Ticiet – Krievijas ekonomika vājinās, vājinās, noteikti vājinās

Jā, sākotnēji prognozes par sankciju ietekmi bieži bija pārāk optimistiskas. Taču tas nav pamats, lai tagad aicinātu tās atcelt vai mīkstināt. Gluži pretēji – tas nozīmē, ka jābūt vēl mērķtiecīgākiem un stingrākiem.

Pirmkārt, apgalvojums, ka ES sankcijas neko nemaina, balstās uz kļūdainu pieņēmumu, ka Krievijas sniegtajiem ekonomikas datiem var ticēt. Mēs gadiem ilgi pamatoti neuzticamies Krievijas paziņojumiem par "uzvarām" frontē vai apgalvojumiem, ka netiek uzbrukts civiliedzīvotājiem. Tad kāpēc lai tieši ekonomikas statistikā tā pēkšņi būtu godīga?

Ja Krievija sistemātiski melo par karu, nav iemesla domāt, ka tā runā patiesību par inflāciju, IKP vai investīciju apjomiem. Visticamāk, stāsti par to, ka "sankcijas nestrādā", ir vienkārši vēl viens Kremļa mēģinājums ietekmēt Rietumu sabiedrisko domu un panākt, lai mēs paši sākam šaubīties par sankciju jēgu.

Otrkārt, pat ja daļa no Krievijas sniegtajiem datiem ir precīza, tas vēl nenozīmē, ka šīs valsts ekonomika ir stabila. Krievija maksā salīdzinoši lielas summas, lai motivētu savus pilsoņus karot. Kamēr vidējā alga valstī ir aptuveni 820 eiro, tie, kas iesaistīti karā Ukrainā, saņem vismaz 2300 eiro mēnesī. Šī nauda cirkulē iekšējā tirgū, jo pēdējos gados ir būtiski sašaurinātas iespējas to tērēt Rietumos. Tādējādi ekonomika tiek stimulēta ar īstermiņa patēriņu, bet tas notiek uz valsts rēķina. Un ar sekām.

Inflācija Krievijā jau ir 10%! Lai to kontrolētu, Krievijas Centrālā banka pacēlusi procentlikmi līdz 21%. Tas nozīmē, ka kredīti uzņēmumiem kļūst ļoti dārgi. Jau šobrīd redzam, ka pat vienam no stratēģiski svarīgākajiem uzņēmumiem – "Krievijas dzelzceļam" – 2025. gadā nākas par trešdaļu samazināt investīcijas.

Turklāt šogad gandrīz 40% no Krievijas federālā budžeta tiek tērēti aizsardzībai un drošībai. Salīdzinājumam: Eiropas valstis, tostarp Latvija, rūpīgi izvērtē iespējas aizsardzības izdevumus pacelt līdz 4–5 % no IKP. Krievija jau šobrīd tērē 10%. Tajā pašā laikā saskaņā ar pieejamiem datiem Krievijas darba tirgū trūkst apmēram 5 miljonu cilvēku, jo daudzi ir krituši karā, daudzi pametuši valsti.

Kad šī gada maijā Briselē tika lemts par 17. sankciju paketi, Nīderlandes ārlietu ministrs medijiem īpaši uzsvēra: šāds ekonomikas modelis nav ilgstoši noturams. Jo dārgāka ir nauda, jo mazāk tās ir attīstībai. Un Krievijas ekonomika kļūst arvien dārgāka un nospiestāka.

Treškārt, ja kāds uzskata, ka sankcijām nav jēgas, jāpajautā: vai būtu labāk, ja tās vispār nebūtu ieviestas? Vai tiešām kāds vēlētos, lai Eiropas Savienība nebūtu iesaldējusi Krievijas centrālās bankas aktīvus 200 miljardu eiro apmērā? Šie līdzekļi būtu tieši vai netieši izmantoti kara finansēšanai.

Protams, jāatzīst arī tas, ka Rietumi sākotnēji nenovērtēja to, cik daudz ir indivīdu un valstu, kas gatavas pelnīt, palīdzot Krievijai apiet sankcijas. Piemēram, 2022. gadā tirdzniecības apgrozījums starp Krieviju un Armēniju pieauga par 92%, salīdzinot ar 2021. gadu. Līdzīgas tendences redzamas arī Krievijas attiecībās ar Gruziju un Centrālāzijas valstīm. Tajā pašā laikā šīs valstis labprāt saņem investīcijas un finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības. Ir pienācis laiks skaidri pateikt: dubultstandartu politika nav pieņemama. Eiropai jāizmanto sava ietekme kā finansētājai, lai panāktu konsekvenci.

Ir skaidrs, ka sankcijām nav izdevies apturēt Krievijas agresiju tik ātri, kā tika cerēts. Tomēr fakts paliek spēkā – pat, ja Krievijas ekonomika vājinās lēnāk, nekā daudzi gribētu, tā vājinās. Ar katru mēnesi Krievijas spēja uzturēt karu kļūst dārgāka, sarežģītāka un ilgtermiņā neizturamāka.

Sankcijas palīdz Ukrainai. Bet tās palīdz arī mums – Eiropai. Vājāka Krievijas ekonomika nozīmē mazāk iespēju agresijai nākotnē. Mēs paši esam drošākā pozīcijā. Un, jā, mums būtu daudz vieglāk skatīties acīs ukraiņiem, ja mūsu politika būtu izlēmīgāka. Bet arī šobrīd sankcijas strādā. Un mums tās ir jāturpina.

Novērtē šo rakstu: