Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek turpina ekskluzīvi publicēt izteiksmīgus fragmentus no apgādā Atēnaiznākušās L. Lapsas, K. Jančevskas un I. Saatčianes grāmatas Latvietis parastais, kura vietumis grāmatveikalos vēl varētu būt nopērkama. Šodien - par to, kā nākamajam Valsts prezidentam ar kompāniju izdevās nokārtot, lai Unibankas privatizācijā deviņdesmito gadu vidū par kaitniekiem tiktu uzskatīti visi tie, kam ienāktu prātā valstij par privatizējamo banku patiešām arī samaksāt.

Priekšlikumu Unibankas privatizēšanai patiešām netrūkst – reizē ar triju banku kopēji sagatavoto dokumentu un Parex priekšlikumi tādi tiek saņemti arī vēl no četrām citām mazākām banciņām, privātpersonas A. Ozoliņa, kā arī no pretendenta, kas saucas „Unibankas darbinieku pārstāvji”. Un par to, cik nopietni ir pēdējā priekšlikuma iesniedzēju nodomi, parāda tā paša 1994. gada 15. novembrī Lauku Avīzē publicēta Andra Bērziņa intervija ar visu izsakošu virsrakstu Unibanku grib pirkt tās kolektīvs:

- Jau vairākus mēnešus tiek spriests par Latvijas Universālās bankas privatizāciju. Ko par to domājat jūs?

- Pirms diviem gadiem Latvijas Augstākā Padome radīja Banku privatizācijas un reorganizācijas komisiju, kurai uzdeva privatizēt tās bijušās PSRS valsts banku nodaļas, kuras pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas pārņēma atjaunotā Latvijas Valsts banka. Līdz pagājušā gada nogales šī komisija pārdeva privātajam bankām vai pārveidoja neatkarīgās akciju komercbankās lielāko daļu no 49 PSRS valsts banku nodaļām. Liela dala nodaļu privatizācijas gaitā nonāca bankas Baltija un Parekss īpašumā. Uz atlikušas neprivatizētās divdesmit vienas nodaļas pamatiem 1993. gada 28. septembri nodibināja valsts akciju sabiedrību - Latvijas Universālo banku jeb saīsināti - Unibanku.

Dibinot Unibanku, bija skaidrs, ka valsts bankas statuss tai ir pagaidām un ka agri vai vēlu to privatizēs. Toreiz uzskatīja, ka banku varētu privatizēt apmēram pēc pāris gadiem, kad būs pabeigta tās darba un uzbūves pārkārtošana pasaules standartu līmenī. Latvijas Privatizācijas aģentūra izsludināja priekšlikumu pieņemšanu Unibankas privatizācijai jau šogad.

Spriežot par Unibankas privatizāciju pašlaik, atcerēsimies arī to, kāpēc banku izveidoja. Pirmkārt, bija nodoms izveidot Latvijas mērogiem lielu un stipru banku ar labu reputāciju. Tas arī ir noticis. Unibanka ir otra lielākā banka valsti aiz bankas Baltija. Otrkārt, bija nodoms dibināt banku, kas spēj radīt veselīgu, konkurenci rosinošu posmu Latvijas banku sistēmā. Treškārt, bija nodoms radīt banku, kas spēj strādāt pasaules standartu līmenī un būt pievilcīgs starpnieks Rietumu investīcijām un kredītiem, kas savukārt sekmēs privatizācijas procesus Latvijā.

Banka strādā ar stabilu pelņu un ir viena no lielākajām nodokļu maksātājām Latvijas banku vidū. Starptautiskā auditorfirma Cooper & Lybrand pārbaudījusi Unibankas pusgada darbību un nav atradusi nopietnus trūkumus finansēs un grāmatvedības uzskaitē. Pēc pārbaudes rezultātiem Unibanka sešos mēnešos (no 1993. gada 1. oktobra līdz 1994. gada 31. martam) ir guvusi peļņu 1,334 milj. latu (pirms nodokļiem). Šā gada sākumā bankas aktīvi un kapitāls sasniedza 10,5 milj. latu. Pašlaik Unibanka apkalpo apmēram 35 tūkstošus klientu.

Unibanka izsniedz kredītus gandrīz visām tautsaimniecības nozarēm: lauksaimniecībai izsniegti 35% no visiem aizdevumiem, pārstrādājošajai rūpniecībai - 24%, tirdzniecībai - 21%. Unibanka par galveno uzskata ražošanu, jo bez tās Latvijas tautsaimniecība nespēs izkļūt no krīzes. Tāpēc kredītu procenti ražotājiem ir mazāki nekā citiem, kas tos pieprasa. Mēs cenšamies īstenot procentu likmju samazināšanas politiku. Nesen Unibankas pamatprocenti tika samazināti uz 50% gadā kredītiem latos un uz 40% gadā - kredītiem valūtā. Gada laikā Unibanka piešķīrusi pāri par 4000 kredītu - sākot no dažiem simtiem latu nelieliem uzņēmumiem un firmām - un līdz pat miljonam latu — lieliem uzņēmumiem.

To visu tagad es stāstu tāpēc, lai vēlreiz un ļoti rūpīgi apspriestu un novērtētu visus „par” un „pret” šobrīd, kad Latvijas Privatizācijas aģentūrā vairāki interesenti pieteikušies uz Unibankas privatizāciju un kad sabiedrībā uzbango kaislības par bankas nākamo saimnieku.

- Latvijas Privatizācijas aģentūras izsludinātajā terminā pieteikumus Unibankas privatizācijai sniegusi banka Parekss, Latvijas Depozītu banka un Centra banka, Latvijas Kredītbanka un visbeidzot - pati Unibanka. Acīmredzot ikvienam pieteikuma iesniedzējam ir savi, atšķirīgi priekšlikumi. Kādi tie ir Unibankai?

- Unibankas privatizācijas priekšlikumu, ievērojot valsti pastāvošos likumus par privatizāciju, ir parakstījuši un iesnieguši mūsu bankas vadošie darbinieki. Taču tas nenozīmē, ka Unibanku taisās privatizēt trīs četras personas. Priekšlikums ir uzrakstīts un iesniegts Unibankas kolektīva vārdā. Tajā paredzēts tikai salīdzinoši nelielu daļu akciju - aptuveni desmit procentus - pārdot Unibankas darbiniekiem. Privatizējot bankas, tā rīkojas arī citās valstīs. Kurš gan cits, ja ne bankas darbinieks vislabāk pārzina stāvokli savā darba vieta? Un kurš gan cits, ja ne bankas darbinieks, visvairāk ir ieinteresēts tas augšupejā?

Mēs piedāvājam īstenot bankas privatizāciju trijos posmos. Pirmais posms — Unibankas kapitāla palielināšana, piesaistot vienu vai vairākus stratēģiskos investorus — solīdas Rietumu bankas vai citus finansu uzņēmumus; otrais posms — valsts akciju daļas pārdošana iedzīvotājiem par sertifikātiem. Tā varētu pārdot ap 50% no pašlaik valsti) piederošajām akcijām. Noteiktu daļu akciju varētu pārdot t. s. pensiju fondiem vai tieši pensionāriem u. tml. Trešais posms — atlikušo valsts akciju pārdošana iedzīvotājiem par naudu.

Unibankas darbiniekiem varētu rezervēt iespēju nopirkt par sertifikātiem un par naudu noteiktu daudzumu no otrajā un trešajā posmā izpārdodamajām valsts akcijām.

Citu valstu pieredze liecina, ka pēc iepriekš minēto privatizācijas divu pirmo posmu īstenošanas banku akciju cenas biržā ievērojami pieaug.

-     Ar ko jūsu vadītās bankas darbinieku iesniegtais privatizācijas priekšlikums atšķiras no citiem?

- Unibankas darbinieku priekšlikumā paredzēts palielināt bankas kapitālu un piesaistīt stratēģisko investoru vai investorus. Tā ir galvenā atšķirība. Papildu kapitāla jeb finansu resursu ieguldīšana Unibankā ne tikai nostiprinās banku, bet arī veicinās kapitāla pieplūdumu visai Latvijas banku sistēmai, kas vēl ir visai vāja. Austrumeiropā ir valstis, kur banku kapitāls ir vairāki simti miljoni ASV dolāru. Turpretī Latvija tikai dažām lielākajām bankām tas ir daži desmiti miljoni ASV dolāru.

Solīds Rietumu investors jebkurai Latvijas bankai dos prestižu, kam finansu tirgū ir loti lieta nozīme. Ievērosim, ka daudzās Austrumeiropas zemēs banku privatizācijā jau ir izmantota stratēģiskā investora piesaistīšana. Un darbs rit sekmīgi...”

Patiesībā jau labu laiku pirms tam Unibankas vadība, tostarp mūsu galvenais varonis, ir pietiekami skaidri paziņojusi, ka vēlētos veikt šo tā saukto bankas „privatizāciju ar privātā kapitāla piesaistīšanu”, - un ne Andri Bērziņu, ne viņa kompanjonus nemulsina tas, ka šādu metodi tālaika likumdošana nemaz neparedz. Un ne viņus vien. Privatizācijas aģentūras valdes loceklis Viktors Šadinovs ar šo vēlmi pat visā nopietnībā skaidro bankas privatizācijas noteikumu izstrādāšanas kavēšanos - ja uzreiz pieņemtu privatizācijas noteikumus, šie pretendenti automātiski tiktu izslēgti, bet tas „nebūtu korekti”.

Uz situācijas dīvainību Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim pat sev neraksturīgi atklāti un skaidri – oficiālā vēstulē, kas datēta ar 1994. gada 22. septembri, pēdējo dienu pirms privatizācijas priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām - norāda pat Parex bankas prezidents Valērijs Kargins:

„1994.gada 23.septembrī beidzas privatizējamās valsts akciju sabiedrības Latvijas Universālā banka privatizācijas priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Arī akciju sabiedrība Parekss-banka kā viens no iespējamiem privatizācijas subjektiem iesniedza Latvijas Privatizācijas aģentūrā savu a/s Latvijas Universālā banka privatizācijas priekšlikumu.

Taču, ņemot vērā to, ka uz privatizācijas izsludināšanas brīdi un līdz pat privatizācijas priekšlikumu pieņemšanas pēdējai dienai, saskaņā ar Latvijas Republikas likumu Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju, tika izstrādātas un Ministru kabineta apstiprinātas tikai divas no trim privatizācijas metodēm, a/s Parekss-banka uzskata, ka ir būtiski ierobežotas iespējamo privatizācijas subjektu tiesības piedalīties objektu privatizācijā un tā privatizācijas uzsākšana bija iespējama tikai pēc visu likumdošanā paredzēto privatizācijas metožu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izsludināšanas.”

Bet kas nu klausīsies! Pat citkārt tik principiālais laikraksts Diena, kurš it kā vienmēr iebildis pret normatīvo aktu sacerēšanu un pieņemšanu konkrētu personu vajadzībām, šajā laikā raksta: „Noteikumu trūkums līdz šim kavēja Latvijas Universālās bankas privatizāciju, jo viens no pretendentiem (vairāki pašreizējie bankas vadītāji) uz šo banku vēlējās piedalīties privatizācijā, izmantojot tieši šo metodi – ar privātā kapitāla piesaisti. Tā kā nebija pieņemti vajadzīgie noteikumi, Privatizācijas aģentūra nevarēja izstrādāt privatizācijas noteikumus. [..] V[iktors]. Šadinovs izteicās, ka, tūdaļ pieņemot privatizācijas noteikumus, tiktu automātiski izslēgti no šī procesa minētie pretendenti, kas piedāvā jaunu privatizācijas metodi, un tas būtu nekorekti.”

Tā nu Andra Bērziņa un kompanjonu pieprasītie valdības noteikumi, kas atļauj īstenot viņu kāroto privatizācijas metodi, tiek pieņemti precīzi tajā pašā dienā, kad baņķieris Lauku Avīzē publicē savu „privatizēšanas manifestu”. 1994. gada 15. novembra Māra Gaiļa Ministru kabineta noteikumi Nr. 216 Par kārtību, kādā veicama privatizācija ar privātā kapitāla piesaistīšanas metodi atļauj tieši to, ko savā vēlmju aprakstā uzskaitījis Andris Bērziņš, - Unibankas privatizāciju, palielinot tās pamatkapitālu.

Tiesa, ar visiem viss nav sarunāts. Tā, piemēram, Valsts kontrole – kuru arī toreiz pie varas esošie neko īpaši galvā neņem – reizē ar atzinumu par Andra Bērziņa un Co. saņemto personālakciju nelikumību arī aicina Saeimu „izstrādāt speciālu likumu Unibankas privatizācijai un kā vienīgo maksāšanas līdzekli, privatizējot Unibanku, izmantot naudu”. Turklāt, iepriekšējās pieredzes mācīts, Valsts kontroles Valsts saimnieciskās darbības departamenta direktors Imants Griķis pat 1995. gada februāra sākumā raksta oficiālu vēstuli Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim:

„Pamatojoties uz LR 1993. gada 28. septembra likuma Par 1923.gada 2. augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu 4. un 6. pantu un to, ka, revidējot valsts a/s Unibanka, Valsts kontrole ir konstatējusi būtiskus likumpārkāpumus tās dibināšanā un saimnieciskajā darbībā, lūdzu sistemātiski iesniegt Valsts kontrolē izvērtēšanai informāciju un ekspertu slēdzienus un priekšlikumus, kā arī privatizācijas noteikumu projektus par valsts a/s Unibanka privatizācijas procesu. Lai nepieļautu nelikumīgu, nelietderīgu un nepareizu rīcību ar valsts mantu, valsts a/s Unibanka privatizācijas noteikumu projektu izskatīt valsts a/s Privatizācijas aģentūra valdes sēdē tikai pēc saskaņošanas ar Valsts kontroli.”

Taču šie aizrādījumi netiek ņemti vērā. „Ko mēs gribam – vai tiešām maksimāli daudz nopelnīt? Mana nostāja, ka privatizācijas mērķis ir uzlabot visu mūsu ekonomikas efektivitāti,” Dienai par Unibankas privatizāciju paziņo tas pats Edmunds Krastiņš. Un, kad Unibankas privatizācijas noteikumi beidzot tiek ne tikai pieņemti, bet arī publiskoti (ticiet vai ne, bet uz brīdi tie tiek pasludināti par... neizpaužamiem), izrādās, ka pusi veselas virknes pretendentu iekāroto akciju plānots pārdot par sertifikātiem. Vienīgie, kas pret šo nodomu kaut cik iebilst, ir Edvīna Kides Tautsaimnieku politiskā apvienības pārstāvji, kuri pat vēršas pie premjerministra Māra Gaiļa ar virkni jautājumu:

„Tautsaimnieku politiskā apvienība 23. martā ierosināja Saeimas sēdes dienas kārtībā iekļaut jautājumu Par „Unibankas” privatizācijas pagaidu apturēšanu ar mērķi privatizācijas gaitā nepieļaut nepamatotu valsts budžetā apgrūtinājumu, kā arī, lai novērstu šīs bankas privatizāciju ar valstij acīm redzamiem neizdevīgiem privatizācijas noteikumiem. Ar līdzīgu priekšlikumu pie valdības griezās arī Valsts kontrole.

Saeima šo ierosinājumu noraidīja, balsojumā pret to aktīvi iestājās arī koalīcijas valdības Latvijas ceļa deputāti. Noraidījums tika motivēts ar to, ka šis jautājums atbilstoši pastāvošajiem likumiem ir nevis Saeimas, bet gan valdības kompetencē. Tādēļ lūdzam valdības galvu M. Gaili atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1.   Kā Jūs kā premjerministrs personiski vērtējat Latvijas Privatizācijas aģentūras izsludinātos Unibankas privatizācijas noteikumus no valsts izdevīguma viedokļa, ņemot vērā, ka tie valsts budžetā pēc aptuveniem aprēķiniem rada ap 25 milj. Ls lielus zaudējumus?

2.   Kā Ministru kabinets reaģējis uz Valsts kontroles slēdzienu par nepieciešamību mainīt Unibankas privatizācijas noteikumus kā valstiski neizdevīgus?

3.   Vai pie atbildības ir sauktas personas, kuras pēc Valsts kontroles slēdziena pārkāpušas likumu, izlaižot un pārdodot Unibankas darbiniekiem personālakcijas par sertifikātiem ar 75% atlaidi? [Tā gan nav taisnība – akcijas par ceturto daļu no nominālvērtības tomēr ir jāpērk par naudu.]

4.   Vai valdības locekļu vidū ir kāda persona, kas saņēmusi Unibankas personālakcijas par sertifikātiem ar atlaidi ?

5.   Kāds ir Jūsu kā valdības galvas personiskais viedoklis par to, vai laikā, kad komercbanku sistēma valstī vēl ir nestabila un nespēj kaut daļēji garantēt noguldījumu drošību iedzīvotājiem, vispār ir lietderīgi privatizēt lielāko valsts kredītbanku - Unibanku - ar visplašāko banku nodaļu tīklu valstī, kas spēj pieņemt iedzīvotāju noguldījumus ar valsts garantu, akumulējot līdzekļus valsts kredītpolitikas realizēšanai ?

6.   Kādus Jūs, Gaiļa kungs, redzat mehānismus, kas pasargātu noguldītājus no neattaisnojami lielā riska zaudēt savus ieguldījumus, ieguldot tos pašlaik finansiāli nestabilajās komercbankās ?

7.   Kad valdība paredz izstrādāt un iesniegt Saeimai Kredītlikumu, kas noteiktu valsts kredītpolitiku ?

Lūdzam Jūs sniegt atbildes uz šiem jautājumiem rakstiski un mutiski Saeimas plenārsēdē.”

Vienīgais, ko deputātu grupiņa saņem, ir daži izvairīgi komentāri. Ak tad Valsts kontrole devusi slēdzienu par nepieciešamību mainīt Unibankas privatizācijas noteikumus kā valstiski neizdevīgus? Bet slēdziens taču... ir izteikts tikai vienreiz – vai tad tādi ir jāņem vērā? „Slēdzienā bija ierosinājums griezties Saeimā ar priekšlikumu izstrādāt speciālu likumu Unibankas privatizācijai, izmantojot kā vienīgo maksāšanas līdzekli naudu (kas ir pretrunā ar patreiz spēkā esošo likumdošanu par privatizāciju). Unibankas privatizācijas pamatnoteikumi tika apstiprināti Latvijas Privatizācijas aģentūras valdes sēdē 1995. gada 5. aprīlī, kurā piedalījās un savu viedokli izteica arī Valsts kontroles pārstāvji. Nav ziņu, ka pēc tam Valsts kontrole būtu izskatījusi šos noteikumus vai izdarījusi oficiālu slēdzienu par tiem kā „valstiski neizdevīgiem”,” skan sniegtā „atbilde”.

Savs skaidrojums valdības vadītājam ir arī par Andra Bērziņa un pārējo bankas vadītāju personālakcijām, kuru izsniegšanā vēlāk skaidrus pārkāpumus saskata arī Ģenerālprokuratūra: „Personālakciju izdošanas likumību gada audita ietvaros ir pārbaudījusi auditorfirma Coopers&Lybrand, nekādi pārkāpumi ne no Latvijas likumdošanas, ne starptautisko grāmatvedības standartu viedokļa nav konstatēti. Auditoru ziņojuma 24. un 25. piezīmēs ir apliecināts, ka likumā Par akciju sabiedrībām paredzētā atlaide personālakciju iegādei tika segta no bankas sadalāmajām rezervēm uz 1994. gada 31. martu, kas ietvēra rezerves prēmijām.”

Savukārt uz pārmetumu par valstij neizdevīgajiem privatizācijas noteikumiem tiek atbildēts ar skaitļiem, kas rāda, ka daļu no saviem apjomīgajiem ieguldījumiem valsts tomēr atgūst – tiesa, pat aizmirstot, ka jautāts ir par valsts ieguvumiem vai zaudējumiem no gaidāmās privatizācijas: „TPA deputāti jau vairākkārt ir uzstājušies, tai skaitā publiski, ar apgalvojumiem par Unibankas it kā radītajiem zaudējumiem valsts budžetam, ir minēti dažādi skaitļi no 25 līdz pat 50 milj. Ls. Diemžēl vienmēr ir pietrūcis daudzmaz korektu aprēķinu, kas spētu šos skaitļus pamatot.

Fakti liecina pretējo - 1994. gadā Unibanka no valsts budžeta kā procentu maksājumus par valsts ilgtermiņa obligācijām saņēma 3,4 milj. Ls. Tai pat 1994. gadā Unibanka samaksāja valsts budžetā peļņas nodokļa veidā 1,4 milj. Ls un palielināja uz iegūtās peļņas rēķina valsts kapitālu bankā par 1,2 milj. Ls, kā arī ar atgūto slikto kredītu summām dzēsa valsts ilgtermiņa obligācijas par 2 milj. Ls. Tātad kopā Unibanka valstij savukārt ir devusi 4,6 milj. Ls, jeb tīrais valsts ieguvums ir: 4,6 milj.Ls - 3,­­­4 milj.Ls = 1,2 milj. Ls. Nav skaidrs kā no šādiem skaitļiem var sarēķināt zaudējumus valstij daudzu miljonu Ls apmērā.”

Tas, ko valdības vadītājs „aizmirst” pateikt, ir: jau tobrīd ir skaidrs, ka tā sauktā privatizācija ar privātā kapitāla piesaisti reāli nozīmēs to – valsts neatgūs atpakaļ pat bankas čaulā ieguldīto naudu, par kādiem ieguvumiem no privatizācijas nemaz nerunājot. Savukārt Māri Gaili vēl pārspēj mūsu galvenais varonis, tai pašai Lauku Avīzei paskaidrojot, cik nepareizi būtu, ja iespēju privatizēt banku iegūtu kāda pašmāju kredītiestāde, kas par to valstij samaksātu reālu tirgus cenu un reālā naudā: „Savukārt, piemēram, bankas Parekss priekšlikums būtībā paredz kapitāla aizplūšanu no Latvijas banku sistēmas, jo tie miljoni, kurus banka Parekss izdotu, pērkot no valsts Unibankas akcijas, banku sistēmas kopējo kapitālu pazeminās...”

Ko tad paredz Andra Bērziņa nopeltie Parex priekšlikumi? Ka vismaz puse bankas kapitāla tiek izsolīta kā vienota pakete, kura tiek pārdota vienam privatizācijas subjektam, izsoles sākotnējai cenai jābūt divkāršai no valsts kapitāla nominālvērtības, ieskaitot Unibankas rezerves kapitāla vērtību, un izsoles uzvarētājs apmaksā nosolīto cenu 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas. Savukārt, daļu bankas akciju pārdodot par sertifikātiem, pirmo divu nedēļu laikā tiktu pieņemti tikai politiski represētam personām vai to mantiniekiem izsniegtie sertifikāti un tikai tad, ja tie nenosegtu par sertifikātiem pārdodamo Unibankas valsts kapitāla daļu, tiktu izziņota sertifikātu uzkrāšanas otrā kārta.

„Piedāvātā privatizācijas veida galvenais mērķis ir privatizācijas rezultātā Latvijas Universālo banku pārveidot par konkurentspējīgu, perspektīvu banku, kuras līdzīpašnieki būtu aptuveni 1000 līdz 3000 fiziskās personas. Šāds privatizācijas veids ietver arī zināmu sociālo funkciju, jo vairums fizisko personu – Latvijas Universālās bankas akcionāru - būtu politiski represētās personas un gados veci pilsoņi,” savos priekšlikumos norādīja Parex banka, vēl skaidri paziņojot – tā apmaksāšot pilnu izsludināto pamatkapitālu – 25 miljonus latu – trīs gadu laikā no Unibankas privatizācijas. Turklāt Parex arī solījās atlīdzināt valstij 40 procentus no Unibankas slikto kredītu dzēšanai valsts ieguldītajām parādzīmēm (pirmajā un otrajā gadā pēc privatizācijas pa 10% un trešajā gadā - 20%), bet jauno emisiju akciju veidus un kategorijas noteikt tā, lai jauno akcionāru - fizisko personu skaits sasniegtu 20 tūkstošus cilvēku, bet to īpatsvars Unibankas akciju kapitālā - ne mazāk kā 55%...

Ko no savas puses solījās otri privatizētgribētāji ar Andri Bērziņu priekšgalā? Šajos priekšlikumos daudz lielāka vieta ir nevis pašu iecerēm, bet gan aprakstiem par to, kāpēc jebkurš cits priekšlikums pēc būtības būs kaitīgs pašai kredītiestādei, banku sistēmai un, visticamākais, arī visai valstij:

„Šodien, apspriežot dažādus Unibankas privatizācijas aspektus, nevajadzētu aizmirst arī tos motīvus, kas bija bankas izveidošanas idejas pamatā - radīt Latvijas mērogiem lielu un nozīmīgu banku ar labu reputāciju (vēstures un kapitāla izcelsmes ziņā), kas spētu darboties atbilstoši Rietumu standartiem un kļūt par stabilizējošu un veselīgu konkurenci rosinošu faktoru Latvijas banku sistēmā, kā arī būtu pieņemams starpnieks Rietumu kredītiem un investīcijām (piemēram, Pasaules Bankas kredītlīnija), tādējādi nodrošinot „slikto” kredītu problēmas atrisināšanu un sekmējot privatizācijas procesu Latvijā. Uz šiem mērķiem ir bijusi orientēta līdzšinējā bankas vadības politika, to vārdā Unibanka ir saņēmusi ievērojamu tehnisko palīdzību no Pasaules Bankas, EC PHARE programmas un Šveices valdības. Daudz laika un pūļu, kā arī ievērojami finansiālie resursi jau ir ieguldīti bankas modernizācijā, restrukturēšanā, kadru apmācībā. Tas neapšaubāmi būtu jāņem vērā, lemjot par Unibankas privatizācijas dažādiem variantiem.

Unibankas stratēģiskajā plānā kā galvenie uzdevumi 1994. gadam bija izvirzīti panākt bankas darbības stabilizēšanos, filiāļu ciešāku integrēšanos vienotā struktūrā nolūkā paaugstināt kopējo efektivitāti, kā arī atrisināt pārņemtās „vēsturiskās problēmas” -1990. -1992. gados izsniegtie „sliktie” kredīti un uzkrātie zaudējumi u c. Šodien, kad līdz gada beigām vēl vesels ceturksnis, šie uzdevumi ir jau faktiski izpildīti. Banka strādā ar stabilu peļņu un ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijas banku vidū. Tiek ievēroti un pārsniegti visi Latvijas Bankas noteiktie finanšu normatīvi - kapitāla pietiekamība, likviditāte, obligātās rezerves, risku koncentrācija u.c. Atbilstoši starptautiskiem standartiem ir izveidoti uzkrājumi nedrošajiem kredītiem. Starptautiskā auditorfirma Cooper&Lybrand ir pabeigusi bankas pusgada darbības auditu un nav atradusi nopietnus trūkumus ne bankas finansiālajā situācijā, ne grāmatvedības uzskaites sistēmā. [..]

Jau banku dibinot, bija skaidrs, ka valsts bankas statuss Unibankai ir tikai pagaidām. Toreiz tika uzskatīts, ka banka varētu tikt privatizēta pēc apmēram 2 gadiem (t.i. 1995. gada beigās), kad būtu pabeigta bankas restrukturācija, rekapitalizācija un rehabilitācija. Unibanka tomēr privatizējamo objektu sarakstā nonāca daudz agrāk – jau 1994. gada pavasarī. Tas varēja notikt tikai tāpēc, ka bankas restrukturācija un rehabilitācija faktiski ir notikusi daudz straujāk un sekmīgāk, nekā tika sagaidīts sākumā, un tas ir vislabākais pretarguments pārmetumiem par it kā slikto Unibankas vadību, kas no dažu privatizētgribētāju puses ir izskanējuši presē.

Unibankas privatizācijas priekšlikumu, atbilstoši spēkā esošai likumdošanai par privatizāciju, ir parakstījuši un iesnieguši Unibankas vadošie darbinieki. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka uz Unibankas privatizāciju pretendē četras fiziskas personas, jo piedāvātais projekts ir izstrādāts un iesniegts bankas kolektīva vārdā un paredz tikai relatīvi nelielu daļu akciju (galarezultātā ap 10 – 15%) realizēt bankas vadītājiem un darbiniekiem, kas ir parastā prakse līdzīgos banku privatizācijas gadījumos citās valstīs. Bankas darbinieki labāk kā neviens cits zina bankas situāciju, tās iespējas un perspektīvas un ir tieši ieinteresēti tās uzplaukumā. Pēdējo nevar tik droši apgalvot par citu banku priekšlikumiem – pasaules praksē ir daudz piemēru, kad konkurents tiek pārpirkts, lai to novājinātu vai pat likvidētu.

Tāda objekta kā Unibanka privatizācija neizbēgami izraisa daudzu un dažāda līmeņa interešu sadursmi, ko arī apliecina ļoti plašā sabiedrības interese un preses un citu masu mediju aktivitātes. Unibankas darbinieku vārdā iesniegtajā privatizācijas priekšlikumā paredzēts izmantot kombinēto privatizācijas metodi, kas vislabāk ļauj nodrošināt dažādu interešu grupu sabalansēšanu un īsā laikā atrisināt bankas reorganizācijas pamatmērķus – kapitāla pieplūdumu bankā, bankas integritātes nostiprināšanu, bankas vadītāju un darbinieku atbildības un ieinteresētības nodrošināšanu, vēsturiskās „slikto” kredītu problēmas risinājumu. [..]

Unibankas priekšlikuma galvenā atšķirība no pārējiem priekšlikumiem ir, ka tas paredz Bankas kapitāla palielināšanu un stratēģiskā investora piesaistīšanu. Papildus kapitāla jeb finansu resursu ieguldīšana Unibankā nozīmēs ne vien šīs bankas nostiprināšanu, tas nozīmēs kapitāla pieplūdi visai Latvijas banku sistēmai, kas vēl ir visai vāji kapitalizēta salīdzinājumā ar citām Austrumeiropas valstīm. Tur banku kapitāls mērāms simtos miljonu USD, kamēr Latvijā tikai pāris lielākajām bankām tas sastāda dažus desmitus miljonu USD. Savukārt, piemēram, Parex priekšlikums faktiski paredz kapitāla aizplūdi no banku sistēmas, jo tie miljoni, ko Parex izlietotu, izpērkot no valsts Unibankas akcijas, banku sistēmas kopējo kapitalizāciju pazeminās. [..]

Vēl viens svarīgs Unibankas piedāvātā privatizācijas projekta aspekts ir, ka tā realizācijas rezultātā banka nonāks nevis šauras personu grupas kontrolē, bet gan tās īpašnieki līdz ar respektablu Rietumu banku (vai bankām) būs plaša Latvijas sabiedrība. Tas arī ir bankas stabilitātes un drošības garants. No kopējām Latvijas finanšu sistēmas attīstības interesēm vērtējot, Unibanka šajā gadījumā varētu būt zināms stabilitātes garants banku tirgū, jo tā būtu „tīra” banka tādā nozīmē, ka tās darbību nenoteiktu ar citām īpašnieku interesēm saistīti motīvi. Tas tā bieži ir, ja banka pieder šaurai personu grupai.”

Ar vārdu sakot, valstij ne tikai aizkulišu sarunās, bet arī pilnīgi skaidri un atklāti tiek pateikts – visi mūsu konkurenti, visticamākais, ir kaitnieki, tāpēc banku privatizējiet pēc mūsu priekšlikumiem un būtisku tās daļu esam pelnījuši mēs. (Interesanti, ka „bandītiskais” Parex neko tādu neatļaujas un runa tikai un vienīgi par valsts un bankas labumu, kā arī veicamajiem darbiem.)

Tik daudz enerģijas atvēlot konkurentu nomelnošanai, pašu konstruktīvie priekšlikumi Andrim Bērziņam, Edvīnam Samulim, Ivaram Ķirsonam un Armandam Grīnbergam (kaut tiek runāts par bankas kolektīva pieteikumu, patiesībā to iesniedz tikai šī nelielā kompānija) sanāk diezgan īsiņi: „Konkrēti Unibankas priekšlikums paredz izdarīt bankas privatizāciju 3 posmos:

1)   Unibankas kapitāla palielināšana, piesaistot stratēģisko investoru vai investorus - respektablas Rietumu bankas vai citas finansu institūcijas [kārotais investors pieteikumā tā arī netiek nosaukts, un vēlāk izrādās, ka tāds arī nav bijis noorganizēts]

2) Valsts akciju daļas izpārdošana plašai sabiedrībai par sertifikātiem (šādi realizēt paredzēts ap 50% patreiz valstij piederošo akciju, šim posmam varētu būt arī sociāla ievirze, t.i., zināmu daļu akciju varētu realizēt pensiju fondiem vai tieši pensionāriem u. tml.);

2)   Atlikušās valsts akciju daļas izpārdošana plašai sabiedrībai par naudu.

Unibankas vadībai un darbiniekiem tiek rezervēta iespēja iegādāties noteiktu daļu no otrajā un trešajā posmā (resp. - par sertifikātiem un naudu) izpārdodamajām valsts akcijām.”

Visi šie apjomīgie citāti gan ņemti nevis no Unibankas vadītāju pašu iesniegtā privatizācijas priekšlikuma, bet gan no brīvā formā veidota apraksta, kas tāpat atrodams Privatizācijas aģentūras arhīvā. Savukārt pats priekšlikums izskatās, maigi izsakoties, nenopietni: atšķirībā no, piemēram, Parex iesniegtā folianta, Andris Bērziņš, Ivars Ķirsons, Edvīns Samulis un Armands Grīnbergs 1994. gada 22. septembrī iesniedz trīs reta teksta lapiņas, - ir vērts ar šo priekšlikumu iepazīties visā pilnībā:

Privatizācijas priekšlikums

Piedāvājam sekojošu privatizācijas priekšlikumu, kas ietver šādus pamatprincipus:

1)   tiek saglabāta Unibankas vienotība;

2)   tiek pastiprināta bankas kapitāla bāze;

3)   tiek piesaistīts plašs investoru loks, kas -

a)   nodrošinātu savstarpējās sadarbības saišu uzturēšanu ar starptautiskām finansu institūcijām;

b)   piesaistot ārzemju kapitālu, ļautu palikt konkurētspējīgiem, ienākot lielām ārzemju bankām;

c)   piesaistot vietējo kapitālu tiktu ievērotas vietējo investoru intereses;

d)   iesaistot bankas vadību un darbiniekus, tiktu nodrošināta stabila pārvaldīšana un tālākā attīstība.

Projekta būtība

Tiek piedāvāta kombinēta privatizācijas metode, kas ietver šādus dalībniekus un metodes:

1)   stratēģiskais investora ieguldījums;

2)   bankas vadība (managament buy out);

3)   masveida pārdošana plašai sabiedrībai:

4)   pārdošana bankas darbiniekiem.

Atsevišķi tiek apskatīti:

a)   kapitāla palielināšana;

b)   esošās valsts daļas privatizācija.

Šie divi bloki var tikt realizēti ar laika nobīdi, dažādos laikos, piesaistot dažādus dalībniekus.

Pirmais etaps

1.   Stratēģiskais investors investē 50-60% no esošās valsts daļas.

2.   Par naudu tiek pārdots 40% no esošās valsts daļas. No tās:

a)   plašai sabiedrībai - atklātā pārdošanā - 35% (šeit limits vienam ieguldītājam ne vairāk kā 3%);

b)   bankas vadībai - 5%.

3.   Par sertifikātiem tiek pārdots 60% no valsts daļas. No tās:

a)   plašai sabiedrībai - 30%;

b)   bankas vadībai - 25%;

c)   darbiniekiem     - 5%.

Otrais etaps

Jaunie akcionāri pēc pirmā etapa realizācijas viena gada laikā nodrošina kapitāla pieaugumu vismaz par 50% no patreiz esošās valsts daļas.”

Tas arī ir viss – patiešām, patiešām viss priekšlikums. Un, kaut laikrakstam Diena Andris Bērziņš par bankas privatizāciju pavēstījis, ka „vismaz pēdējā laikā man ir sajūta, ka Latvijā var nebūt pietiekami spējīgu pretendentu, kas to varētu izdarīt. Pašlaik reāli būtu jāieliek 10 miljoni latu”, iesniegtajā dokumentā velti meklēt konkrētu summu solījumu, kuras par savu īpašumu varētu iegūt tobrīd permanentā naudas trūkumā esošā Latvijas valsts. Vēl vairāk, mūsu varonis katrā izdevīgā gadījumā skaidro - nav ko pat cerēt, ka kāds pašu mājās vai no ārzemēm varētu iedomāties iegādāties bankas paketi par šādu „astronomisku” summu.

Īpaši izteiksmīga ir viņa atbilde uz Neatkarīgās Cīņas jautājumu – cik tad vispār ir reālu pretendentu Unibankas privatizācijai: „Es pieļauju, ka Latvijā tādu pretendentu nav. Mūsu statūtkapitāls ir nepilni 10 miljoni, un es neredzu, kas varētu droši tādu summu likt uz kārts. Par Unibanku interesējas daudzu ārzemju banku pārstāvji - no Honkongas, Kanādas. Arī tie paši mums zināmu tautību pārstāvji no Maskavas. Augustā te bija arī Starptautiskā finansu korporācija, vairākas Zviedrijas bankas. Manuprāt, ārzemju baņķierus, kam ir interese ienākt Latvijā un piesaistīt te lielus finansu līdzekļus, šobrīd atbaida oficiālās varas neskaidrība Latvijā. Ārzemju bankas gribētu ieguldīt, bet tādos vērtspapīros, kas ir kotēti biržā...” Ar vārdu sakot, ij neceriet, ka kāds varētu būt gatavs par šo banku maksāt īstu naudu, bet, ja kāds arī ir gatavs, skaidrs – tas ir kaitnieks, un cauri...

Nākamais fragments - jau rīt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

21

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

FotoViena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību , kas ir īpaši būtiski attiecībā uz mazaizsargātajām personu grupām. Tādēļ par vienu no prioritātēm savā darbībā tiesībsargs jau vairākus gadus izvirza personu ar īpašām vajadzībām tiesību aizsardzību. Starptautisko cilvēktiesību mērogā par vienu no pamatdokumentiem ir atzīstama Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kura Latvijā stājās spēkā 2010.gada 31.martā. Saskaņā ar likuma „Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām” 2. pantā noteikto šīs konvencijas ieviešanu Latvijā koordinē Labklājības ministrija, bet tās īstenošanu pārrauga Tiesībsarga birojs.
Lasīt visu...

12

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

FotoVai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es strādāju reanimācijā ar īpaši smagiem pacientiem, kuriem ir uzstādīta C19 infekcijas diagnoze, ļauj man atbildēt uz pirmo jautājumu "Jā!"?
Lasīt visu...

12

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

FotoKaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie plānveida ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, vēl joprojām rindas uz tiem var pārsniegt pat 9 mēnešus. Daļēji šo situāciju sekmēja pilnīga ambulatoro iestāžu slēgšana uz trim nedēļām šī gada aprīlī, bet situāciju iespaidoja arī hroniskais ārstu trūkums pilnīgi visās Latvijas medicīnas iestādēs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams, šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video,...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...