Tie, kas atļaujas apšaubīt mūsu rīcību, apdraud Latvijas drošību!
Latvijas Žurnālistu asociācija29.05.2025.
Komentāri (89)
Iesaki rakstu: 
Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem.
Šogad pašvaldību priekšvēlēšanu kampaņa Latvijā ir nepieredzēti toksiska – tajā dominē personiski uzbrukumi, dezinformācija un apzināti mēģinājumi diskreditēt žurnālistus. Tā vietā, lai atbildētu uz sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, politiķi izvēlas uzbrukt. Sociālie mediji, kuru algoritmi veicina polarizāciju un kurus pēc būtības neviens nekontrolē, ir kļuvuši par politiskas manipulācijas instrumentu.
Neatkarīgi mediji ir demokrātijas stūrakmens. Tie uzrauga varu, atklāj korupciju, neētisku rīcību un sabiedrībai kaitīgu politiku. Brīvas preses darbs nereti noved pie politiķu atkāpšanās, kriminālvajāšanas vai viņu politiskās karjeras beigām. To rāda gan pasaules, gan arī pašmāju pieredze. Arī Latvijā žurnālisti ir izgaismojuši oligarhu sarunas, politiskās shēmas, apšaubāmus tēriņus un neētisku rīcību.
Tieši tāpēc politiķi publiski un agresīvi apšauba žurnālistu darbu, lai mazinātu uzticēšanos medijiem un novērstu uzmanību no pašu neizdarības. Politiķi uzbrūk mediju reputācijai, ierobežo piekļuvi informācijai un manipulē ar sabiedrību, izmantojot sociālos medijus vai kabatas “avīzes”, kurām ar žurnālistiku nav nekā kopīga. Mēs publiski sakām, ka negribam līdzināties Krievijai, kur mediji tiek cenzēti un žurnālisti apklusināti, bet vienlaikus ejam šajā virzienā. To pierāda arī Latvijas kritums Pasaules Preses brīvības indeksā.
Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus atcerēties, ka godīgas vēlēšanas ir demokrātijas pamats, un atturēties no rīcības, kas to grauj. Neatkarīgi mediji nav perfekti, bet tie ir neaizvietojami. Tos vājinot, tiek apraudēta [tā tekstā] arī Latvijas drošība.
* Publikācijas oriģinālam ir pievienota „cieņpilna” Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa karikatūra. Šeit publikācijai pievienojam tikpat „cieņpilnu” Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājas Anastasijas Tetarenko-Supes zīmējumu.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
