Iesaki rakstu: 
Domāju, ka daudziem liekas, ka vardarbīgo sociālo transformāciju “vīrusu” fāze ir pāri un Sūnu ciems izsprucis sveikā. Kariņš slēdz atpakaļgaitu, trojāņi stipri nervozē, jo jūt, ka tiek virzīti par malējiem. Kanādā plosās kravas auto vadītāji, policijas bosi atzīst, ka dumpīgās tautas daudzums ir tāds, ka policijas un armijas nepietiek. Turklāt sākt rīkot slaktiņus liberastijas citadelē nebūtu politkorekti. Arī pašmāju domas gigants tiek izsvilpts katrā savā virāžā un vairs īsti nesaprot, kad uzvilkt kurpes un kad noņemt cepuri.
Diemžēl tas pat tuvu nav tā. Nekas nav beidzies. Nevērtējiet par zemu tos, kas gadsimtiem pārzīmē valstu robežas, ar rokas vēzienu nogalina miljonus, ieceļ prezidentus un sarīko karus. Izgāzusies ir tikai frontālā uzbrukuma fāze, jo cilvēce tomēr ir izrādījusies gudrāka un agresīvāka un klasiskās aitoloģijas metodes nav nostrādājušas. Bet viss vēl priekšā. Likmes ir augstas, varbūt pat saplosīšanai pametīs vakardienas bioteroristu eliti. Bet globālistu cilindrā vēl ir daudz trusīšu.
Par to jau sen brīdina “sazvērnieki”, kurus sadzird stipri par vēlu.
Instrumentu arsenāls. Nauda.
Ja atceramies vēsturi, tad 20.-30. gadu mijā bija grūti sarīkot karu, bet miljoni nomira badā Lielās Depresijas rezultātā, kas bija visnotaļ regulējams pasākums.
Arī šobrīd situācija ir viegli transformējama haosā, dolārus joprojām drukā privātkantoris FRS, kura saimnieki nekad nav izcēlušies ar pārmērīgu humānismu.
Šobrīd ar neapvaldītu dolāru emisiju, kas izsaukusi inflāciju visā pasaulē, šie jaukie ļaudis laupa visu planētu vienlaicīgi, bet saprotams, ka ir spēlētāji, kas ilgi vairs to nepacietīs. Un norobežošanās no dolāra būs neizbēgama. Par to liecina lielvalstu mēģinājumi radīt klīringa sistēmas un reģionālus norēķinus.
Nauda šobrīd jau sen nav nauda tās klasiskajā izpratnē, ne velti Ķīna un Krievija tālredzīgi ir kļuvušas par lielākajām fiziskā zelta turētājām pasaulē. Padziļināti ar lielāko uzmetienu cilvēces vēsturē var iepazīties šeit - https://www.youtube.com/watch?v=bm6oeRgxs0A.
Haoss.
Pasaules masu mediju atrašanās kognitīvās disonanses stāvoklī nebūt neliecina par to saimnieku domāšanas haotiskumu. Pretrunīga un biedējoša informācija dezorganizē un rada apātiju. Arī politiskā destabilizācija un lokāli kari ir viens no šiem instrumentiem.
Klasisku un vērienīgu akciju mēs vērojam “Ukrainas kara” sakarā, kur mediju kampaņa sen aizsegusi realitāti, kurā Zeļenskis atzīst, ka viņam neviens neuzbrūk, bet vācieši tiepīgi sūta viņam kara hospitāli ar iebūvētu krematoriju, bet angļi vecus ieročus, kurus utilizēt pašiem slinkums.
Lielā nauda un tās saimnieki haosu vairo arī mākslīgi, nezināmas firmas izpērk mikročipu krājumus, maksā lielus sodus par jūras konteineru tīšu aizkavēšanu un veic citas vērienīgas sabotāžas. Sīkās utes arī pa reizei pieslēdzas, mēģinājumi bojāt tranzītu un finanšu plūsmas ir bijuši sekmīgi kopš 2018. gada arī Baltijā.
Bads.
Loģiski, ka pat aklajam ir redzams, ka cenas veikalos aug, minerālmēslu ražošana brūk un jau 2022.gada beigās būs nopietnas problēmas ar pārtiku. Arī tas nav nekas jauns un nesagatavots, ES jau sen maksāja par neapstrādātu zemi, bojāja to ar rapsi un ar idiotiskām ES regulām gandēja lopkopību, dzenot trimdā fermerus-profesionāļus.
“Zaļais dīls” - ideāls depopulācijas un pakļaušanas ierocis.
Cik perfekti tas strādā, var pavērot tepat Latvijā. Klaji noziedzīgais cenu augums elektroenerģijai un gāzei ir radies tukšā vietā, un tam NAV nekādu objektīvu iemeslu mūsu valstī. Bet toties tam ir vārdi un uzvārdi, kuri, nedaudz pakarājoties aiz rokām tumšā garāžā, varētu izstāstīt daudz interesanta. Arī Zaļo koalīcijas nonākšana pie varas Vācijā nav nejaušība, bet plānota lieta. Pat bērnam ir skaidrs, ka zaļo idiotu vējdzirnavas nav savietojamas ar Eiropas rūpniecības lokomotīves -Vācijas reālajām vajadzībām. Zaļā dīla mērķis ir plašu iedzīvotāju slāņu iedzīšana postā un Maslova piramīdas pamatnē, balstoties uz to pašu “zinātnē” balstīto globālās sasilšanas feiku.
Kāds būs nākamais trieciens?
Nav pamata domāt, ka ar mums kāds sāks rēķināties. Eiropas haotizācijai ir vajadzīgs karš Eiropā, tāpēc histērija ap Ukrainu sabiezē. Globālistiem visvēlamākais scenārijs būtu visu šo elementu kombinācija, kas apvienotu gan karu, gan finanšu sabrukumu, inflāciju, deficītu, badu, sociālās sistēmas sabrukumu un visu karu pret visiem. Tas dotu iespēju pašā posta epicentrā piedāvāt ANO kontroli pār visu un ciešanu beigas, atdodot savu pašnoteikšanos globālās pārvaldes rokās.
Kaut gan jau tagad redzams, ka globāli tas nenostrādās, lielie spēlētāji to var nepieļaut un nepieļaus. Toties Latvijā, kur pensionāri rakājas pa atkritumiem pat miera laikā, var klāties ļoti plāni.
Mūs pārvalda nodevēji.
Tāpēc Latvijas tautas izdzīvošana ir atkarīga tikai no tā, cik ātri tai izdosies nokratīt uzurpatorus - liberāļus. Ir vairāk nekā skaidrs, ka esošā vara talantīgi spēj krīzes radīt, bet ne likvidēt. Un viņiem pat nav, ko pārmest, viņi ir mācīti darboties neoliberālās pasaules smilšukastē, kas bāzējas uz vienpolāru pasauli, vienu dominējošu valūtu un 72 genderiem.
Bet tūlīt NEKĀ no tā nebūs. Bet rakstīt savus spēles noteikumus šiem ņergām neviens nav mācījis, komjauniešu skolās un Kalifornijas universitātēs smadzenes tikai izskaloja, nevis iedeva. Kariņa komanda nav spējīga funkcionēt reālas krīzes apstākļos. Un ne tikai Kariņa komanda. Arī Latvijas valsts politiskā sistēma nefunkcionē, tas, ko sauca par parlamentāro demokrātiju, ir miris visā pasaulē.
Totāli cita pasaule.
Mēs atrodamies jaunā 1991.gadā un tūlīt atmodīsimies cita realitātē. Vecā kārtība brūk, un pasauli apseglot mēģina bariņš ultrabagātu ļaunatūru, kas viņiem, visticamāk, nesanāks. Ja gribam izdzīvot šeit, savās mājās, tad mums jāmainās. Ja nāk bads, tad mums jākļūst par sava sēklu fonda saimniekiem. Ja zaļie prasa izkaut šķirnes lopus, tad mums tie jāaudzē. Ja pazūd dolāri, tad no bankas dzīlēm jāizvelk lati.
Visam tam ir nepieciešama jauna valsts, kas darbotos uz pilnīgi citiem principiem. Uz sadarbību, nevis iznīcinošu konkurenci. Uz daudz izlīdzinātākiem ienākumiem un drošāku sociālo sistēmu. Uz augšu vērsta un mazāk domājoša par vēderu. Šī jaunā valsts nav salāgojama ar līķi, vārdā ES. Un ar dzīvajiem miroņiem ar kapteini Džeku Sperouvu pie Latvijas kuģa stūres. Tiem laiks uz vēstures izgāztuvi.
Krīzes vadība.
Vēlēšanas rudenī - tas ir par vēlu. Ja Latvija līdz tam brīdim spēlēs pēc Kariņa huntas noteikumiem, kurus diktē globālisti, mūs gaida katastrofa. Mēs nedrīkstam pakļauties nekādām Briseles prasībām, citādi nepaspēsim veikt vajadzīgās darbības, lai sagatavotos turbulencei, sagādātu pārtikas un medikamentu rezerves, noslēgtu jaunus energoapgādes līgumus ārpus ES un radītu nozaru pārvaldību krīzes situācijās. Baidos, ka nespēsim vairs pat apsēt laukus ar ziemājiem un uzsākt “buržuiku” ražošanu.
Kategoriski jāignorē jebkura Briseles vēlme ierobežot malkas un ogļu lietošanu un jebkādi mums neizdevīgi noteikumi lauksaimniecībā, konceptuāli jāsagatavojas izdzīvošanai noslēgtā kontūrā. Jo nevajag domāt, ka visaptveroša haosa apstākļos mūs kāds gribēs uzturēt. Un šobrīd Latvijā valdošie Briseles interešu lobiji ir mūsu izdzīvošanas ienaidnieki.
Kategoriski jānostājas pret “klimata dīlu” kā naidīgu ideoloģiju, tās adepti jābloķē masu medijos un jāsabotē visas aktivitātes šajā sfērā, jo to iznākums ir noskaidrots praktiski. Un tas ir posts, aukstums un nabadzība. Šīs doktrīnas fiziskie nesēji ir mūsu ienaidnieki, kuri ir jābano un jāapkaro ar visām likumīgajām metodēm, jo viņi būs tie, kas nomainīs diskreditētos un uzmācīgos kovidfanātiķus - vakcinatorus.
Kategoriski jābloķē personas, kuras izplata dezinformāciju Latvijas masu medijos, proti, tos, kuri sēž mediju padomēs, varas kontrolētajos portālos un atbild par cenzūru.
Pret mums ir uzsākts pilsoņkarš, kurš atrodas tā aukstajā fāzē un prasa skarbu atbildi!
Mūs iznīcināja ar lokdauniem un medicīniskās palīdzības nesniegšanu, nestrādājošām vakcīnām, nabadzības un psihisko slimību vairošanu, izglītības un ģimeņu graušanu 2 gadu garumā! Un tagad bumba ir pie mums!
Šai valdībai un sistēmai ir jāaiziet! Latvijas esošā politiskā iekārta vairs nenodrošina tautas izdzīvošanu pat īstermiņā! Rudenī gaidāmā partiju loterija vairs neglābs valsti, kurā nekas vairs nestrādā cilvēku labā! Ir vajadzīga visas tautas nepastarpināta iesaiste valsts pārvaldīšanā.
Ticu, ka mēs varam būt pa īstam stipri un vareni tikai tad, kad esam piespiesti pie sienas un iestājamies par savu un savu bērnu nākotni!
Un es ticu, ka Latvijā ir gana gudru un drosmīgu cilvēku, kas spēs atjaunot mūsu valsti!
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
