Tie, kas sadomājuši izvirzīt kaut kādas prasības indiešu „studentiem”, smird pēc rasisma!
Guntis Bojārs, „sabiedriskā” Latvijas Televīzija14.10.2024.
Komentāri (108)
Iesaki rakstu: 
Ēdienu piegādes kurjeriem turpmāk būs jāiziet “sanitārais minimums”, un kursi par šo “minimumu” būs latviešu valodā, - tāds plāns šobrīd esot Zemkopības ministrijai, ziņo TV3 ziņas. Nav šaubu, ka galvenie adresāti ir ārvalstu studenti no Indijas, Šrilankas un citām Āzijas valstīm, kas šobrīd līdzās studijām piestrādā par Wolt un Bolt kurjeriem un kuriem šāda prasība varētu nozīmēt palikt bez šī darba. Un šajā ziņā man trīs domas.
Pirmā. Ja šis plāns ir tiešām satraukums par higiēnu, tad “sanitārā minimuma” kursi būtu jāiziet visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas iepērkas veikalos un apčamda jebko no iepakotas pārtikas. Citādi – ja kādam bail, ka kurjeri “zog un ēd”, nav nekādu problēmu ēdienu labi iepakot un nomarķēt, lai tam neredzami kurjeri nevar piekļūt, kā to dara, piemēram, Lido un citi ēdinātāji. Ja ir problēmas, tad, nešaubos, Wolt un Bolt kurjeru par to soda.
Otrā. Ja šis ir plāns šos kurjerus ar “sanitārā minimuma” kursiem latviešu valodā sodīt, ka viņi neprot valodu, tad te atgādināšu viena “Aizliegtā paņēmiena” raidījuma atziņas, ka Latvijas valsts jau gadu gadiem nespēj izvirzīt prasības un nodrošināt šiem ārvalstu studentiem pieejamus latviešu valodas kursus. Nav skolotāju, nav vēl sazin kas, bet nav. Un man arī ļoti patiktu, ka viņi spētu runāt mazliet latviski.
Un trešā doma. Ja kāds man saka, ka šie visi kurjeri esot šmulīgi un tāda ir viņu kultūra, un varbūt tagad beidzot ir plāns viņus pārmācīt, tad aicinu šos “kultūras” cilvēkus pastaigāt kaut vai pa Rīgas mikrorajoniem un pie miskastēm novērot, kāda ir mūsu pašu “kultūra”.
Kopsavilkums. Saprotu, ka daudziem ir aizspriedumi (to rāda arī pētījumi) pret šiem vizuāli gana atšķirīgajiem cilvēkiem no mums - latviešiem, bet... Viņi ir cilvēki, kas ir šeit un ir ar mums! Un šāds Zemkopības ministrijas plāns ar vāji maskētām rasisma pazīmēm man rada jautājumu, vai mēs tiešām esam tik sīka nācija, ka mums jābaidās un jāpazemo, piedodiet, daži indieši?!
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
