Tie, kas sadomājuši izvirzīt kaut kādas prasības indiešu „studentiem”, smird pēc rasisma!
Guntis Bojārs, „sabiedriskā” Latvijas Televīzija14.10.2024.
Komentāri (108)
Iesaki rakstu: 
Ēdienu piegādes kurjeriem turpmāk būs jāiziet “sanitārais minimums”, un kursi par šo “minimumu” būs latviešu valodā, - tāds plāns šobrīd esot Zemkopības ministrijai, ziņo TV3 ziņas. Nav šaubu, ka galvenie adresāti ir ārvalstu studenti no Indijas, Šrilankas un citām Āzijas valstīm, kas šobrīd līdzās studijām piestrādā par Wolt un Bolt kurjeriem un kuriem šāda prasība varētu nozīmēt palikt bez šī darba. Un šajā ziņā man trīs domas.
Pirmā. Ja šis plāns ir tiešām satraukums par higiēnu, tad “sanitārā minimuma” kursi būtu jāiziet visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas iepērkas veikalos un apčamda jebko no iepakotas pārtikas. Citādi – ja kādam bail, ka kurjeri “zog un ēd”, nav nekādu problēmu ēdienu labi iepakot un nomarķēt, lai tam neredzami kurjeri nevar piekļūt, kā to dara, piemēram, Lido un citi ēdinātāji. Ja ir problēmas, tad, nešaubos, Wolt un Bolt kurjeru par to soda.
Otrā. Ja šis ir plāns šos kurjerus ar “sanitārā minimuma” kursiem latviešu valodā sodīt, ka viņi neprot valodu, tad te atgādināšu viena “Aizliegtā paņēmiena” raidījuma atziņas, ka Latvijas valsts jau gadu gadiem nespēj izvirzīt prasības un nodrošināt šiem ārvalstu studentiem pieejamus latviešu valodas kursus. Nav skolotāju, nav vēl sazin kas, bet nav. Un man arī ļoti patiktu, ka viņi spētu runāt mazliet latviski.
Un trešā doma. Ja kāds man saka, ka šie visi kurjeri esot šmulīgi un tāda ir viņu kultūra, un varbūt tagad beidzot ir plāns viņus pārmācīt, tad aicinu šos “kultūras” cilvēkus pastaigāt kaut vai pa Rīgas mikrorajoniem un pie miskastēm novērot, kāda ir mūsu pašu “kultūra”.
Kopsavilkums. Saprotu, ka daudziem ir aizspriedumi (to rāda arī pētījumi) pret šiem vizuāli gana atšķirīgajiem cilvēkiem no mums - latviešiem, bet... Viņi ir cilvēki, kas ir šeit un ir ar mums! Un šāds Zemkopības ministrijas plāns ar vāji maskētām rasisma pazīmēm man rada jautājumu, vai mēs tiešām esam tik sīka nācija, ka mums jābaidās un jāpazemo, piedodiet, daži indieši?!
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
