Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ticība varai

Jānis Erlats
16.06.2018.
Komentāri (9)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.

Informāciju par šiem notikumiem var iegūt angļu valodā, jo latviešu valodas datumu vikipēdijā tie nav pieminēti. Tikpat būtisks fakts kā Molotova – Ribentropa slepeno papildprotokolu oficiāla atzīšana, kas kļuva par Latvijas Republikas tiesiskās atjaunošanas pamatu, ir pazudis no latviskās atmiņas. Kamēr uzvarētāji emocionālā angļu valodā raksta vēsturi, tikmēr zaudētāji klusē.

Katras valsts pagātnē iespējams atrast neviennozīmīgi vērtētus notikumus, no kuriem iespējams izveidot citas - paralēlās vēstures kontūras. Turklāt, ja šis notikums no abām iesaistītām pusēm atzīts par slepenu, tad strauji pieaug atšķirīgās vēstures ticamība. Slepenības statuss ļauj daudz precīzāk fokusēt vēstījuma adresātu, kas parasti ir vara, nevis sabiedrība. Trešās puses iesaistīšanās pēc vairāku gadu desmitu klusēšanas liecināja par vēlēšanos radikāli mainīt pārrobežu varu savstarpējās attiecības.

Šai rakstā pievērsīšu uzmanību tiem it kā eksistējošiem septiņdesmito gadu dokumentiem, kas bija paredzēti nākamajiem padomju valsts vadītājiem. Gados jaunie komunistu līderi saprata, ka visapkārt valsts robežām ir izveidojušās sociālās labklājības valstis, kuru saimniecību pamatā ir tirgus ekonomika. Nākotnē neizbēgami vajadzēs reformēt pašu sociālistisko saimniecību un līdz ar to arī vairākās paaudzēs par svētiem uzskatītos komunisma pamatprincipus. Tas radīs plašu sabiedrības neapmierinātību un arī lielu risku zaudēt varu. Slepenajos dokumentos bija paskaidrojumi par to, kādā veidā vispārējās neapmierinātības apstākļos ticība pastāvošai varai ne tikai saglabātos, bet pat pieaugtu.

Septiņdesmitajos gados vairākās zinātņu nozarēs padomju valsts atpalicība no Rietumiem bija milzīga. Galvenais iemesls bija jauno zinātņu neatbilstība komunisma dogmām un to pasludināšana par viltus zinātnēm. Psiholoģijā studentiem joprojām bija jāpierāda Zigmunda Freida nepareizie uzskati, kamēr Rietumos uz šī pamata jau bija izveidojušās desmitiem zinātņu nozaru. Tikai šajā gadu desmitā sāka parādīties pirmie nopietnie raksti, kuros pieļāva, ka cilvēka dvēseli tik tiešām var attiecināt uz dzīvnieciskiem instinktiem un domāšanas nozīme cilvēka dzīvē ir par daudz pārspīlēta.

Stabila sabiedrība var pastāvēt tad, ja neapmierinātais nedosies pie kaimiņa nolūkā izlabot netaisnību, bet vērsīsies pie paša vainīgā - valsts iestādēm. Vislielākais varas drauds ir neapmierinātu sociālu kustību veidošanās, kas novestu pie protestiem un sacelšanās. Lai to nepieļautu, ikvienam indivīdam ir maksimāli jāatšķiras no otra, lai viņu vairāk interesētu savas, nevis citu problēmas. Ideālā variantā sabiedrība sastāvētu no individualitātēm un tajā nebūtu cilvēku ar diviem pilnīgi vienādiem uzskatiem. Varas lauku veidotu dažādi, savstarpēji haotiski vērsti vektori, kuru kopējais spēks būtu nulle. Haosa doktrīnai ir universāls pielietojums – savā valstī tā stabilizē varu, bet valstīs ar augstu kopējā skaitļa spēku tā pazemina šo skaitli, līdz ar to graujot attiecīgās valsts ideoloģiskās doktrīnas. Tā ir galvenā atšķirība no iepriekšējām teorijām, kad neapmierinātības izraisīšana ar varu citā valstī draudēja ar to pašu savā valstī.

Lai cilvēks vairāk uzmanības pievērstu savām, nevis sabiedrības interesēm, tika sniegts daudz konkrētu ieteikumu. Piemēram, darba ņēmējiem jādod vairāk tiesību, nekā darba devējs ir spējīgs dot. Neapmierinātie sapratīs, ka pret tik varenu organizāciju kā valsts viņu spēki būs par vājiem, tāpēc savu enerģiju veltīs personīgām, nevis sabiedriskām interesēm. Ieteikumu mērķis bija palīdzēt cilvēkiem nonākt pie secinājuma, ka viņi apkārtni nevarēs izmainīt, toties varēs izmainīt savu attieksmi pret to.

Īpaša uzmanība veltīta cilvēka “es” stāvokļiem un uzvedības psiholoģijai. Bērns vienmēr mīlēs savus vecākus neatkarīgi no tā, vai viņi ir labi vai slikti. Varas uzdevums ir nepieļaut bērna kļūšanu par pieaugušo, kas nodrošinātu beznosacījumu mīlestību pret varu. Bērnišķīgais ir jāpasludina par pareizo dzīvesveidu. Tad, piemēram, nevajadzēs cenzūru, jo bērns nesapratīs izlasīto tekstu, bet savus uzskatus veidos no citu atsauksmēm. Varai jārada vajadzīgā attieksme, nevis jāanalizē teksts.

Attieksme pret varu atšķiras arī vīriešiem un sievietēm. Vīrieša bioloģiskajā dzīvē nav sievietēm raksturīgo ciklu, kas būtiski ietekmē abu dzimumu domāšanu. Ja vīrieša agresija ir vērsta uz āru, kas viņu padara par labu karavīru, tad sievietes agresija ir vērsta uz iekšu – cīņā par labākiem sadzīves apstākļiem. Varai vajadzīgi nevis neapmierināti karavīri, bet gan cilvēki, kas savu agresiju nevērš pret varu. Teorētiski tam vajadzētu palielināt vardarbību ģimenē, tāpēc radikāli būtu jāmaina izpratne par mazāko sabiedrības šūniņu – ģimeni. Sievišķīgās domāšanas dominēšana ir tikpat svarīga kā bērnišķīgā dzīvesveida propagandēšana.

Šie padomi bija paredzēti nevis sabiedrībai, bet gan reformatoriem – jaunās sistēmas izveidotājiem. Dresētājiem bija jāzina, kā savaldīt dzīvniekus, to negācijas novirzot uz pātagu, bet pašiem ar cukurgraudiņu palīdzību kļūstot par dzīvnieku aizstāvi un labvēli. Bioloģiskā būtne varēja pati izvēlēties savu pātagu, taču nevarēja mainīt sistēmu. Topošajiem reformatoriem vajadzēja noticēt, ka psiholoģijas likumi ir pietiekami stingrs pamats, uz kuriem varētu balstīt nākotnes sabiedrības modeli.

Slepenības statusa piešķiršana kādam dokumentam nozīmēja pastiprinātu interesi par to no konkurentu puses. Ja tādās zinātņu nozarēs kā kibernētika vai biotehnoloģijas tie bija kā apzināta dezinformācija ar mērķi aizkavēt šo zinātņu attīstību, tad psiholoģijā slepenības statuss palīdzēja veikt ideoloģiskas diversijas. Līdz pat 1984. gadam, kad Santa-Fe pilsētā darbību sāka “vadāmā haosa” institūts. Līdzās atradās ASV kodolcentrs, tāpēc tā bija pret informācijas noplūdi vislabāk aizsargātā zona pasaulē. Visā nopietnībā tika uzsākti pētījumi, vai tehnoloģijas no dabas zinātņu jomas var tikt pārnestas uz sociālo sfēru.

Kopš šiem notikumiem pagājuši vairāki gadu desmiti, tāpēc no mūsdienu augstumiem var atskatīties uz varas mēģinājumiem mainīt cilvēka apziņu un problēmām, kuras šajā ceļā bija jārisina. Temats ir ļoti plašs, tāpēc kā piemēru izmantošu tikai vienu no bioloģijas nozarēm – ģenētiku. Gēnu pārlikšana no viena organisma uz otru ļāva pārvarēt dabā pastāvošās sugu robežas un attīstīt tehnoloģijas, kas nebija iespējamas krustošanas gadījumā. Ja vara psiholoģijas gadījumā varēja ietekmēt cilvēka apziņu, tad ģenētiskajā līmenī tā bija spiesta atzīt savu bezspēcību. Atklājumi ģenētikā ir nopietns arguments uzskatam, ka cilvēka dvēseli var atvasināt no dzīvnieciskiem instinktiem.

Lai cik pievilcīgs varai liktos pieņēmums, ka vīrieša un sievietes domāšanas atšķirību nosaka konkrēts gēns, tas tomēr ir kļūdains. Mūsdienu biotehnoloģijas cilvēku var pārveidot kā bioloģisku būtni, taču cilvēka apziņas darbību tā nespēj ietekmēt. Zinātne var izmainīt genotipu, bet ne fenotipu. Priede mežā izaug taisna, bet uz lauka līka, kaut gan tās genotips ir vienāds. Ārējie apstākļi rada atšķirīgu fenotipu, kuru ietekmēt nav mūsdienu zinātnes spēkos.

Cilvēkā fenotipa maiņa notiek vēl ātrāk. Noņemot asins analīzes pirms un pēc šļirces parādīšanas, reizēm konstatē ķīmiskas izmaiņas asinīs. Paša cilvēka genotips nav mainījies, tāpēc pārsteidzošs ir placebo efekta ātrums. Lai to izskaidrotu, zinātnes teorētiskai bāzei jābūt citādai.

Visi līdzšinējie zinātnes sasniegumi mehānikā, ķīmijā, fizikā, ģenētikā, psiholoģijā ir vērsti uz cilvēka kā bioloģiskas būtnes iznīcināšanu. Tajā pašā laikā cilvēkam ir liegta iespēja izdarīt izmaiņas apziņas laukā, kurā tas var nokļūt tikai īslaicīgi. Ar šo spēju cilvēks atšķiras no dzīvnieka, tāpēc sevi var uzskatīt par radošu būtni. Lai sevi nesalīdzinātu ar dzīvnieku, bet gan ar apziņu, nepieciešams cits uzskats par cilvēka būtību. Tas ir cieši saistīts ar ticību varai un tieši atkarīgs no pašas varas.

Novērtē šo rakstu:

17
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...