts minētajā rakstā, 17. februārī tika veikta kratīšana kamerā, kuras ieslodzītie aktīvi izteica iebildumus pret to, ka cietuma amatpersonas klaji ignorē (turpina ignorēt) epidemioloģiskās drošības prasības. Turklāt visi šīs kameras ieslodzītie (7 cilvēki), atrodoties kamerā, saslima ar Covid-19.
Tas nozīmē, ka izteiktās pretenzijas bija pamatotas. Neskatoties uz to, cietuma amatpersonas gan kratīšanas laikā, gan arī pēc tās izteica draudus minētās kameras iemītniekiem - ja sūdzēsieties, tad būs nopietnas problēmas.
Ieslodzītie turpināja norādīt uz cietuma amatpersonu prettiesisko rīcību, veicinot Covid-19 izplatību. Turklāt viens no ieslodzītajiem "uzdrīkstējās" iesniegt iesniegumu Iekšējās drošības birojā un Ilonas Spures (attēlā) vadītajā Ieslodzījuma vietu pārvaldē ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu un saukt pie atbildības atbildīgās amatpersonas.
Cietuma amatpersonu atbilde nebija ilgi jāgaida. Ieslodzītais, kurš atļāvās apvainot cietuma amatpersonas noziedzīgā rīcībā, bez jebkāda pamatojuma 1. martā tika pārvests uz vienvietīgu kameru (no 345. uz 347. kameru). Te jāpiebilst, ka Rīgas Centrālcietums ir "slavens" ar mistiskiem nāves gadījumiem, kuros pavisam nejauši iesaistīti cietuma darbinieki. Pietiek ir vairākkārt publicējis informāciju par šādiem gadījumiem.
Atliek vien cerēt, ka arī šis ieslodzītais "nenolems" pakārties vai kā citādi aiziet no dzīves tikai tāpēc, ka bija uzdrīkstējies izmantot savas tiesības. Acīmredzot arī par tiesību izmantošanu pienākas sods. Nav ko muti virināt. Inficēja ar smagu un bīstamu slimību - pasaki paldies un aizveries...
Vai patiešām šāda attieksme ir norma un "bezkompromisa tiesiskuma" izpausme? Vai patiešām visiem ir tik ļoti pie vienas vietas? Sitīsim tos kas runā? Laikam jau atbildes ir sen zināmas visiem, un jautājumi drīzāk ir retoriski.
Lūdzu iesaistīties situācijas risināšanā un nepieļaut tik zemisku atriebību no cietuma amatpersonu puses.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes komentārs:
"Ieslodzījuma vietu pārvalde informē, ka 2021. gada 17. februārī Rīgas Centrālcietumā tika veikta telpu un ieslodzīto pārmeklēšana. Pārmeklēšanas laikā vairākās kamerās tika atrasti un izņemti aizliegtie priekšmeti.
Papildus minētajam, Ieslodzījuma vietu pārvalde vērš uzmanību uz to, ka pagājušajā nedēļā Rīgas Centrālcietumā tika veikts ieslodzīto un nodarbināto Covid-19 skrīnings.
Uz 01.03.2021. Rīgas Centrālcietumā nav konstatēts neviens Covid-19 pozitīvs ieslodzītais. Covid-19 inficēti ir divi Rīgas Centrālcietuma nodarbinātie, kuri inficēšanās laikā nav pildījuši amata pienākumus.
Papildus norādām, ka, pildot dienesta pienākumus, personālam ir pienākums ievērot visas ieslodzījuma vietā noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības."
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
