
Tie, kas atļaujas iestāties pret “Vienotību” un “Progresīvajiem” un atņemt sili man līdzīgajiem, ir kremlini un putinisti!
Mārtiņš Hiršs, identificē sevi kā „dezinformācijas pētnieks”17.11.2025.
Komentāri (60)
Saeimā iesniegts priekšlikums kancelēt mediju un pilsoniskās sabiedrības atbalsta organizāciju – SIF. Priekšlikuma autors? ZZS. Partija, kuru pilsoniskā sabiedrība tikko apturēja no sieviešu tiesību ierobežošanas. Atriebībā par pazemojumu ZZS metas uzbrukumā mūsu demokrātijas pamatiem – pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgiem medijiem.
Pilsoniskā sabiedrība pagājušajās nedēļās sauca konservatīvās partijas pie atbildības. Neļāva ierobežot sieviešu tiesības, atbalstīt vardarbību pret sievietēm, virzīt Latviju Ungārijas, Gruzijas, Krievijas virzienā. Tagad ZZS klaji autoritārā manierē vēlas atriebties. ZZS pagājušajā piektdienā iesniedza piedāvājumu likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu (SIF), kas ir galvenā neatkarīgā pilsoniskās sabiedrības atbalsta organizācija Latvijā.
Šis piedāvājums jau identiski atbilst autoritāru režīmu taktikai, ko novērojām Krievijā, Ungārijā un Gruzijā. Latvijas konservatīvie politiķi tagad jau tieši kopē autoritāru diktatoru rokasgrāmatu. Šis vairs nav tikai par dezinformāciju Latvijas politikā. Šis ir mērķtiecīgs sitiens pilsoniskajai sabiedrībai, neatkarīgajiem medijiem un demokrātijai.
Kādu "demokrātiju" un atbalstu "NVO" ZZS piedāvā?
ZZS piedāvājums ir likvidēt SIF un atdot iespēju šo finansējumu dalīt ministrijām. Kas tur slikts? Lai jau ministrijas pārdala! Nē, šis ir ļoti bīstams priekšlikums, jo tas atver durvis korupcijai un politiskai ietekmei pār pilsonisko sabiedrību.
Problēma ir, ka ZZS grib neatkarīgas institūcijas funkcijas atdot politiskā pakļautībā esošām iestādēm – ministrijām.
Ko ZZS vēlas panākt, tu ļoti labi vari redzēt Valsts kontroles 2019. gada ziņojumā par desmitgadēm ZZS kontrolē esošās Zemkopības ministrijas "atbalstu" "NVO":
Katru gadu tās pašas deviņas organizācijas no ZZS saņem savu pusmiljonu. Bez konkursa. Bez izvērtējuma. Bez jautājumiem.
ZZS ministrs personīgi izvēlas, kurš sēdēs padomē, kas lemj par naudas sadalīšanu. Tie ir cilvēki, kuru pašu organizācijas pretendē uz līdzekļiem, ko viņi sadala. ZZS draugi paši sev dod naudu – ērti.
Padomes sēdes nav publiskas. Protokoli – noslēpums. Ticam ZZS uz goda vārda, ka viss "kārtībā".
Bet galīgi nav kārtībā. Valsts kontrole ZZS ministrijas paspārnē atrod projektus, kas vispirms noraidīti, bet pēc tam mistiski "pārvērtēti" un apstiprināti. Viena atbalstītā organizācija izdzīvo tikai no (97%) valsts naudas. Cita izmanto nodokļu maksātāju naudu suvenīriem un gada nogales ballītēm. Dārgi komandējumi, nelimitēti tēriņi uz transportu un tamlīdzīga valsts naudas mešana zemē. Tiešām iesaku tev palasīt Valsts kontroles ziņojumu, lai uzzinātu, cik korumpētu reformu Latvijai ZZS tagad piedāvā.
Tā ir ideāla korupcijas ekosistēma: savējiem garantēta nauda, nulle caurskatāmības.
Turklāt palikt finansējumu zem ministrijām nozīmē padarīt NVO atkarīgus no politiski kontrolētu ministriju labvēlības. Pakļaut pilsonisko sabiedrību politiķu labvēlībai.
Situācija ZZS kontrolētajā Zemkopības ministrijā skaidri parāda, kādēļ neatkarīgai institūcijai SIF, nevis politiķiem jādala finansējums pilsoniskajai sabiedrībai. Mums nevajag Putina "varas vertikāli" un no augšas vadītu "demokrātiju".
Atklāts uzbrukums demokrātijas pamatam
Dezinformācijas kampaņa pret Stambulas konvenciju bija kopēta no diktatoru rokasgrāmatas. Tagad vecie komunisti no ZZS ir pāršķīruši šajā grāmatā vairākas lapas uz priekšu. Mēģinājumi ierobežot un iznīcināt sabiedrības iesaisti jau ir ļoti nopietns uzbrukums demokrātijai – mēģinājums apspiest un apklusināt kritiķus un protestus. Demokrātijas aizsardzības organizācijas brīdina:
"Autoritāras kustības un režīmi cenšas vājināt ne tikai vārda un mediju brīvību, bet arī ierobežot jebkuru publisku balsi (medijus un pilsonisko sabiedrību), kas var darboties kā skaļš pretsvars autoritārisma atbalstītājiem." Vēršanās pret pilsonisko sabiedrību mērķis ir arī "ierobežot sabiedrības spēju pašorganizēties protestiem."
Ja mediji ir "ceturtā vara", tad pilsoniskā sabiedrība – NVO, aktīvisti, brīvprātīgie, kopienas – ir "piektā vara". Tā neraksta likumus un nevada ministrijas, bet pārstāvot sabiedrības intereses uzmana valsts pārvaldi un politiķus.
Tā ir demokrātijas imūnsistēma: ja politiķi sāk slimot ar korupciju, cinismu vai autoritārismu, pilsoniskā sabiedrība ir pirmā, kas paceļ temperatūru un signalizē – "kaut kas nav kārtībā".
Tieši tas notika, kad desmit tūkstoši cilvēku pulcējās Doma laukumā. Šo protestu organizēja pilsoniskās sabiedrības organizācijas. NVO ir demokrātijas dūmu detektors – tās protestos sāka signalizēt, ka valstī sāk smirdēt pēc autoritārisma un mēģinājuma ierobežot sieviešu cilvēktiesības.
Tieši tādēļ diktatoru rokasgrāmatas viens no pirmajiem soļiem Krievijā, Gruzijā, Ungārijā bija vērsties pret šiem demokrātijas sargsuņiem. Diktatori grib, lai visi iebiedēti klusē, kamēr viņi sadedzina demokrātiju.
Labākais instruments cīņā pret meliem ir patiesība
Jau sākusies melu un sazvērestību vīšana ap SIF. Tā turpināsies arī tuvākajās nedēļās līdz Saeimas komisijas sēdei 3. decembrī. Visefektīvākais līdzeklis cīņā pret dezinformācijas kampaņām ir tās apsteigt.
Tātad, ko reāli dara SIF?
SIF uztur demokrātijas sargsuņus – tās finansiāls atbalsts ļauj sabiedrībai pašai runāt, organizēties un uzraudzīt varu. Bez SIF atbalsta daļa NVO nomirtu bada nāvē. Nevarētu pilnvērtīgi darboties un aizstāvēt cilvēku intereses. Sabiedrības imunitāte pret autoritārismu tiktu ievērojami vājināta.
Soctīklos jau izskan identiskas muļķības, ko dzirdējām pretvardarbības Konvencijas kontekstā. Arī SIF patiesībā grib atvērt Latviju masu migrācijai, it kā pagrimušām rietumu vērtībām un ko tik vēl ne konspiratīvu. Tās visas bija un ir klajas muļķības un sazvērestības.
Jau slīpētāki oponenti teiks, ka viņi jau tikai vēlas SIF reorganizēt. Neuzķeries arī uz šo manipulāciju. Atver un pats izlasi priekšlikumu. Priekšlikums ir atdot visas fonda funkcijas ministrijām. Tātad slēgt, nevis reformēt. Vēlas arī nogriezt visu SIF atbalsta finansējumu mediju projektiem. Runājot konservatīvajiem saprotamā valodā: kancelēt.
ZZS mēģina aizplīvurot acis ar nepamatotiem solījumiem ietaupīt miljonus un mazināt birokrātiju. Kā? Iznīcinot vienu efektīvu organizāciju, kuras administrācijas izmaksas ir tikai 2% no budžeta, un būvējot no nulles tās kopijas vairākās ministrijās? Divdesmit gadu pieredze – miskastē. Jāņem darbā jauni darbinieki, jāveido jaunas sistēmas. Bezgalīgas koordinācijas sēdes starp ministrijām pārnozaru jautājumos, kurus līdz šim risināja tikai viena organizācija. Kā šo var pasniegt kā efektivitāti?
Rafinētāki kritiķi uzsver, ka SIF ir par integrāciju, bet noklusē pārējās SIF funkcijas. Izrauj no konteksta vienu vai dažus projektus un nerunā par milzīgo labo darbu sarakstu, ko atbalsta SIF:
40% SIF finansējums aiziet atbalstā trūcīgām personām un cilvēkiem krīzes situācijās. Tās ir siltas maltītes un 420 000 pārtikas pakas gadā mūsu līdzcilvēkiem grūtībās.
15% aiziet Mediju atbalsta fondam. Kvalitatīvas, sabiedriski nozīmīgas žurnālistikas stiprināšanai. Tostarp projektiem kā raidījumam Melu teorija, kas informācijas kara frontes līnijā cīnījās pret Kremļa dezinformāciju Latvijā.
13% finansējums aiziet Ukrainas bēgļu atbalstam. Tostarp māca viņiem latviešu valodu.
10% aiziet atbalstā mūsu demokrātijas pīlāram – dažādu jomu NVO atbalstam. Gan liberāliem, gan konservatīviem NVO, tostarp 2022.-2023.g. arī "Asociācijai Ģimene".
Ir arī citas jomas, ko var redzēt šeit, bet mazākumtautībām aiziet tikai 0,2% no SIF budžeta.
Zinošākie kritiķi izvilks Valsts kontroles ziņojumu, kas secina, ka saliedētas sabiedrības politika Latvijā bijusi "neskaidra un nekoordinēta". Viņi aizmirsīs pateikt, ka šajā ziņojumā nav nekas par SIF slēgšanu! Ziņojuma secinājums ir pilnīgi pretējs: "saliedēta sabiedrība ir valsts drošības pamats" un ar to jāstrādā efektīvāk.
Kritiķi noteikti neteiks, ka saliedētas sabiedrības politika ir desmitgadi stagnējusi, jo Kultūras ministrijā, kas veido saliedētības politiku, pie varas gadiem bija NA, kura bloķēja jebkurus sabiedrības saliedēšanas piedāvājumus. Valsts kontroles ziņojums nav tikai par SIF, bet par plašu klāstu institūciju, kas darbojas pie sabiedrības saliedēšanas.
ZZS noteikti neteiks, ka viņu Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks visu šo gadu ir sēdējis SIF padomes krēslā. Viņš būtu varējis visu šo laiku konstruktīvi strādāt pie SIF reformēšanas, ja tā patiešām būtu bijusi ZZS prioritāte.
Runāju Putina vārdiem, kopēju Kremļa darbus. Uzmini – kas es esmu?
Šis atriebīgais ZZS solis autoritārisma virzienā ir nopietns trauksmes zvans Latvijas demokrātijai. Konservatīvajiem nepatīk, ka viņus sauc par kremliniem. Šai viņu problēmai risinājums ir ļoti vienkāršs:
Nesakiet tās pašas frāzes, ko saka Putins. Nepiedāvājiet Kremlim identisku politiku. Nevirziet Latviju autoritārisma virzienā. Nedodiet pamatu trauksmes celšanai par vēršanos pret demokrātiju. Atmetiet postpadomju autoritārismu. Kļūstiet beidzot par normāliem rietumu konservatīvajiem.
Nākamā cīņa par demokrātiju sākas šodien
Par priekšlikumu 3. decembrī lems Saeimas Budžeta un finanšu komisijā. Tur izšķirsies, vai citas konservatīvās partijas atbalstīs ZZS priekšlikumu kancelēt SIF. Šo autoritāro atriebības kampaņu pret pilsonisko sabiedrību.
Šī nav tikai NVO problēma. Šis ir jautājums par to, vai Latvijā sabiedrības balsij jābūt brīvai. Vai nepieciešamas neatkarīgas organizācijas, kuras uzrauga varu. Šis ir jautājums par atriebību aktīvistiem un organizācijām, kas aizstāv demokrātiju.
Pilsoniskā sabiedrība pagājušajā mēnesī nosargāja sieviešu tiesības. Tagad tā pati pilsoniskā sabiedrība ir kļuvusi par mērķi. ZZS domā, ka var sodīt tos, kuri viņiem pretojās. Pierādīsim, ka nevar.
Ja esi NVO aktīvists vai atbalstītājs – sazinies ar savām organizācijām. NVO jāmobilizējas cīņai pret šo priekšlikumu. 10 tūkstošu protestā Doma laukumā pagājušajā nedēļā pierādījām, ka organizēta sabiedrība var apturēt pretdemokrātiskas idejas.
Ja esi žurnālists – raksti par šo. Kā ar līdzīgām metodēm pret demokrātiju sāka vērsties Ungārijā, Gruzijā, Krievijā. Intervē organizācijas, kas ar SIF atbalstu īsteno vērtīgus un lieliskus projektus Latvijā. Parādi cilvēkiem, kas konkrēti ir apdraudēts.
Ja esi konservatīvo partiju atbalstītājs – prasi saviem Saeimas deputātiem, kādēļ viņi atkal ir pacēluši kārtējo pseido-problēmu? Kādēļ viņi nerunā par drošību? Kur viņu piedāvājums ekonomikai?
Ja tevi rūp demokrātija, nepatīk meli un propaganda – apbruņojies ar faktiem par SIF un runā ar saviem draugiem un paziņām. Neļauj izplatīties meliem un sazvērestībām. Autoritārisms uzvar klusumā. Mūsu ierocis ir balss.
Krievijā, Ungārijā, Gruzijā pilsoniskā sabiedrība arī domāja, ka ar viņiem tas nevar notikt. Tagad viņiem vairs nav balss. Mums vēl ir.





35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.