
Ticiet mums, „ilgtspējas sociologiem un inovatoriem”, - gaļas nodoklis jums nāks par labu!
Jānis Brizga, Sandris Mūriņš*06.07.2025.
Komentāri (78)
Pēdējā laikā trīs dažādas institūcijas, kas saistītas ar lopkopību, ir tieši vai netieši izteikušās par gaļas nodokļa ieviešanu. Šie izteikumi ir rosinājuši diskusijas un prasa plašākus komentārus, īpaši ņemot vērā zinātniskos datus par lopkopības ietekmi uz klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības sarukšanu.
Lopkopībai ir liela ietekme uz klimata pārmaiņām
Zemkopības ministrijas pārstāve Gita Jansone šī gada 13. jūnija raidījumā "Bez tabu" apgalvoja, ka ministrijas pētījumi liecina – nozarei kā tādai nav ietekmes uz siltumnīcas efekta gāzu (SEG) izmešiem un klimata pārmaiņām, proti, nav svarīgi, vai tiek ražota un patērēta gaļa, piens vai augu valsts produkti, bet svarīga ir ilgtspējīga audzēšana un transportēšanas attālums. Lai gan lielākā daļa lopkopju Latvijā nepiekopj ilgtspējīgas metodes. Šie apgalvojumi ir klajā pretrunā ar šī brīža zinātnisko konsensu.
Viens no visplašāk citētajiem pētījumiem šajā jomā ir "Reducing food’s environmental impacts through producers and consumers" (Science, Joseph Poore, Thomas Nemecek, 2018). Tajā analizēti dati par vairāk nekā 38 tūkstošiem saimniecību visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā, un secināts, ka pārtikas sistēmu emisijas būtiski atšķiras atkarībā no produkta veida, nevis transporta. Piemēram, viens kilograms liellopu gaļas rada vidēji 99 kg CO₂e, kamēr banāni – tikai 0,89 kg CO₂e. Turklāt mazāk nekā 10% no kopējām emisijām nāk no pārtikas transportēšanas – lielāko daļu veido zemes lietojuma maiņa, dzīvnieku barība, metāna emisijas no dzīvniekiem un atkritumi.
Arī Latvijas gadījumā transports nav lielākais pārtikas emisiju avots. Piemēram, EXIOBASE daudzreģionu ievades–izvades modeļa dati rāda, ka lielākā daļa Latvijas patēriņa emisiju, kas saistītas ar pārtiku, nāk no dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas — īpaši liellopu gaļas un piena produktu. Šīs emisijas galvenokārt rodas lauksaimniecībā, nevis transportā. Līdz ar to ir kļūdaini uzskatīt, ka tikai vietējas izcelsmes vai ilgtspējīgi transportēta gaļa atrisinātu klimata problēmas, – produkts pats par sevi ir augstas ietekmes, pat vietējos apstākļos.
Zinātniskajā literatūrā ir plaši dokumentēts, ka gaļas patēriņam ir negatīva ietekme uz klimatu. Šis apgalvojums ir kļuvis par dominējošo zinātnisko paradigmu, ko apstiprina neskaitāmi pētījumi, kas analizē SEG emisijas, zemes izmantošanu un citus faktorus, kas saistīti ar lopkopību. Pat mākslīgā intelekta rīks "Consensus", kas izmanto algoritmus zinātnisko rakstu analīzei, ir viennozīmīgi (ar 100% pārliecību) apstiprinājis, ka gaļas patēriņš negatīvi ietekmē klimatu, atspoguļojot pašreizējo zinātnisko konsensu. Lai gan, protams, var atrast atsevišķus pētījumus, kas pauž atšķirīgu viedokli, tie šobrīd neatbilst vispārpieņemtajam zinātniskajam uzskatam.
Gaļas patēriņš būtiski samazina bioloģisko daudzveidību
Latvijas Gaļas liellopu audzētāju biedrība 16. jūnijā portālā "lasi.lv" publicēja rakstu "Biedrība: Pļavu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā būtiska nozīme ir liellopu ganīšanai", kurā valdes priekšsēdētāja Raimonda Jakoviča apgalvo, ka "bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ir nepieciešami gaļas liellopi – to ganīšana ir dabai draudzīgākais un efektīvākais pļavu apsaimniekošanas veids". Šāds apgalvojums gan attiecas tikai uz nelielu daļu saimniecību Latvijā, kas uztur bioloģiski vērtīgos zālājus, piemēram, "Natura 2000" teritorijās. Šāda saimniekošana noteikti būtu jāatbalsta, bet diemžēl lielākā daļa govju, cūku un vistu Latvijā tiek audzēta lielās saimniecībās, izmantojot intensīvas saimniekošanas metodes. Tādēļ šo izņēmuma gadījumu nevajadzētu vispārināt uz visu nozari. Kopumā gaļas ražošanas sistēmas Latvijā tāpat kā pasaulē būtiski apdraud bioloģisko daudzveidību.
Zinātniskais konsenss skaidri norāda, ka gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš ir viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās cēloņiem. Mačovinas un kolēģu pētījumā "Biodiversity conservation: The key is reducing meat consumption" (2015) apgalvots, ka gaļas un citu dzīvnieku produktu ēšana ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tiek iznīcināta daba un bioloģiskā daudzveidība (Machovina et al., 2015). Šo pētījumu citi zinātnieki ir citējuši 369 reizes. Process notiek dažādu iemeslu dēļ, galvenokārt zemes lietojuma maiņas (lopkopības vajadzībām zeme tiek atņemta savvaļas sugām), vides piesārņojuma dēļ, ko izraisa lopkopība (antibiotiku, pesticīdu lietošana), u. tml. Arī par gaļas patēriņa ietekmi uz bioloģisko daudzveidību zinātnieku vidū ir panākta vienprātība. Šo zinātnisko konsensu jeb dominējošo paradigmu apstiprina ne tikai liels skaits zinātnisko rakstu ar augstu citējamību, bet arī iepriekš minētais mākslīgā intelekta rīks "Consensus". Tas viennozīmīgi (ar 100 % pārliecību) piekrīt apgalvojumam, ka gaļas patēriņam ir vislielākā negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību.
Salīdzinoši nesen zinātnieki no "TMG Think Tank" ir aprēķinājuši, kādas būtu patiesās gaļas izmaksas, un avīze "The New York Times" to ir publicējusi. ASV veikalā viena kilograma liellopu gaļas cena ir aptuveni 10,34 eiro. Taču šajā cenā nav iekļautas visas izmaksas sabiedrībai. Cenā iekļaujot klimata pārmaiņas (5,81 eiro), ūdens resursu noplicināšanu (0,45 eiro) un ekosistēmu degradāciju (36,38 eiro), faktiskā viena kilograma gaļas cena būtu 52,98 eiro. Pašlaik šīs izmaksas gulstas uz citu sugu un nākotnes paaudžu pleciem.
Mēs dzīvojam laikā, kad notiek sestā masveida sugu izmiršana, ko šoreiz neizraisa dabas katastrofas, bet cilvēku patēriņa paradumi, tostarp pārmērīgs dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš (Barnosky et al., 2011). Kamēr atsevišķos gadījumos ganīšana var būt labvēlīga konkrētiem pļavu biotopiem, sistēmiski dzīvnieku audzēšana – arī Latvijā – ir viens no galvenajiem faktoriem, kas apdraud dabas daudzveidību.
Gaļas nodoklis ir nepieciešams, lai strauji mainītu ēšanas paradumus
Šī gada 11. jūnijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) informēja, ka tās pētījums liecina – 95% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju sevi uzskata par visēdājiem un tikai 4% sevi pieskaita pie veģetāriešiem, vegāniem, svaigēdājiem. Balstoties uz šiem datiem, šīs organizācijas valdes loceklis Jānis Gaigals izdara šādu secinājumu: "Mēs cienām katra cilvēka personīgo izvēli, taču procentuāli nelielas grupas skaļi izteiktais individuālais un atšķirīgais viedoklis nevar būt iemesls kardināli mainīt ierasto pārtikas ražošanas struktūru."
Lai arī tas ir zināmā mērā saprotams arguments, iepriekš sabiedrība ir rīkojusies citādi. Ja vairumam iedzīvotāju būtu lemšana, nebūtu ieviests ne akcīzes nodoklis degvielai (kā ieviešana kopumā pasaulē prasīja no 20 līdz 30 gadiem), ne nodoklis alkoholam, azartspēlēm u. tml. Ir brīži, kad tirgus pats nevar noregulēt sevi. Bonnas Universitātes pētnieki ir aprēķinājuši, ka gaļas patēriņš ES būtu jāsamazina par 75%, lai mazinātu bioloģiskās daudzveidības zaudējumus, klimata pārmaiņas un citu negatīvo ietekmi uz vidi (2022).
Šādas krasas izmaiņas nav iespējamas, paļaujoties uz tirgus pašregulāciju; te ir nepieciešama valsts iejaukšanās, lai mainītu ēšanas paradumus uz tādiem, kas nenogalina dzīvniekus, neapdraud savvaļas sugas un nemaina klimatu. Ja ar degvielu, alkoholu un azartspēlēm tas bija iespējams, tad kāpēc tas nebūtu iespējams ar gaļu?
Atsauces
Barnosky, A. D., et al. (2011). Has the Earth’s sixth mass extinction already arrived? Nature, 471(7336), 51.–57.
Machovina, B., Feeley, K., & Ripple, W. (2015). Biodiversity conservation: The key is reducing meat consumption. The Science of the Total Environment, 536, 419.–431.
Poore, J., & Nemecek, T. (2018). Reducing food’s environmental impacts through producers and consumers. Science, 360(6392), 987.–992.
University of Bonn. (2022). Meat consumption must fall by at least 75 percent. https://www.uni-bonn.de/en/news/082-2022
* Personas, kas identificējas kā „vides zinātnieks un "Zaļās brīvības" valdes loceklis” un kā „ilgtspējas sociologs un inovators”





Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.