Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrības uzmanības priekšplānā jau kuro nedēļu esot jūklim ar domes deputātiem, vadību un frakcijām, klusi virzās uz priekšu īsteni svarīgs dokuments — Rīgas teritoriālās attīstības plāns līdz 2030. gadam. Ja sabiedrība neiesaistīsies, tam ir visas iespējas kļūt par domes kārtējo “nanosasniegumu”.

Šis Rīgas teritorijas attīstības plāns (RTAP) līdz 2030. gadam ir vairāk nekā svarīgs dokuments, jo tas noteiks galvaspilsētas dzīvi un mikrorajonu faktisko attīstību, būvniecības procesus, daudzu veidu uzņēmējdarbības izvietojumu, dzīvojamo un ražošanas ēku celtniecību utt., būtībā — Rīgas nākotni visai nākamajai desmitgadei.

Vairāki aptaujātie mikrorajonu un apkaimju biedrību aktīvisti atzīmē, ka šī fundamentālā plānošanas dokumenta apspriešana līdz šim ir parādījusi, ka tam derētu kārtīga pārstrādāšana, jo pat “ķeksīša” stila sabiedriskajās apspriešanās izskanējuši tādi jautājumi, kurus jaunais plāns nerisinās.

Piemēram, arhitekts O. Ozols apspriešanas sapulci nodēvēja par “kārtējo formālo sanākšanu”, nevis pasākumu, kurā plānotāji tiešām ko vēlētos uzzināt no iedzīvotājiem un apspriest, lai plānos iekļautu reālus ierosinājumus, kas nākuši no reāliem rīdziniekiem.

Atgādināšu, ka iepriekšējo gadu Rīgas pilsētas plānošanas dokumentos, tā kā rīdzinieki tiem pastiprināti nesekoja līdzi, pēkšņi izrādījās iekļauts “kapu tramvajs” un visi pašreizējie Barona, Čaka utt. ielu nebeidzamie remonti un citi tamlīdzīgi brīnumi.

Vai mums ir garantija, ka RTAP 2030 nav paslēptas nākamās “nano” un "otkatu" štellītes? Vai nu ārkārtas, vai kārtējās pašvaldību vēlēšanās beidzot vēlētāji padzīs shēmotājus no varas, taču viņi būs paspējuši plānošanas dokumentos atstāt savas “dzeguzes olas” uz vēl nākamajiem desmit gadiem!

Rīgas domes vadības spice, grimstot korupcijas skandālos, patlaban sabiedrībai nepamanīti “dzen” caur domi it kā “tehnisku" dokumentu, kas patiesībā ir fundamentāls plānošanas pamatdokuments. Jo mēs visi zinām, ka no plānojuma un teritorijas statusa zemes cena konkrētajā vietā var būtiski pieaugt — pat vairākkārtīgi. Vai mēs varam labticīgi uzticēties plāniem, kuru izstrādes procesu vadīja cilvēks, kurš ir aizdomās turamais kriminālprocesā?

Piemēram, Maksims Tolstojs vadīja ne tikai Rīgas domes Attīstības komiteju, bet bija arī Rīgas tūrisma attīstības biroja valdē. Šo te “konsultantu” izpratne par pilsētas attīstību līdz šim drīzāk izskatījusies pēc shēmošanas attīstības, turklāt ar Latvijā līdz šim neredzētu bezkaunību. Rīgas attīstības plāna pieņemšanu tāpēc iedzīvotāji nedrīkst atstāt savā vaļā.

Taču plāna saturam ir jāpievēršas ne tikai Rīgas domes līdzšinējās valdošās koalīcijas apšaubāmās reputācijas dēļ. Plānam pašam par sevi redzami trūkumi, piemēram, šis plāns acīmredzami nav salīdzināts ar Mārupes un citu apkārtējo pašvaldību attīstības plāniem. Sevišķi to var redzēt tirdzniecības centra “Spice” apkārtnē, kur Mārupes pusē Ulmaņa gatvei tiek būvēti jauni biroju centri, kas radīs vēl lielākas transporta problēmas.

Rīdziniekiem arī sāk interesēt, kādā veidā Pierīgas iedzīvotāji, tajā skaitā, piemēram, jūrmalnieki, piedalīsies Rīgas ielu uzturēšanā, kuras visi intensīvi lieto, braucot no “guļamrajoniem” uz darbavietām Rīgā. Vai par galvaspilsētas infrastruktūru turpinās maksāt tikai rīdzinieki? Vai Rīgas nodokļu maksātājiem jābūt diskriminētiem un jāmaksā arī par Baltezera “biezajiem”? Pašreizējais plāns uz šiem jautājumiem atbildes nesniedz.

Nav nekādas pazīmes, ka Rīgā beidzot būtu sākuši domāt par visai arhaiskās Rīgas transporta sistēmas pārplānošanu. Nemaz nerunājot par juceklīgo sabiedriskā transporta iekārtojumu (labākais piemērs — trīs gadus intensīvi plānoja nevis tramvaju uz Purvciemu un Dreiliņiem, kur dzīvo vismaz 50 tūkstoši, bet uz... kapiem), nav redzams, ka pilsētas vadība plānotu nākotnes Rīgai atbilstošu automašīnu, elektromobiļu, velosipēdu, e-skūteru, sabiedriskā transporta, gājēju proporciju pilsētas ielās. Ar tagad plānotām ielām mums būs jādzīvo vai jāmokās ilgus gadus. Lielākais Satiksmes departamenta sasniegums — sapratuši beidzot, ka nevajag vienā vasarā remontēt trīs paralēlas maģistrālās ielas vienlaicīgi.

Vienlaikus zināms, ka notiek darbs pie vēl viena ļoti svarīga dokumenta visas valsts līmenī. Tas ir Nacionālais attīstības plāns līdz 2027. gadam. Neatkarīgi no plānā ieliktajiem mērķiem galvenais jautājums ir — no kurienes tiks ņemti līdzekļi? Tas attiecas arī uz Rīgas kā nozīmīgākā Latvijas ekonomikas vilcējspēka attīstību. Vai nauda attīstībai tiks ņemta tikai no nodokļiem? Protams, nē: visi cer uz Eiropas naudu.

Taču arī ES daudzgadu budžets tieši šobrīd atrodas izstrādes stadijā, un mēs vēl nezinām, vai un kādas vispār būs prioritātes ES līmenī! Arī citur Latvijā izstrādā savus teritoriālās attīstības plānus. Vai tad nebūtu saprātīgāk ar valdības vai Saeimas lēmumu nolemt: “Izstrādāt šos plānus tikai pēc ES daudzgadu budžeta pieņemšanas, patlaban nolemt uz 2 gadiem pagarināt veco plānu lietošanu”?

Visi zinām, ka mūsu iedzīvotāju uzticēšanām dažādiem valsts un pašvaldību plāniem ir relatīvi zema. Lai uzticēšanos vēl vairāk nepazeminātu, RTAP 2030 (un arī visi citi līdzīgi plānošanas dokumenti citās pašvaldībās) būtu jāapstiprina tikai tad, kad ir skaidrība par teritoriālo reformu Latvijā. Sevišķi ņemot vērā nepieciešamību salāgot Rīgas un Pierīgas attīstību. Piemēram: ja pieņemsim Rīgas attīstības plānus tagad, bet pēc tam būs izmaiņas Pierīgas pašvaldībās, kādām apvienojoties vai mainoties robežām, vai tas būs ilgtspējīgs lēmums?

No RTAP 2030 jāizkasa ārā ne tikai “kapu tramvajam” līdzvērtīgas idejas (aktīvistiem jāiet visam cauri ar palielināmo stiklu!), bet arī jāveic plāna vispusīga analīze, iesaistot dažādu jomu speciālistus. Tas ļaus pilnveidot plānu atbilstoši rītdienas Rīgai. Tikai pēc tam to vajadzētu virzīt apstiprināšanai Rīgas domē.

Novērtē šo rakstu:

34
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...