Tie tikai izskatās kā spiegu rīki un darbojas kā spiegu rīki, bet nemaz nav spiegu rīki
Valsts ieņēmumu dienests29.07.2025.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās sociālajos tīklos ir izskanējusi virkne neprecīzu un maldinošu apgalvojumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošajām digitālajām tehnoloģijām un to iespējamo ietekmi uz sabiedrības privātumu.
Vēlamies skaidri norādīt – VID darbības nodrošināšanā neizmanto tā sauktās spiegu programmatūras, kas uzlauž un izseko iedzīvotāju viedierīces. Šāda informācija ir maldinoša un veicina nepamatotu satraukumu sabiedrībā.
Tehnoloģijas – lai panāktu nodokļu disciplīnu digitālajā vidē
Mūsdienu ekonomikā arvien lielāka daļa finanšu darījumu norisinās digitālajā vidē – izmantojot viedtālruņus, internetbanku, e-komercijas platformas, kriptovalūtas un mākoņpakalpojumus. Arī informācijas aprite kļūst aizvien decentralizētāka un šifrētāka.
Lai nodrošinātu VID spēju atklāt izvairīšanos no nodokļu nomaksas un cīnītos ar ēnu ekonomiku, ir būtiski izmantot atbilstošus un efektīvus digitālos risinājumus.
Šim nolūkam VID ir iegādājies specializētu programmatūru, kas ļauj:
analizēt finanšu informāciju un elektroniskos ierakstus;
atbilstošos kontroles procesos veikt datu apkopošanu un sakarību izpēti.
Dati tiek apstrādāti tikai kontroles pasākumu ietvaros
Svarīgi uzsvērt: šī programmatūra netiek izmantota vispārējai sabiedrības uzraudzībai. Tā nav ieviesta kā masveida izsekošanas instruments, un tā netiek izmantota automātiski vai patvaļīgi.
Programmatūra darbojas kā profesionāls instruments konkrētos, normatīvajos aktos noteiktos kontroles procesos.
Cieņa pret privātumu un skaidrs mērķis
VID nemaina savu darbības būtību – mūsu galvenais uzdevums ir veicināt godprātīgu nodokļu nomaksu, nevis sekot cilvēku privātajai dzīvei.
Sabiedrībai nav pamata bažām par masveida viedierīču uzlaušanu vai neierobežotu piekļuvi datiem. Mēs cieņpilni attiecamies pret fizisko personu datu aizsardzību un digitālās tehnoloģijas ir mūsu atbilde uz digitālās ekonomikas izaicinājumiem.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
