Tie tikai izskatās kā spiegu rīki un darbojas kā spiegu rīki, bet nemaz nav spiegu rīki
Valsts ieņēmumu dienests29.07.2025.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās sociālajos tīklos ir izskanējusi virkne neprecīzu un maldinošu apgalvojumu par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošajām digitālajām tehnoloģijām un to iespējamo ietekmi uz sabiedrības privātumu.
Vēlamies skaidri norādīt – VID darbības nodrošināšanā neizmanto tā sauktās spiegu programmatūras, kas uzlauž un izseko iedzīvotāju viedierīces. Šāda informācija ir maldinoša un veicina nepamatotu satraukumu sabiedrībā.
Tehnoloģijas – lai panāktu nodokļu disciplīnu digitālajā vidē
Mūsdienu ekonomikā arvien lielāka daļa finanšu darījumu norisinās digitālajā vidē – izmantojot viedtālruņus, internetbanku, e-komercijas platformas, kriptovalūtas un mākoņpakalpojumus. Arī informācijas aprite kļūst aizvien decentralizētāka un šifrētāka.
Lai nodrošinātu VID spēju atklāt izvairīšanos no nodokļu nomaksas un cīnītos ar ēnu ekonomiku, ir būtiski izmantot atbilstošus un efektīvus digitālos risinājumus.
Šim nolūkam VID ir iegādājies specializētu programmatūru, kas ļauj:
analizēt finanšu informāciju un elektroniskos ierakstus;
atbilstošos kontroles procesos veikt datu apkopošanu un sakarību izpēti.
Dati tiek apstrādāti tikai kontroles pasākumu ietvaros
Svarīgi uzsvērt: šī programmatūra netiek izmantota vispārējai sabiedrības uzraudzībai. Tā nav ieviesta kā masveida izsekošanas instruments, un tā netiek izmantota automātiski vai patvaļīgi.
Programmatūra darbojas kā profesionāls instruments konkrētos, normatīvajos aktos noteiktos kontroles procesos.
Cieņa pret privātumu un skaidrs mērķis
VID nemaina savu darbības būtību – mūsu galvenais uzdevums ir veicināt godprātīgu nodokļu nomaksu, nevis sekot cilvēku privātajai dzīvei.
Sabiedrībai nav pamata bažām par masveida viedierīču uzlaušanu vai neierobežotu piekļuvi datiem. Mēs cieņpilni attiecamies pret fizisko personu datu aizsardzību un digitālās tehnoloģijas ir mūsu atbilde uz digitālās ekonomikas izaicinājumiem.
Seko mums 
Esmu pret Stambulas konvenciju un jebkuru citu konvenciju, kas atdod suverēna varu nevēlētām, ideoloģiskām ārvalstu institūcijām. Šī konvencija ir nevis apņemšanās partneriem, ka mēs labticīgi ievērosim zināmas civilizētā sabiedrībā pieņemtas normas (un viņi mums attālināti iedos varbūt kādu atzīmi, kas ļaus citu valstu pilsoņiem rēķināties ar zināmu paredzamu tiesisko ietvaru), bet, ka mēs atdodam imūniem GREVIO inspektoriem teikšanu pār savu zemi, teikšanu par to, kāda veida patvaļīgi interpretētas “jebkādas vardarbības” mums būs viņu institucionalizētā uzraudzībā jāievieš un kādi normāli un sakārtotā divu dzimumu sabiedrībā nenovēršami stereotipi viņu ideoloģiskās noslieces dēļ mums būs “jāizskauž”. Tā nav vienošanās, tā ir neskaidru robežu pilnvaru atdošana.
Ekselences, godātie delegāti, vispirms vēlos pateikties Brazīlijas prezidentam un valdībai par viesmīlību. Mēs tiekamies ANO Klimata pārmaiņu COP30 konferencē. Šī gada konference ir veltīta globālai mobilizācijai. Lai kopīgi virzītos no sarunām uz mērķu īstenošanu.
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
