Tie nestrādā, pieprasa pabalstus no mums, bet valodu nemācās un neintegrējas. Kas tie ir? Neuzminēsiet!

Latvijā dzīvo apmēram 9700 personas, kam jāsaņem pensijas no Krievijas Federācijas. Pēdējo reizi Krievijas pensijas tādiem izmaksāja decembrī, kopumā 3,5 miljonus eiro. Tātad nekas daudz.

Kopš tā laika, izņemot niecīgu pārskaitījumu deviņām personām aprīlī, Krievijas puse naudu nav ieskaitījusi un nav arī paskaidrojusi, kāpēc. Jāpiezīmē, ka sankciju režīms pret agresorvalsti īpaši paredz: šī pensiju nauda nav pakļauta sankcijām. Nauda jāieskaita reizi trijos mēnešos Latvijas VSAA, kas to tālāk sadala saņēmējiem Latvijas teritorijā.

Līdz ar to Latvijas robežās dzīvojošie Krievijas pensionāri sākuši iet pēc pabalstiem. Rīgas dome ziņo, ka šobrīd palīdzība sniegta vismaz 124 krievu pensionāriem, katram vidēji pabalstos izmaksāti 250 eiro. Līdz ar to pabalstos varētu būt izmaksāti jau 30 tūkstoši eiro. “Minētajiem pensionāriem piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss, pabalsts garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai, mājokļa pabalsts, dažiem arī pabalsts veselības aprūpei,” – tā pašvaldība. Naudu tāpat prasa Krievijas pensiju (ne)saņēmēji Latgalē, bet tur atsevišķa statistika neesot izdalīta.

Zināms, ka daļa no šiem pensionāriem ir tādi, kas saņem vienlaikus gan Latvijas, gan Krievijas pensijas. Viņi savulaik paspējuši pastrādāt abās valstīs un tāpēc tagad saņems vismaz vienu pensiju, tāpēc par tiem var neuztraukties.

Jāuztraucas ir par tiem Latvijas pilsoņiem, kas kādreiz strādājuši Krievijā, bet pēc pensionēšanās pārcēlušies prom no Putina Krievijas atpakaļ uz tēvzemi. Tādiem mums ir jāpalīdz, viņi pilnīgi noteikti nav vainīgi pie Kremļa kārtējās nelietības — nemaksāt pensiju tiem, kas savulaik Krievijā nodokļus maksājuši un kopproduktu vairojuši.

Taču stabili lielākā kategorija no šiem 9700 krievu pensionāriem būs pašas Krievijas Federācijas pilsoņi, kas dzīvo Latvijā. To vidū ir gan nepilsoņi, kas vienā brīdī pieņēmuši Krievijas pasi, lai ātrāk tiktu pensijā, gan dažādi iebraucēji no Krievijas Federācijas (šeit dzīvojošo ģimenes locekļi, Latvijas pilsoņu laulātie ar kaimiņvalsts pasi, agrākie viesstrādnieki u.c., kam jau pienācis pensijas vecums). Reti, bet esot sastopama pat tāda kategorija kā agrākie Latvijas pilsoņi, kas izdomājuši pāriet Krievijas pavalstniecībā.

Šie cilvēki Latvijai nav jāfinansē ne ar kādiem pabalstiem, jo šie nav Latvijas Republikas pilsoņi. Šie ir Krievijas Federācijas pilsoņi.

Lieta tāda, ka uzturēšanās atļauju saņemšanai ārvalstniekiem nepieciešams uzrādīt ienākumu avotus. Viens no tādiem ir pensija, lai nu kāda tā nebūtu.

Ja attiecīgais svešzemnieks vairs nesaņem pensiju un nevar uzrādīt citus likumīgus ienākumu avotus, tādam ir jāanulē uzturēšanās atļauja — tieši tāpat kā tiem, kas atsakās mācīties valsts valodu, nespēj nolikt eksāmenu un pat nepiesakās uz bezmaksas (!) kursiem. Vairāki simti ar tādiem jau devušies prom. Daži no viņiem — piespiedu kārtā.

Šādas personas, kas nestrādā, neintegrējas, nemācās valodu, bet tagad domā pārtikt no pabalstiem, Latvijai nav jāuztur. Tie nav nekādi bezvalstnieki vai Ukrainas bēgļi. Tie ir agresorvalsts pilsoņi, par kuriem jārūpējas tai valstij, kuras pilsoņi tie ir.

Anulējot uzturēšanās atļaujas ienākumu neesamības dēļ Krievijas Federācijas pilsoņiem, lielākais ieguvums būs ne jau uz pabalstiem ietaupītā nauda — varēsim tikt vaļā no pāris tūkstošiem (vai vismaz simtiem) agresorvalsts pilsoņu. Savukārt Krievijai būs iespēja budžeta naudu izlietot pēkšņi repatriēto pilsoņu pensiju izmaksai, nevis karadarbības finansēšanai.

Nav nekāda racionāla vai likumīga pamata Krievijas Federācijas pensionāriem, kurus robežas otrā pusē gaida izmaksājamā pensija, ļaut parazitēt uz Latvijas Republikas rēķina.

Novērtē šo rakstu: